Pirmajā vilnī vissmagāk cietušajiem Latvijas uzņēmumiem var izsīkt finanšu līdzekļi  (111)

"Par situācijas uzlabošanos darba tirgū jau iepriekš signalizēja gan reģistrētā bezdarba kritums no jūlija vidus līdz pat oktobra beigām, gan darba sludinājumu un vakanču skaita pieaugums. Tāpat par pozitīvu dinamiku darba tirgū liecināja arī augošais patēriņš, negaidīti labi darbaspēka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un ienākumu pieaugums, ko redzam mūsu klientu kontos. Vienlaikus gan nedaudz pārsteidz tas, ka bezdarba situācija 3. ceturksnī Latvijā ir bijusi labāka, nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarbs turpināja kāpt, lai arī IKP kritums Latvijā bija lielāks nekā abās mūsu kaimiņvalstīs," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tomēr, iestājoties rudenim un pieaugot slimības izplatībai, slimības iegrožošanai noteiktie ierobežojumi no jauna ierobežos ekonomisko aktivitāti, kas radīs jaunu satricinājumu arī darba tirgū. Īpaši smagi Covid-19 ierobežojošie pasākumi turpinās ietekmēt tādas nozares kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, māksla un izklaide, kā arī tiks ietekmēta tirdzniecības nozare," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale. Viņa atzīmē, ka arī bez ierobežojumiem – pie nekontrolētas slimības izplatības ekonomiskā aktivitāte tiktu kavēta, cilvēkiem slimojot un uzņēmumiem pārtraucot darbību karantīnu rezultātā.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols teic, ka, neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts – vairāk nekā 2/3 (70,1%) no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem 2020. gada 3. ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos. Jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā; iepriekš atbilstošais līmenis tika sasniegts vien 2018. gada 3. ceturksnī. Jāatzīmē, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte kopumā krīzes laikā ir palielinājusies – līdzdalības līmenis 2020. gada 3. ceturksnī bija par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš.

"To, cik kuplas būs darba meklētāju rindas, lielā mērā noteiks atbalsta pasākumu vēriens un nosacījumu efektivitāte. Ņemot vērā izmaiņas, daudzi kļūs ekonomiski neaktīvi un nogaidīs, līdz situācija darba tirgū nostabilizēsies. Sagaidāms, ka daudzās nozarēs saruks nostrādāto stundu apjoms. No šāda skatupunkta notiekošā nodokļu reforma drīzāk vairo nenoteiktību. Uz ziemu, līdz pavasarim, varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu. Darba tirgus būs samērā aktīvs noteiktās jomās: IKT, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā dēļ vispārējs un straujš bezdarba kāpums arī nav gaidāms," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš spriež, ka bezdarba līkne pēc pandēmijas beigām varētu izskatīties diezgan līdzīga divkupru kamieļa mugurai. Otrā viļņa radītais IKP kritums būs mazāks. Taču atkārtota situācijas pasliktināšanās smagi skars uzņēmumus, kuru bilances jau ir novājinājis pirmais vilnis. To spēja noturēt darbiniekus būs mazāka, varbūt arī motivācija, ja zudīs cerības uz situācijas ātru atrisinājumu. Turklāt šoreiz negatīva ietekme būs sezonalitātei, kas pavasarī darbojās pretēji.

"Uz gada beigām bezdarbs parasti pieaug, vasaras sezonas darbiem beidzoties. Šo tendenci, protams, pastiprinās arī stingrāki vīrusa ierobežošanas pasākumi. Kopumā bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 8,3%, bet nākamgad samazināsies līdz 8,1%. Bezdarba līmenis sāks straujāk sarukt nākamā gada otrajā pusē un pirms krīzes 6% līmeni tas varētu sasniegt 2022. gada beigās. Nostrādāto stundu skaits atgūsies ātrāk nekā nodarbināto skaits, kurš varētu atsākt augt, t.i. pārsniegt 2020. gada līmeni, 2021. gada beigās," prognozē "Swedbank" galvenā ekonomiste Agnese Buceniece.

