Lauksaimnieki ir sašutuši, jo Zemkopības ministrija nav paredzējusi atbalstu lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanai turpmākajos gados, šodien izplatītā paziņojumā norāda biedrība "Zemnieku saeima".
Tā informē, ka šī atbalsta programma vēsturiski tika izveidota, lai Latvijas lauksaimnieki varētu iegādāties zemi ar līdzīgām procentu likmēm, kā tas ir vecajā Eiropā. "Šāds lēmums būtiski samazinās vietējo saimniecību konkurētspēju par zemi, salīdzinot ar ārvalstu investoriem, kuri turpmāk varēs par daudz izdevīgākiem nosacījumiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi un pat veselas saimniecības," skaidro biedrībā.
Kredītprocentu dzēšana tika paredzēta ne tikai par zemes iegādi, bet arī par tādiem ieguldījumiem kā būvniecība, ilggadīgo augļkopības kultūru stādu iegāde, lauksaimniecības tehnikas, iekārtu, aprīkojuma, vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde un īstermiņa aizdevumu kredītprocentu daļēja dzēšana, informē "Zemnieku saeima".
Šo atbalstu saņēma fiziskas un juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības. 2019. gadā uz šo atbalstu pieteikušies 2668 pretendenti, kas pamatā ir mazās un vidējās ģimenes saimniecības, un 16 kooperatīvās sabiedrības.
Šāda atbalsta programma bijusi svarīga gan lauksaimniekiem, gan kooperatīviem, ņemot aizdevumus, gan arī bankām, aizdevumus izsniedzot, tāpēc lauksaimnieku organizācijas: biedrība "Zemnieku saeima", "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija" aicina rast līdzekļus kredītprocentu daļējai dzēšanai 2021. gadā un turpmākajos gados, lai negrautu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.
"2021. gadam Zemkopības ministrijas budžeta projekta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" valsts atbalstam subsīdiju veidā paredzētais finansējums ir 23 720 490 eiro, no kuriem diemžēl nav paredzēts finansējums investīciju veicināšanai – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem un atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām," secinājusi biedrība.
Tās valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauž: "Viens no valdības uzstādījumiem Covid-19 radīto seku mazināšanai, bija uzsvars uz ekonomikas, tajā skaitā lauksaimniecības nozares, sildīšanu. Kredītprocentu dzēšanas programma ir būtiska, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanu un modernizāciju. Diemžēl Zemkopības ministrija ir izvēlējusies cita veida prioritātes un neieklausās ražotāju viedoklī. Tas negatīvi ietekmēs mūsu lauksaimniecības konkurētspēja Eiropas Savienībā."
Biedrība "Zemnieku saeima" dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
