Raugoties uz pašreizējo Covid-19 izplatību, kā ierobežošanai šī gada 9. novembrī valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, runāt par uzlabojumiem darba tirgū var šķist neiederīgi. Tomēr, lai gan pandēmija darba tirgu kopumā, protams, ietekmējusi negatīvi, darba tirgus šai ietekmei pretojies cienījami, vērtē ekonomisti. Tā 2020. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā palielinājies par 2,4 procentpunktiem. Vienlaikus ekonomisti norāda, ka uzņēmumiem, kurus jau iepriekš smagi skāra ierobežojumi, finanšu resursi var izsīkt.
"Par situācijas uzlabošanos darba tirgū jau iepriekš signalizēja gan reģistrētā bezdarba kritums no jūlija vidus līdz pat oktobra beigām, gan darba sludinājumu un vakanču skaita pieaugums. Tāpat par pozitīvu dinamiku darba tirgū liecināja arī augošais patēriņš, negaidīti labi darbaspēka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un ienākumu pieaugums, ko redzam mūsu klientu kontos. Vienlaikus gan nedaudz pārsteidz tas, ka bezdarba situācija 3. ceturksnī Latvijā ir bijusi labāka, nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarbs turpināja kāpt, lai arī IKP kritums Latvijā bija lielāks nekā abās mūsu kaimiņvalstīs," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Tomēr, iestājoties rudenim un pieaugot slimības izplatībai, slimības iegrožošanai noteiktie ierobežojumi no jauna ierobežos ekonomisko aktivitāti, kas radīs jaunu satricinājumu arī darba tirgū. Īpaši smagi Covid-19 ierobežojošie pasākumi turpinās ietekmēt tādas nozares kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, māksla un izklaide, kā arī tiks ietekmēta tirdzniecības nozare," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale. Viņa atzīmē, ka arī bez ierobežojumiem – pie nekontrolētas slimības izplatības ekonomiskā aktivitāte tiktu kavēta, cilvēkiem slimojot un uzņēmumiem pārtraucot darbību karantīnu rezultātā.