Nebija šaubu, ka 3. ceturkšņa darba tirgus dati atnesīs pozitīvas ziņas. Bezdarba līmenis šajā laika posmā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, lai gan gada izteiksmē tas ir par 2,4 procentpunktiem augstāks. Rezultātā par spīti gaidām Covid-19 otrais vilnis un tam sekojošie ierobežojumi nozīmē, ka pagrieziena punkts tiek pārbīdīts uz diviem ceturkšņiem. Nodarbinātības valsts aģentūras oktobra dati vēl uzrāda nelielu bezdarba samazinājumu, tomēr novembrī un turpmākajos mēnešos vektors pārslēgsies pieauguma virzienā. To, cik kuplas būs darba meklētāju rindas, lielā mērā noteiks atbalsta pasākumu vēriens un nosacījumu efektivitāte. Ņemot vērā izmaiņas, daudzi kļūs ekonomiski neaktīvi un nogaidīs, līdz situācija darba tirgū nostabilizēsies. Sagaidāms, ka daudzās nozarēs saruks nostrādāto stundu apjoms. No šāda skatupunkta notiekošā nodokļu reforma drīzāk vairo nenoteiktību. Uz ziemu, līdz pavasarim, varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu. Darba tirgus būs samērā aktīvs noteiktās jomās: IKT, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā dēļ vispārējs un straujš bezdarba kāpums arī nav gaidāms. Ņemot vērā mākslīgi iniciētās krīzes un atbalsta pasākumu ietekmi, grūti noteikt, cik smagi otrais vilnis skars darba tirgu. Bezdarbs varētu pakāpties līdz aptuveni 9,5%, pirms sāks ceļu lejup. Būtiski būs uzturēt atbalsta pasākumus skarto nozaru darbiniekiem, īpaši ar tūrismu saistītajām, jo tur atgūšanās būs ļoti lēna. Nākamgad otrais ceturksnis ekonomikā solās atnest labu atsitienu, jo izplatību piedzīvos vakcīna un nostiprināsies noskaņojums ekonomikā.

Raugoties uz pašreizējo Covid-19 izplatību, kā ierobežošanai šī gada 9. novembrī valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, runāt par uzlabojumiem darba tirgū var šķist neiederīgi. Tomēr, lai gan pandēmija darba tirgu kopumā, protams, ietekmējusi negatīvi, darba tirgus šai ietekmei pretojies cienījami.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka bezdarba līmenis 3. ceturksnī samazinājies par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, līdz 8,4%. Arī mēneša reģistrētā bezdarba dati uzrādīja kritumu. Tomēr priecāties būtu pāragri, par ko liecina arī minimāls reģistrēto bezdarbnieku skaita kāpums nedēļā, kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas.

3. ceturksnī uzlabot nodarbinātību palīdzēja vairāku ierobežojumu mīkstināšana, kas ļāva atdzīvināt ekonomisko aktivitāti vasaras periodā un uzlabot iepriekš ļoti cietušo uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu, kas gan joprojām nesasniedz pirmskrīzes līmeni. Sava artava bijusi arī valsts sniegtajiem atbalsta pasākumiem, kas palīdzēja saglabāt nodarbinātību un uzturēt uzņēmumu darbību īslaicīgās dīkstāves periodā. Šo svarīgi atzīmēt, jo, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu krīzi, līdz šim uz bezdarba rādītājiem ir novērojams mazāks negatīvais efekts.

Tomēr, iestājoties rudenim un pieaugot slimības izplatībai, slimības iegrožošanai noteiktie ierobežojumi no jauna ierobežos ekonomisko aktivitāti, kas radīs jaunu satricinājumu arī darba tirgū. Īpaši smagi Covid-19 ierobežojošie pasākumi turpinās ietekmēt tādas nozares kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, māksla un izklaide, kā arī tiks ietekmēta tirdzniecības nozare. Jāatzīmē, ka arī bez ierobežojumiem – pie nekontrolētas slimības izplatības ekonomiskā aktivitāte tiktu kavēta, cilvēkiem slimojot un uzņēmumiem pārtraucot darbību karantīnu rezultātā.

