Latvijas ražotāju sniegums septembrī ļāvis sasniegt eksporta rekordu  (83)

"Šī gada septembrī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir audzis par 13%, kas ievērojami pārsniedz cerēto. Galvenais eksporta pieaugumu veicinošais faktors septembrī bija ļoti labā lauksaimniecības raža šogad, kā rezultātā graudu eksports sasniedzis jaunus rekordus. Taču pieaugumi ir arī citās jomās, kas vairāk ir saistīts ar ārējā pieprasījuma atkopšanos Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, un mūsu rūpniecības veiksmīgo sniegumu, kas šogad apsteidz daudzas citas Eiropas valstis," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs norāda, ka septembrī, atšķirībā no augusta, pieauga gandrīz visu preču grupu eksports. Apjomīgākie pieaugumi gada laikā bija vērojami graudaugu un elektroierīču un iekārtu eksporta grupās. Tāpat ievērojami pieauga eļļas augu sēklu, mehānismu un ierīču un dzelzs un tērauda eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās transportlīdzekļu, dzērienu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta vērtība.

"Neskatoties uz skaudro pandēmijas otro vilni un paziņojumiem par stingākiem un visaptverošākiem ierobežojumiem daudzviet Eiropā, mūsu lielajās tirdzniecības partnervalstīs – eiro zonā un Zviedrijā – ražotāju noskaņojums oktobrī turpināja uzlaboties. Arī pieprasījums turpināja augt. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka šajā vilnī vismaz pagaidām ievērojami retāk tiek apstādināts ražotņu darbs. Izskatās, ka retāk tiek slēgti arī veikali, kur, protams, nonāk liela daļa produkcijas. Tomēr nenoteiktība atkal ir augusi. Latvijas ražotāju noskaņojums jau oktobrī kļuva nedaudz piesardzīgāks, arī eksporta pasūtījumu vērtējums bija nedaudz piezemētāks nekā iepriekšējos divos mēnešos. Oktobrī un novembrī eksportā vairs neredzēsim arī tik iespaidīgas graudaugu kravas. Tas viss liek domāt, ka turpmākie mēneši eksportam vairs nebūs tik spīdoši, atgūšanās stāstā var būt pārrāvumi. Tomēr pagaidām gaidīt būtisku kritumu vēl nav pamata," uzskata "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Tagad ir īstais laiks domāt, kāda izskatīsies pasaule pēc krīzes un ko Latvija tai var piedāvāt. Ir moderni un laikmeta garam atbilstoši teikt, ka "viss būs citādi". Tas ir pārspīlējums, bet kaut kas tiešām būs citādi," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Preču eksports trešo ceturksni noslēdza ļoti spēcīgi. Eksporta vērtība septembrī pieauga par 13%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un uzrādīja straujāko pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Šī gada deviņos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē gan vēl nedaudz atpalika no iepriekšējā gada snieguma (-1,3%).

Nedaudz vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta kāpuma septembrī nodrošināja lauksaimniecības produkti, proti, graudi, pārsvarā kvieši, un rapsis. Jau iepriekš tika ziņots, ka pa Latvijas dzelzceļu no janvāra līdz septembrim tika pārvadāts desmitgades lielākais vietējo graudaugu kravu apjoms. Ja vēl augustā graudaugu eksports būtiski atpalika no iepriekšējā gada, tad septembrī jau novērojām 75% kāpumu, kas ļāva graudu eksportam eiro izteiksmē sasniegt vēsturiski augstāko līmeni. Rapša eksports pieauga par 126%. Vēl viens nozīmīgs eksporta dzinulis un jau vairākus mēnešus ir bijis elektroiekārtas (+40%), kam septembrī pievienojās arī mehāniskās iekārtas (+32%). Šīs preču grupas, īpaši elektroiekārtas, aug arī importa pusē. Tā kā pandēmijas nenoteiktība, visticamāk, arī trešajā ceturksnī ir būtiski ierobežojusi apetīti investēt, tad jāsecina, ka, visdrīzāk, liela daļa kāpuma, ko redzam elektroiekārtu un mehānismu eksportā, ir reeksports. Lai gan lielu daļu eksporta pieauguma nodrošināja vien dažas preču grupas, arī kopumā ir vērojamas pozitīvas tendences. Kritums bija vērojams mazāk nekā pusē no Latvijas eksportēto preču grupu. Tas ir labākais sniegums kopš pandēmijas sākuma, un liecina par mērķtiecīgu atkopšanos preču eksportā. Būtiskākie mīnusi joprojām bija vērojami tādās lielās preču grupās kā satiksmes līdzekļi, dzērieni un metāla izstrādājumi.

