Samazinoties pakalpojumu pieejamībai, pieaug preču patēriņš  (14)

"Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Iepriekšējos gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinās straujāk (kāpums par 0,4-0,8%). Šogad cenu pārmaiņas oktobrī bija zemākas kā raksturīgs šim mēnesim. To galvenokārt ietekmēja oktobrim neraksturīgs cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 2,9%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,2 procentpunktiem un bija lēnākais pieaugums mēneša laikā kopš 2014. gada," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere. Lielākā pazeminošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas noteica patēriņa cenu līmeņa samazinājumu par 0,15 procentpunktiem. Straujākais kritums bija pasažieru aviopārvadājumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem, kas saistīts gan ar sezonas slēgšanu, gan Covid-19 ietekmi.

"Vēl joprojām galvenie inflāciju iegrožojošie elementi ir ar transportu saistītās izmaksas, ko, galvenokārt, nosaka zemās degvielas cenas. Oktobrī degvielas cenas mēneša laikā vidēji samazinājās par 2,6%, un gada laikā par 14%. Tā kā pasaules naftas cenas jau 9. mēnesi pēc kārtas nesasniedz iepriekšējā gada līmeni un Covid-19 turpina strauji izplatīties pasaulē, visticamāk, ka degvielas cenas vēl kādu laiku arī Latvijā saglabāsies zem pērnā gada līmeņa," norāda "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

"Mērenā tempā turpinās sadārdzināties pārtika. Atjaunotie ierobežojumi un recesijas riski turpinās nomākt inflācijas dzinuļus, kas jau iepriekš bija ļoti vāji. Uzņēmēji būs ļoti uzmanīgi ar cenu celšanu un, visdrīzāk, pieliks daudz pūļu, lai noturētu un piesaistītu pircējus, rīkojot atlaides. Sarežģītā situācijā turpinās atrasties pakalpojumu sniedzēji, jo algu spiediens saglabāsies. Tādēļ uzņēmējiem to nāksies uzņemties uz saviem pleciem," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Lai arī šobrīd ekonomikā dominē deflācijas procesi, bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka ir vairāki faktori, kas tuvākajā nākotnē varētu novest pie straujākas inflācijas, piemēram, "Rīgas siltums" jau ir paziņojis par plāniem no šī gada decembra palielināt siltumenerģijas tarifus Rīgā par 11%. Tāpat tuvākajos mēnešos varētu atkal paātrināties pārtikas cenu inflācija, jo pārtikas cenas pasaulē kopš maija ir kāpušas par gandrīz 11%, ko gan nedaudz ir atsvēris eiro kursa pieaugums. Vienlaikus, samazinoties pakalpojumu pieejamībai, Latvijā un pasaulē ir pieaudzis preču patēriņš, kas savukārt var nozīmēt preču cenu straujāku kāpumu, it īpaši, ja Covid-19 vilnis Eiropā būtiski sāktu ietekmēt rūpniecību.

Vienlaikus ziņa par "Pfizer" un "BionTech" vakcīnas izmēģinājumu rezultātiem ir radījusi vētrainu reakciju finanšu tirgos, tai skaitā naftas cenas kāpumu par 8%, bet vairāku lielo aviosabiedrību ("Air France KLM", "British Airways") akciju pieaugumu pat par trešdaļu. Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka tā ir tiešām ļoti svarīga ziņa, kas varētu ietekmēt pasaules ekonomikas dinamiku jau nākamgad. Taču daži tuvākie mēneši ekonomikā vienalga būs diezgan "auksti", jo paies laiks, kamēr jaunā vakcīna tiks saražota un izplatīta.

Oktobrī patēriņa cenas palika nemainīgas, salīdzinot ar septembri. Bet gada laikā vidēji cenas samazinājās par 0,7%. Preču cenas gada laikā samazinājās par 1,6%. Savukārt, pakalpojumu cenas turpināja augt, un šī gada oktobrī bija par 1,5% lielākas nekā pērn. Pakalpojumu cenu pieaugums sabremzējās vasaras sākumā un ir stabili noturējies zemākā līmenī rudenī.