Turpmākā situācijas attīstība lielā mērā atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot tālāko Covid-19 izplatību un vai būs nepieciešami papildu pasākumi. No vienas puses, valsts pašreiz apspriestie atbalsta pasākumi, piemēram, dīkstāves pabalsti ir mērķētāki un attiecas arī uz daļēju nodarbinātību pretstatā iepriekšējai ārkārtējai situācijai, kas var būt nozīmīgi nodarbinātības saglabāšanai ierobežojumu skartajās nozarēs. Turklāt šoreiz atbalsts paredzēts arī uzņēmumu apgrozāmiem līdzekļiem, kas kopā ar atbalstu darba algām var segt ievērojamu izmaksu daļu īslaicīgu ierobežojumu periodā. Tāpat uzņēmumi pavasarī jau uzkrājuši pieredzi, kas varētu ļaut vieglāk pielāgoties ierobežojumiem šoreiz.

No otras puses, uzņēmumu, kurus jau iepriekš smagi skāra ierobežojumi, finanšu resursi izsīkst. Novembrī, iestājoties ārkārtējai situācijai, kas liek atkārtoti ierobežot uzņēmējdarbības aktivitāti, daļai uzņēmumu var būt izdevīgi īslaicīgi pārtraukt darbību. Tāpat diez vai varam cerēt uz strauju normalizēšanos izmitināšanas nozarē, jo arī ārvalstīs slimība joprojām izplatās strauji. Tāpēc jārēķinās, ka daļa uzņēmumu visticamāk nepārdzīvos šo laiku un bezdarba līmenis nākamā gada pirmajos mēnešos pieaugs.

Ja slimības izplatību ierobežot neizdosies un situācija ieilgs, aizvien lielāku tautsaimniecības daļu un arī citas (ne tieši ierobežotās nozares) skars slimības izplatība un ierobežojumi. Tas prasītu arī papildu atbalsta pasākumus.

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās prognozēs, bet darba tirgus atgūšanās sākās ļoti ātri. Ar vīrusa ļaunajiem tīkojumiem pret Latvijas iedzīvotājiem tikām galā ļoti labi, savukārt valsts atbalsts palīdzēja uzņēmumiem saglabāt darbavietas. Jau pirms pirmdienas darbaspēka apsekojuma datu publicēšanas zinājām, ka 3. ceturkšņa ietvaros bezdarbs ir samazinājies pa mēnešiem – no 8,9% jūlijā līdz 8,1% septembrī. Pirmdien CSP apstiprināja, ka darba meklētāju īpatsvars samazinājās arī 3. ceturksnī kopumā, līdz 8,4%. 2. ceturksnī tas bija par 0,2 procentpunktiem augstāks. Vēl svarīga ziņa – ļoti strauji ir normalizējies nostrādātais darba laiks, viens cilvēks strādājis par 1,5 stundām jeb 4% ilgāk nekā 2. ceturksnī.

Taču ne visas darbaspēka apsekojuma ziņas ir iepriecinošas. 3. ceturksnī strādāja par 25 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pērn šajā laikā. Salīdzinājumā ar mīnus 14 tūkstošiem 2. ceturksnī šī rādītāja kritums gada griezumā ir paātrinājies. Darbaspēka apsekojuma uzrādītais nodarbināto skaits iepriekš ir krasi un ne vienmēr saprotami svārstījies, dažkārt uzrādot kritumu straujas izaugsmes brīžos. Taču arī darbavietu skaita dati, kas parasti atbilst loģikai, rādīja diezgan krasu kritumu 2. ceturksnī, par trešo vēl nav ziņu. Pirmdienas dati it kā apstiprina, ka jūlijā, augustā un septembrī ekonomika strauji atguvās pēc krasā krituma pavasarī, taču sajūsmu tie nerada. Uzņēmumi darba tirgū 3. ceturksnī bija piesardzīgi, un tam bija pamats, kā apstiprina jaunākās ziņas no medicīnas frontes.