Neskatoties uz skaudro pandēmijas otro vilni un paziņojumiem par stingākiem un visaptverošākiem ierobežojumiem daudzviet Eiropā, mūsu lielajās tirdzniecības partnervalstīs – eiro zonā un Zviedrijā – ražotāju noskaņojums oktobrī turpināja uzlaboties. Arī pieprasījums turpināja augt. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka šajā vilnī vismaz pagaidām ievērojami retāk tiek apstādināts ražotņu darbs. Izskatās, ka retāk tiek slēgti arī veikali, kur, protams, nonāk liela daļa produkcijas. Tomēr nenoteiktība atkal ir augusi. Latvijas ražotāju noskaņojums jau oktobrī kļuva nedaudz piesardzīgāks, arī eksporta pasūtījumu vērtējums bija nedaudz piezemētāks nekā iepriekšējos divos mēnešos. Oktobrī un novembrī eksportā vairs neredzēsim arī tik iespaidīgas graudaugu kravas. Tas viss liek domāt, ka turpmākie mēneši eksportam vairs nebūs tik spīdoši, atgūšanās stāstā var būt pārrāvumi. Tomēr pagaidām gaidīt būtisku kritumu vēl nav pamata.

Mazliet tālāka nākotne gan pasaules ekonomikai, gan arī tirdzniecībai sāk rādīties gaišākās krāsās. Progress vakcīnu izstrādē rada cerību, ka ar pandēmiju jau pārskatāmā nākotnē varēsim cīnīties arī bez ierobežojumiem, kas izslēdz daļu ekonomikas. Džo Baidena ievēlēšana, visticamāk, mazinās protekcionisma vēsmas un, iespējams, arī sekmēs Apvienotās Karalistes vēlmi rast kompromisu pēc-"Brexit" sarunās, panākot vienošanos ar Eiropas Savienību par tālāku sadarbību. Ja pozitīvais scenārijs piepildīsies, no tā iegūs arī mazā un atvērtā Latvijas ekonomika.

Ja vasaras mēnešos Latvijas ekonomikas atkopšanās no apjomīgā ekonomikas krituma otrajā ceturksnī pārsvarā balstījās uz iekšējo patēriņu un mazumtirdzniecība jau jūnijā atgriezās pie pozitīvas gada izaugsmes, tad šobrīd būtiski ir uzlabojusies situācija arī eksportējošajās nozarēs, un septembrī Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais preču eksporta apjoms. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir audzis par 13%, kas ievērojami pārsniedz cerēto. Galvenais eksporta pieaugumu veicinošais faktors septembrī bija ļoti labā lauksaimniecības raža šogad, kā rezultātā graudu eksports sasniedzis jaunus rekordus. Taču pieaugumi ir arī citās jomās, kas vairāk ir saistīts ar ārējā pieprasījuma atkopšanos Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, un mūsu rūpniecības veiksmīgo sniegumu, kas šogad apsteidz daudzas citas Eiropas valstis.

Vislielākais eksporta pieaugums septembrī fiksēts graudaugu produktos, kuru eksports salīdzinājumā ar pērno gadu audzis par 75,1%. Papildus tam par 125% palielinājies eļļas augu sēklu eksports, ko pārsvarā veido rapši, un lauksaimniecības produkti kopumā septembrī veidoja vairāk nekā pusi no eksporta pieauguma. Savukārt bez lauksaimniecības precēm septembrī vēl ievērojami ir pieaudzis arī elektroiekārtu un dažādu mehānismu eksports, par attiecīgi 39,6% un 32,2%. Koka izstrādājumu eksports saglabājās pērnā gada līmenī, savukārt par 19,4% samazinājās transportlīdzekļu un to detaļu eksports, un par 13,5% kritās dzelzs izstrādājumu eksports.

Pandēmijas ietekmē visā pasaulē šogad ir būtiski mainījusies patēriņa struktūra un preču nozares kopumā jūtas ievērojami labāk nekā pakalpojumu nozares. Samazinoties pakalpojumu pieejamībai, cilvēki daļu brīvo līdzekļu ir novirzījuši dažādu preču iegādei, ko iespējams iegādāties attālināti. Arī ražošanas procesos ir vieglāk ievērot fizisko distancēšanos un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, nekā daudzās citās pakalpojumu nozarēs. Papildus tam Latvijas ražošanas un eksporta struktūra ir bijusi labvēlīga pandēmijas apstākļiem, jo daudz ražojam pārtikas produktus un koka izstrādājumus, pēc kuriem pieprasījums pasaulē ir stabils vai pat pieaudzis.