Vēl joprojām galvenie inflāciju iegrožojošie elementi ir ar transportu saistītās izmaksas, ko, galvenokārt, nosaka zemās degvielas cenas. Oktobrī degvielas cenas mēneša laikā vidēji samazinājās par 2,6%, un gada laikā par 14%. Tā kā pasaules naftas cenas jau 9. mēnesi pēc kārtas nesasniedz iepriekšējā gada līmeni un Covid-19 turpina strauji izplatīties pasaulē, visticamāk, ka degvielas cenas vēl kādu laiku arī Latvijā saglabāsies zem pērnā gada līmeņa.

Oktobrī cenu samazinājumu novērojām arī ar mājokli saistītajās izmaksās jeb komunālos rēķinos. Tas galvenokārt tādēļ, ka vairāki apkures pakalpojumu sniedzēji, piemēram, AS "Rīgas siltums", PAS "Daugavpils siltumtīkli" un SIA "Salaspils siltums" oktobrī samazināja siltumenerģijas tarifus.

Novembrī valstī izsludinātā ārkārtējā situācija noteikti atstās iespaidu uz inflāciju. Visticamāk, tuvākajā nākotnē samazināsies pakalpojumu cenu spiediens, jo ārkārtējās situācijas laikā ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē tieši pakalpojumu nozari. Novembrī mēs to varētu vēl statistikā neredzēt, jo pakalpojumu sniegšana būs ierobežota. Tādēļ statistikā reālās cenu pārmaiņas tiks atspoguļotas nedaudz novēloti. Tomēr pirmās ārkārtējās situācijas sekas mēs varētu redzēt jau tuvākajā laikā preču cenās. Piemēram, tāpat kā pavasarī, noplakuša pieprasījuma dēļ varētu samazināties apģērbu un apavu cenas. Savukārt pavasarī ārkārtīgi pieprasīto personīgās higiēnas preču (kā, piemēram, maskām un dezinfekcijas līdzekļiem) cenas ziemas mēnešos varētu nepiedzīvot tālāku strauju pieaugumu.

Šim gadam "Swedbank" ir samazinājusi savas inflācijas prognozes līdz 0,4%. Un visticamāk, ka, vīrusa uzliesmojumam pabīdot atkopšanos tālāk uz nākamā gada otru pusi, inflācija 2021. gadā varētu nepārsniegt 1,5%.

Oktobrī cenu līmenis noturējās nemainīgs, bet gada inflācija turpināja dzīvoties negatīvajā vidē, norādot uz cenu līmeņa sarukumu par 0,7%. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,5%. Deflācijas pamatā ir izteiktais enerģijas cenu samazinājums, kura efekts pamazām gaisīs. Mērenā tempā turpinās sadārdzināties pārtika. Atjaunotie ierobežojumi un recesijas riski turpinās nomākt inflācijas dzinuļus, kas jau iepriekš bija ļoti vāji. Uzņēmēji būs ļoti uzmanīgi ar cenu celšanu un, visdrīzāk, pieliks daudz pūļu, lai noturētu un piesaistītu pircējus, rīkojot atlaides. Sarežģītā situācijā turpinās atrasties pakalpojumu sniedzēji, jo algu spiediens saglabāsies. Tādēļ uzņēmējiem to nāksies uzņemties uz saviem pleciem.

Visumā šis ir ļoti īpatnējs laiks, arī inflācijas kontekstā. Piemēram, ko nozīmē cenu kritums vai kāpums noteiktos segmentos, ja patēriņa iespējas ir ļoti ierobežotas vai tādu nepastāv? Šādi apstākļi apgrūtina arī cenu uzskaiti. Tāpat ir skaidrs, ka izmaiņas piedzīvo arī mājsaimniecību patēriņa struktūra, kā dēļ novirzes no vidējā statistiskā groza kļuvušas vēl izteiktākas. Lai kā arī nebūtu, inflāciju turpinās mērīt atbilstoši vidējam patēriņa grozam jeb tam it kā kovida nebūtu. Mūsu prognoze ir, ka inflācija šogad būs 0,3% apmērā, bet nākamgad atdzīvosies līdz 2%.