Bezdarba līkne pēc pandēmijas beigām varētu izskatīties diezgan līdzīga divkupru kamieļa mugurai. Otrā viļņa radītais IKP kritums būs mazāks. Taču atkārtota situācijas pasliktināšanās smagi skars uzņēmumus, kuru bilances jau ir novājinājis pirmais vilnis. To spēja noturēt darbiniekus būs mazāka, varbūt arī motivācija, ja zudīs cerības uz situācijas ātru atrisinājumu. Turklāt šoreiz negatīva ietekme būs sezonalitātei, kas pavasarī darbojās pretēji.

Pirmdien publicētajos datos ir nojaušama atblāzma no procesa, par ko vēstīja gan mediju ziņas, gan daudzās automašīnas ar britu numuriem Latvijas ielās – pandēmija drīzāk labvēlīgi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju skaitu.

Par spīti joprojām bēdīgai situācijai vairākās nozarēs, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits gada laikā gandrīz nav mainījies – citiem vārdiem, ja cilvēki ir zaudējuši darbu, tad nav zaudējuši cerības to atkal atrast. Salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni ekonomiski aktīvo kopskaits samazinājās par 2,5 tūkstošiem jeb 0,3%, kamēr kopš globālās finanšu krīzes tas vidēji gada laikā samazinājās par 1,2%. Tāpat kā kaimiņvalstīs, ekonomikas attīstība agri vai vēlu mainīs iedzīvotāju skaita tendences, jautājums tikai, kad. Cilvēku skaits ekonomiski aktīvajā vecumā gada griezumā samazinājās par 0,65%, bet vidēji iepriekšējā desmitgadē tas saruka par 1,8%. Lai gan tie, kuri pandēmijas dēļ zaudējuši ienākumus, gan tie, kuri šajā laikā atgriezušies Latvijā, saglabātu ticību savai nākotnei mūsu zemē, valstij nevajadzētu skopoties ar darba tirgus atbalsta pasākumiem.

Cīnoties pret vīrusa izplatību, bet, vienlaikus mīkstinot ietekmi uz ekonomiku, valstij ir jāizspēlē šaha kombinācija, kurā gudri jāupurē kāda figūra, lai uzvarētu spēlē kopumā. Saprātīgs upuris šobrīd ir īslaicīga darbības ierobežošana nozarēs, kas rada lielus infekcijas riskus, bet ne tik lielu daļu kopējās pievienotās vērtības. Taču šīm nozarēm var būt nozīmīga loma darba tirgū, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas daļa nodarbinātībā 2018. gadā bija 2,2 reizes augstāka nekā kopējā pievienotajā vērtībā. Mūsu valsts zemais parāds ļauj kompensēt ienākumus krīzes skartajiem cilvēkiem, kas arī veicinātu noteikumu ievērošanu un lojalitāti.

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens sākumā bija labvēlīgi darba tirgum. Iekšzemes kopproduktā pēc rekordliela krituma ceturkšņa ietvaros redzējām rekordlielu kāpumu izaugsmē. Uz šī fona uzlabojums darba tirgū trešajā ceturksnī ir bijis diezgan piezemēts – viennozīmīgi mazāks nekā tas, ko bijām pieraduši redzēt iepriekšējos trīs gados. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājās līdz 8,4% un bija par 0,2 procentpunktiem mazāks nekā šī gada otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaits atsāka augt, bet piesardzīgi. Pēc strauja krituma aprīlī Nodarbinātības Valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits tā arī nav uzrādījis atgūšanās pazīmes. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bezdarbnieku skaits ir par vairāk nekā trešo daļu lielāks (38%), bet nodarbināto skaits ir samazinājies par 2,7%. Varam secināt, ka atkopšanās ceļš darba tirgū ir diezgan lēns un nevienmērīgs.

