Lai arī šobrīd ekonomikā dominē deflācijas procesi, ir vairāki faktori, kas tuvākajā nākotnē varētu novest pie straujākas inflācijas, vērtē ekonomisti. Galvenie deflācijas iemesli gan Latvijā, gan eirozonā ir vieni – zemas naftas cenas, eiro kursa kāpums un ekonomiskās aktivitātes kritums Covid-19 krīzes ietekmē, kā rezultātā ir pieaudzis bezdarbs un noplacis algu kāpums. Jānorāda, ka 2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,5%.
"Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Iepriekšējos gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinās straujāk (kāpums par 0,4-0,8%). Šogad cenu pārmaiņas oktobrī bija zemākas kā raksturīgs šim mēnesim. To galvenokārt ietekmēja oktobrim neraksturīgs cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 2,9%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,2 procentpunktiem un bija lēnākais pieaugums mēneša laikā kopš 2014. gada," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere. Lielākā pazeminošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas noteica patēriņa cenu līmeņa samazinājumu par 0,15 procentpunktiem. Straujākais kritums bija pasažieru aviopārvadājumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem, kas saistīts gan ar sezonas slēgšanu, gan Covid-19 ietekmi.
"Vēl joprojām galvenie inflāciju iegrožojošie elementi ir ar transportu saistītās izmaksas, ko, galvenokārt, nosaka zemās degvielas cenas. Oktobrī degvielas cenas mēneša laikā vidēji samazinājās par 2,6%, un gada laikā par 14%. Tā kā pasaules naftas cenas jau 9. mēnesi pēc kārtas nesasniedz iepriekšējā gada līmeni un Covid-19 turpina strauji izplatīties pasaulē, visticamāk, ka degvielas cenas vēl kādu laiku arī Latvijā saglabāsies zem pērnā gada līmeņa," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