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē. Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi – pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana – par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Sagaidāms, ka deflācija turpināsies vismaz līdz martam, kad būs apritējis gads kopš pandēmijas pirmā viļņa, kas skāra arī izejvielu tirgus. Šobrīd tā tiešie un netiešie efekti ir "izsūkušies" cauri patēriņa cenu veidošanas mehānismiem un kopējo dzīves dārdzību jeb drīzāk lētumu ietekmē ļoti spēcīgi. Transporta un mājokļu izmaksu kopējā ietekme uz kopējo indeksu oktobrī bija 1,55 procentpunkti. Tātad pārējo preču un pakalpojumu cenas gada laikā auga, taču nav izteiktu kāpumu nevienā kategorijā. Vislielākā pozitīvā ietekme (0,24 procentpunkti) bija pārtikai, bet tās cenas auga ļoti mēreni, par 1,1%. Nedaudz pārsteidz tas, ka otro lielāko augšupvērsto ietekmi radīja atpūtas un izklaides pakalpojumi (0,21 procentpunkti), kas varētu atspoguļot centienus ar cenu palielināšanu kompensēt krītošo apgrozījumu. Šī gada vidējās inflācijas prognoze ir 0,3%, tā pēdējo pāris mēnešu laikā ir nedaudz pazeminājusies, pateicoties stiprajam eiro, lētajai enerģijai un prognozējamai lēnākai izaugsmei.

Pasaulē ir reģioni, kur izaugsme paātrinās, ar to šobrīd var lepoties Ķīna. Taču Eiropas un arī Latvijas iedzīvotāji atkal ir spiesti piebremzēt savas ikdienas gaitas, "iesaldēt" savas prasmes un radošo enerģiju. Varētu teikt, ka Eiropas ekonomika slīgst ziemas miegā. Lielākā daļa cilvēku tāpēc necieš no krasa ienākumu krituma – viņiem darbs joprojām ir vai viņus sargā jau esošie sociālās drošības tīkli, valdībām steigā šujot papildu ierīces ienākumu kritiena mīkstināšanai. Taču darba tirgū nonāk papildu prasmju un zināšanu piedāvājums. Kovidkrīze lielā mērā notiek jomās, kurās notiekošo patēriņa cenu indekss tieši neatspoguļo, kā tā saucamajos B2B pakalpojumos, ko uzņēmumi sniedz cits citam. Taču arī šie netiešā veidā ietekmēs patēriņa cenu indeksu, jo komercpakalpojumu nozarēs uz laiku darbu zaudējušie meklēs iespējas citās nozarēs.

Līdz ar to pasaules un Latvijas ekonomikā veidojas enerģijas pārpalikums, gan pārnestā nozīmē, gan tiešā. Naftas cenas jau vairākus mēnešus ir bijušas zemas, bet stabilas, svārstoties ap 40 dolāriem par barelu. Taču ekonomikas dziļūdens straumes ir redzamas nākotnes darījumu cenu kritumā. Piemēram, 2023. gadā piegādājama "Brent" barela cena kopš septembra sākuma bija samazinājusies no gandrīz 52 dolāriem līdz 46 dolāriem par barelu līdz šodienas rītam. Šī komentāra rakstīšanas laikā saņemtā ziņa par izciliem "Pfizer" un "BionTech" vakcīnas izmēģinājumu rezultātiem ir radījusi vētrainu reakciju finanšu tirgos, tai skaitā naftas cenas kāpumu par 8%, bet vairāku lielo aviosabiedrību ("Air France KLM", "British Airways") akciju pieaugumu pat par trešdaļu. Tā ir tiešām ļoti svarīga ziņa, kas varētu ietekmēt pasaules ekonomikas dinamiku jau nākamgad. Taču daži tuvākie mēneši ekonomikā vienalga būs diezgan "auksti", jo paies laiks, kamēr jaunā vakcīna tiks saražota un izplatīta.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm tas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 0,5%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Iepriekšējos gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinās straujāk (kāpums par 0,4-0,8%). Šogad cenu pārmaiņas oktobrī bija zemākas kā raksturīgs šim mēnesim. To galvenokārt ietekmēja oktobrim neraksturīgs cenu kritums pārtikai un lēnāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 2,9%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,2 procentpunktiem un bija lēnākais pieaugums mēneša laikā kopš 2014. gada.

Lielākā pazeminošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas noteica patēriņa cenu līmeņa samazinājumu par 0,15 procentpunktiem. Straujākais kritums bija pasažieru aviopārvadājumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un izmitināšanas pakalpojumiem, kas saistīts gan ar sezonas slēgšanu, gan Covid-19 ietekmi. Cenas samazinājās arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Liela pazeminošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam degvielai par 2,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas oktobrī, salīdzinot ar septembri, vidēji mēneša laikā samazinājās par 1%. Mēneša beigās naftas cenas noslīdēja līdz 37 ASV dolāri par barelu, ko galvenokārt veicināja bažas par pieprasījumu, aizvien vairāk valstīm ieviešot karantīnas pasākumus Covid-19 dēļ.

