Pesimistisks noskaņojums vērojams visu nozaru uzņēmēju vidū  (2)

Uzņēmēju sajūta gan par tagadni, gan nākotni ir slikta, indekss sasniedzis 41,69 punktus, un parasti vērojams, ka šie rādītāji vēlāk kapitalizējas arī ekonomikas rādītājos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzsverot, ka turklāt aptauja veikta no 23. septembra līdz 20. oktobrim, kad vēl Covid-19 nebija tik plaši izplatījies un arī vēl nebija ieviesta ārkārtas situācija.

Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība novērota 2020. gada 1. ceturksnī, taču pirms tam zemāka indeksa vērtība novērota tikai 2009. gada 4. ceturksnī. Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, indeksa vērtība ir palielinājusies par 3,19 punktiem.

Aplūkojot indeksa vērtības dažādās uzņēmumu grupās, 3. ceturksnī, līdzīgi kā 2020. gada pirmajā ceturksnī, pesimistisks noskaņojums (indeksa vērtība nepārsniedz 50 punktu robežu) vērojams visās uzņēmumu grupās. Salīdzinoši nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji (45,31), būvniecības jomas (44,20) un ražošanas jomas (43,35) uzņēmumu vadītāji, bet salīdzinoši vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji (39,12).

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, uzlabojies noskaņojums visās tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši vairāk uzlabojies tirdzniecības jomas uzņēmēju noskaņojums (indeksa vērtība palielinājusies par aptuveni septiņiem punktiem) un būvniecības uzņēmēju noskaņojums (indeksa vērtība palielinājusies par aptuveni pieciem punktiem), savukārt jau mazāk uzlabojies ražošanas jomas (indeksa vērtība uzlabojusies par nedaudz mazāk kā diviem punktiem) un pakalpojumu jomas uzņēmēju noskaņojums (indeksa vērtība uzlabojusies par aptuveni pusotru punktu).

Skatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, 2020. gada 3. ceturksnī visas uzņēmumu grupas noskaņotas pesimistiski; salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti vidējie uzņēmumi (43,64) un mazie uzņēmumi (41,99), savukārt nedaudz pesimistiskāk noskaņoti mikrouzņēmumi (40,35) un lielie uzņēmumi (39,98).

"Iepriekšējais, 2020.gada 1.ceturkšņa (marta), Ekonomikas indekss rādīja teju tikpat drūmu ainu kā 2008.gadā. Taču arī šī gada 3.ceturkšņa pētījums, korelējot ar to, kas pašreiz notiek tautsaimniecībā un kādu nākotni uzņēmējiem pašlaik sola valsts lēmējinstitūcijas, nerāda neko iepriecinošu," saka SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Lielākā daļa uzņēmēju gatavojas, ka situācija kļūs grūtāka. Tādēļ tas, ko uzņēmēji sagaida no valdības ir, lai tās lēmumi ja ne atbalstītu, tad vismaz netraucētu strādāt tālāk," uzsver LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Pētījumā tiek ņemts vērā uzņēmēju vērtējums par iepriekšējiem sešiem darbības mēnešiem pēc dažādiem uzņēmumu darbības rādītājiem, piemēram, finansiālā stāvokļa, apgrozījuma, investīciju apjoma, rentabilitātes un citiem, kā arī nākotnes prognozes saistībā ar vērtējumu par vispārējo valsts tautsaimniecības attīstību.

2020. gada 3. ceturksnis ir jau sešdesmit otrais ceturksnis, kurā ir iegūta informācija par Latvijas uzņēmēju noskaņojumu, un tā mērķis ir novērot izmaiņas uzņēmēju viedokļos par tautsaimniecības situāciju Latvijā.