Domājams, ka tuvākajos mēnešos Latvijas eksports turpinās augt, lai arī ne tik strauji kā septembrī. Jaunie pasūtījumi pasaules rūpniecībā ir atkopušies no pavasara šoka un atkal aug, savukārt pasaules tirdzniecība stabilizējas. Arī Latvijā ceturtajā ceturksnī būtiski ir pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs. Priecē arī tas, ka otrais Covid-19 vilnis pagaidām nav ietekmējis pasaules ražošanas ķēžu funkcionēšanu, lai arī atsevišķu uzņēmumu līmenī Covid-19 uzliesmojums uz laiku var apturēt vai ierobežot darbību. Pēc manām prognozēm šogad kopumā eksports varētu palikt pērnā gada līmenī, taču nākamgad pieaugums varētu būt mazāks nekā ekonomikā kopumā, jo, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, patēriņš, visticamāk, no precēm atkal pārvirzīsies uz pakalpojumiem.

Latvija ir uzstādījusi preču eksporta apjomu rekordu, septembrī pārējā pasaulē pārdodot preces par 1275 miljoniem eiro, kas ir par 13% vairāk nekā pirms gada. Daļu no panākumiem izskaidro ikgadējais graudu eksporta paisums, jo šoreiz zelta rudens bija īpaši bagāts. Graudaugu kultūru eksportā nopelnīti 122 miljoni eiro, tas ir unikāls sasniegums. Parasti septembrī šajā eksporta ailītē tiek "ievākti" apmēram 50 miljoni eiro, pērn tie bija 70 miljoni. Ar šo notikumu ir saistīta reta viesa – Saūda Arābijas parādīšanās eksporta valstu top 10. Persijas līča valstis ir svarīgākais Latvijas graudu eksporta tirgus.

Pateicoties lieliskajam labības birumam, labi rezultāti ir arī pārtikas eksportā kopumā, tas septembrī auga par 34,4%. Ir gandrīz divkāršojies eksports preču kategorijā, ko pamatā veido rapša sēklas. Kopā graudu un eļļas sēklu eksports šogad bija par 76 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada. Strauji auga arī gaļas un zivju izstrādājumu (galvenokārt konservu), kā arī labības izstrādājumu eksports. Koksnes izstrādājumu eksports gada laikā gandrīz nemainījās (-0,2%). Metālu un to izstrādājumu eksports ir par 6,4% lielāks, bet īpaši nozīmīgs ir mašīnbūves un elektronikas izstrādājumu eksporta pieaugums par 17,2%, kopsummai sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro. Piebilde – šeit liela daļa kopējā rēķina veido reeksports, taču vietējo produktu proporcija šajā sadaļā aug. No lielajām pozīcijām kritums gada griezumā bija tikai fosilajiem kurināmajiem (-9%).

Pirmdien saņēmām ziņu, kas varētu nozīmīgi ietekmēt pasaules ekonomikas gaitu, tātad arī Latvijas eksportu nākamgad – ļoti labus rezultātus devis "Pfizer" un "BionTech" vakcīnas izmēģinājums. Uzņēmums jau šogad varētu piegādāt Eiropas Savienībai piegādāt 200 miljonus dozu, ar ko pietiktu vairāk nekā piektdaļas ES iedzīvotāju sargāšanai no koronavīrusa. Tas nav absolūts pārsteigums, "Luminor" makro prognozes jau septembrī balstījās uz pieņēmumu, ka vismaz viens no vakcīnu projektiem izrādīsies veiksmīgs, to izplatīšana sāksies laikā ap gadu miju, bet šī izgudrojuma ietekme pasaules makro datos būs redzama, sākot no 2. ceturkšņa. Šāda notikumu gaita joprojām ir bāzes scenārijs, ar piebildi, ka ir pieaugusi pārliecība par tā īstenošanos. Pasaule ir ļoti tālu līdz pandēmijas pārvarēšanai, bet pirmdienas ziņa dara daudz skaidrāk saskatāmu izeju no krīzes. Finanšu tirgi šo ziņu uztvēra ļoti nopietni, piemēram, vairāku lielu aviokompāniju ("AirFrance KLM", "British Airways") akciju cena pieauga par trešdaļu.

Tagad ir īstais laiks domāt, kāda izskatīsies pasaule pēc krīzes un ko Latvija tai var piedāvāt. Ir moderni un laikmeta garam atbilstoši teikt, ka "viss būs citādi". Tas ir pārspīlējums, bet kaut kas tiešām būs citādi.