Savukārt pārtikai oktobrī cenas samazinājās par 0,1%, kas bija vienīgais pārtikas cenu samazinājums šajā mēnesī kopš 2014. gada. Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam svaigiem augļiem, bet palielinošā – dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, tās pieauga par 3,1%. Cenas oktobrī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās, izņemot gaļu. Visstraujāk cenas pieauga cukuram, ko ietekmēja samazinātās ražas prognozes lielākajās ražotājvalstīs nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ un nenoteiktība jēlnaftas tirgū. Straujš kāpums turpinājās arī graudaugu cenām, ko noteica spēcīgais pasaules pieprasījums, bažas par ražošanas iespējām Argentīnā un sausajiem apstākļiem, kas nelabvēlīgi ietekmē sējumus Eiropā, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā.

2020.gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas samazinājās par 0,7%. Gada vidējā inflācija bija 0,7 %.

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt tuvu nullei. Turpmākajos mēnešos patēriņa cenas turpinās samazināties, saglabājoties zemam pieprasījumam saistībā ar pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai.

Oktobrī Latvijā turpinājās neliels patēriņa cenu kritums un zema inflācija Latvijā, visticamāk, saglabāsies līdz nākamā gada pavasarim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, oktobrī salīdzinājumā ar septembri patēriņa cenas Latvijā samazinājās par 0,1%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu patēriņa cenas saruka par 0,7%. Deflācija šobrīd vērojama arī eirozonā kopumā, kur patēriņa cenas oktobrī samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Galvenie deflācijas iemesli gan Latvijā, gan eirozonā ir vieni – zemas naftas cenas, eiro kursa kāpums un ekonomiskās aktivitātes kritums Covid-19 krīzes ietekmē, kā rezultātā ir pieaudzis bezdarbs un noplacis algu kāpums. Tā rezultātā pakalpojumu cenas Latvijā oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga vien par 1,6%, ierasto 3% vietā, savukārt preču cenas saruka par 1,6%, kur vislielākā ietekme bija siltumenerģijas un degvielas cenu samazinājumam.

Īstermiņā, manuprāt, nav pamata domāt, ka šie inflāciju ietekmējošie faktori varētu mainīties. Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā un ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, tuvākajos mēnešos ir gaidāms bezdarba kāpums, kas noteikti ierobežos iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Papildus tam dažāda veida ierobežojumi ir ieviesti arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas neveicinās pieprasījumu pēc naftas produktiem, tādēļ arī naftas cenas šobrīd varētu strauji nepieaugt.

Lai arī šobrīd ekonomikā dominē deflācijas procesi, ir vairāki faktori, kas tuvākajā nākotnē varētu novest pie straujākas inflācijas, piemēram, "Rīgas siltums" jau ir paziņojis par plāniem no šī gada decembra palielināt siltumenerģijas tarifus Rīgā par 11%. Tāpat tuvākajos mēnešos varētu atkal paātrināties pārtikas cenu inflācija, jo pārtikas cenas pasaulē kopš maija ir kāpušas par gandrīz 11%, ko gan nedaudz ir atsvēris eiro kursa pieaugums. Vienlaikus, samazinoties pakalpojumu pieejamībai, Latvijā un pasaulē ir pieaudzis preču patēriņš, kas savukārt var nozīmēt preču cenu straujāku kāpumu, it īpaši, ja Covid-19 vilnis Eiropā būtiski sāktu ietekmēt rūpniecību. Un visbeidzot , lai arī ES atjaunošanas fonds joprojām nav ratificēts un šie līdzekļi, visticamāk, vēl nākamgad nepaspēs nonākt ekonomikā, inflācijas riskus palielina arī apjomīgie monetārie un fiskālie stimulēšanas pasākumi pasaulē. Lai arī ASV vēlēšanu rezultātā apjomīgu jaunu fiskālo stimulu iespējamība, šķiet, ir mazinājusies.

Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā šogad pieaugs par 0,3%. Savukārt nākamgad inflācija varētu pieaugt tikai ap gada vidu, un 2021. gadā kopumā patēriņa cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs par aptuveni 1%. Taču līdzīgi kā ekonomikā arī par inflācijas dinamiku tuvākajos mēnešos ir ļoti daudz nezināmo.