Septembrī ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 7,7%  (1)

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,36 miljardus eiro – par 1,09 miljardiem eiro jeb 5,1% mazāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,46 miljardus eiro (samazinājums par 123,8 milj. eiro jeb 1,3%), bet importa – 10,9 miljardus eiro (samazinājums par 962,5 milj. eiro jeb 8,1%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 9,7% lielāka un importa par 1,1% lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 6,4%, bet importa vērtība palielinājās par 5,1%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 87,8 milj. eiro jeb 78,8%,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 65,8 milj. eiro jeb 37%,
- plastmasas un to izstrādājumu eksports lielāks par 7,9 milj. eiro jeb 22,5%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 6 milj. eiro jeb 6,4%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 22,6 milj. eiro jeb 30,9%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 42,7 milj. eiro jeb 16%,
- augu valsts produktu imports lielāks par 22,9 milj. eiro jeb 42,1%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 19,3 milj. eiro jeb 16,1%,
- minerālproduktu imports mazāks par 39,2 milj. eiro jeb 27,8%,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 15,4 milj. eiro jeb 8,1%.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (9,5%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,3% no importa kopapjoma), Polija (10,1%), Vācija (9,6%) un Igaunija (8,3%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 9,1%, bet importā Kanāda – 5,8% no importa kopapjoma.

2020. gada septembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada septembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 0,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, bet importā – par 1,1 procentpunktu.

2020. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.

Dažādu graudu un sēklu (arī eļļas augu), augu rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augu eksporta kāpumu 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri visvairāk ietekmēja rapšu vai ripšu sēklu eksporta pieaugums par 22,4 milj. eiro jeb 2,3 reizes. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksports 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri samazinājās, sarūkot vieglo automobiļu eksportam par 7,2 milj. eiro jeb 31,4%. Graudaugu produktu eksporta pieaugumu 2020. gada septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 48,6 milj. eiro jeb 87,4%.

Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020. gada septembrī salīdzinājumā ar 2019. gada septembri ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 11,9 milj. eiro jeb 41,4%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 19,8 milj. eiro jeb 33,5%.