No vienas puses, pandēmija Latvijai ir palīdzējusi, samazinot atšķirību starp labklājības līmeni šeit un Rietumeiropā. Tas, ka mūsu eksportā lielu daļu veido pārtika un koksnes izstrādājumi, krīzes laikā izrādījās ļoti izdevīgi. Pārtiku vajag vienmēr, bet kokapstrādei, mazākā mērā arī metālapstrādei un ķīmiskajai rūpniecībai, palīdzēja stabilais celtniecības sniegums eksporta tirgos.

Šīs nozares tomēr visdrīzāk nav tās, kuras spēs nodrošināt visstraujāko eksporta kāpumu nākotnē. Tās spēs palielināt eksportu, par to nav šaubu, ko apliecina kaut vai jaunākie notikumi graudu eksportā. Laba nākotne ir arī celtniecības produktiem. Pandēmijas izraisītais privātmāju būvniecības bums visdrīzāk nomierināsies, bet koksnes pielietošanai celtniecībā eliksīrs būs oglekļa nodokļi un citi politikas instrumenti, kas sadārdzinās konkurējošo produktu – tērauda un cementa cenas.

Visstraujāk augošā lielā pozīcija eksporta portfelī tomēr būs mašīnbūves un elektronikas produkti. Arī šajās nozarēs pandēmijas beigu efekts, tā teikt, nebūs vienos vārtos. Ārkārtējā situācija ir palielinājusi pieprasījumu pēc atsevišķiem Latvijas produktiem, piemēram, "wi-fi" iekārtām. Taču kopumā pasaules atgriešanās pie normālas situācijas šīm nozarēm palīdzēs, piemēram, atjaunojot pieprasījumu pēc automašīnu komponentēm. Inženierijas nozares bija galvenās rūpniecības attīstības virzītājas piecos gados pēc pandēmijas, lielā mērā pateicoties ārvalstu uzņēmumu investīcijām jaunos uzņēmumos un esošo jaudu palielināšanā. Nākamgad šīm nozarēm jaunu sparu dos gan cikliskā pasaules ekonomikas atgūšanās, gan sagaidāmā struktūras maiņa, pirmkārt, pāreja uz atjaunojamo enerģiju, kas nozīmē milzu investīcijas dažādos "dzelžos" – vēja turbīnās, elektrolīnijās, biomasas krāsnīs, saules paneļos u.t.t. Visu nosaukto produktu un to komponenšu tirgū sekmīgi piedalās Latvijas ražotāji.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, š.g. septembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 13%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 3,5%. Līdz ar to tirdzniecības deficīts bija mazāks nekā pirms gada.

Septembrī, atšķirībā no augusta, pieauga gandrīz visu preču grupu eksports. Apjomīgākie pieaugumi gada laikā bija vērojami graudaugu un elektroierīču un iekārtu eksporta grupās. Tāpat ievērojami pieauga eļļas augu sēklu, mehānismu un ierīču un dzelzs un tērauda eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās transportlīdzekļu, dzērienu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta vērtība.

Septembrī gada griezumā ievērojami pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 10,8%. Eksports pieauga uz Nīderlandi (eļļas augu sēklas, graudaugi), Vāciju (eļļas augu sēklas, elektroierīces un iekārtas), Lietuvu (elektroierīces un iekārtas) un Poliju (elektroierīces un iekārtas, dzelzs un tērauds). Savukārt eksports samazinājās uz Igauniju (kuģi un citi peldlīdzekļi) un Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti).

Mērenāk eksports pieauga uz NVS valstīm – par 3,4%. Pieauga eksporta vērtība uz Baltkrieviju (optiskās ierīces), bet samazinājās uz Kazahstānu (farmācijas produkti).

Septembrī ievērojami pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 25,5%. Strauji eksporta vērtība pieauga uz Turciju (dzelzs un tērauds, graudaugi), Maroku un Alžīriju (uz abām – graudaugi) un Apvienoto Karalisti (graudaugi, koksnes un tās izstrādājumi), bet samazinājās uz Mauritāniju (graudaugi).

Preču importa pieaugumu septembrī gada griezumā būtiski ietekmēja elektroierīču un iekārtu, graudaugu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās minerālo produktu un sauszemes transportlīdzekļu importa vērtība.

Kopumā gada trīs ceturkšņos eksports bija par 1,3% mazāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 8,1%.

Lai arī septembrī Latvijas eksporta vērtība strauji pieauga, tomēr to arvien ietekmē koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumi partnervalstīs. Arī turpmākā eksporta attīstība, tāpat kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras Covid-19 pandēmijas jaunā uzliesmojuma dēļ. Prognozējams, ka arī gada pēdējā ceturksnī eksportu apjomus ierobežos vājš ārējais pieprasījums.