Otrajā ceturksnī redzējām, ka pandēmijas krīze smagāk skāra mazāk izglītotus darba tirgus dalībniekus. Kā varēja gaidīt, atveseļošanās fāzē tieši šī grupa redzēja lielāko uzlabojumu, jo vasaras laikā šie cilvēki parasti visvairāk iegūst no sezonālo darbu pieejamības. Joprojām gan bezdarba līmenis cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku par to turas pie augstajiem 19%. Salīdzinājumā bezdarba līmenis cilvēkiem ar augstāko izglītību bija vien 5,1%. Šī krīze palielina un vēl vairāk palielinās jau tā augsto ienākumu nevienlīdzību.

Ņemot vērā, atkārtotu un daudz nopietnāku vīrusa uzliesmojumu, pirms kļūs labāk, vēl redzēsim situācijas pasliktināšanos darba tirgū. Izskatās, ka iedzīvotāju nogurums no pandēmijas un atsevišķos gadījumos, visticamāk, arī iztikas līdzekļu trūkums, ir mazinājis ierobežojumu ievērošanas disciplīnu. Tas rada bažas, jo diemžēl var nozīmēt vēl stingrākus ierobežojumus. Ekonomikai un darba tirgum tas, protams, nenāk par labu, tomēr nekontrolēta un plaša vīrusa izplatība un slimnīcu pārslodze ekonomikai var radīt daudz graujošākas sekas. Valdība ir piedāvājusi virkni atbalsta pasākumus darba tirgum, kuru mērķis ir mazināt ierobežojumu blaknes. Šobrīd lielākais risks ir atbalstīt par maz, nevis par daudz.

Aptauju dati jau rāda, ka rudenī uzņēmumi, galvenokārt pakalpojumu sektorā, sākuši atkal nedaudz piesardzīgāk vērtēt darbinieku skaita palielināšanu tuvākajos mēnešos. Dati par reģistrēto bezdarbu, kas ir šaurāks bezdarba rādītājs nekā faktiskais bezdarbs, liecina, ka bezdarbnieku skaits turpināja samazināties oktobrī, bet novembra pirmajā pusē jau bija vērojams neliels kāpums. Uz gada beigām bezdarbs parasti pieaug, vasaras sezonas darbiem beidzoties. Šo tendenci, protams, pastiprinās arī stingrāki vīrusa ierobežošanas pasākumi. Kopumā bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 8,3%, bet nākamgad samazināsies līdz 8,1%. Bezdarba līmenis sāks straujāk sarukt nākamā gada otrajā pusē un pirms krīzes 6% līmeni tas varētu sasniegt 2022. gada beigās. Nostrādāto stundu skaits atgūsies ātrāk nekā nodarbināto skaits, kurš varētu atsākt augt, t.i. pārsniegt 2020. gada līmeni, 2021. gada beigās.

Latvijas ekonomikas atkopšanās no Covid-19 pavasara šoka šobrīd jau ir redzama ne tikai IKP un dažādos īstermiņa rādītājos, bet arvien vairāk arī bezdarba un nodarbinātības skaitļos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies no 8,6% šī gada otrajā ceturksnī līdz 8,4% šī gada trešajā ceturksnī, kas nozīmē, ka bezdarba kāpums šogad būs ievērojami mazāks nekā prognozēts. Tomēr Covid-19 atkārtotais uzliesmojums un ārkārtējās situācijas izsludināšana liek domāt, ka bezdarbs tuvākajos mēnešos atkal kāps.

Par situācijas uzlabošanos darba tirgū jau iepriekš signalizēja gan reģistrētā bezdarba kritums no jūlija vidus līdz pat oktobra beigām, gan darba sludinājumu un vakanču skaita pieaugums. Tāpat par pozitīvu dinamiku darba tirgū liecināja arī augošais patēriņš, negaidīti labi darbaspēka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā un ienākumu pieaugums, ko redzam mūsu klientu kontos. Vienlaikus gan nedaudz pārsteidz tas, ka bezdarba situācija 3. ceturksnī Latvijā ir bijusi labāka, nekā Lietuvā un Igaunijā, kur bezdarbs turpināja kāpt, lai arī IKP kritums Latvijā bija lielāks kā abās mūsu kaimiņvalstīs.

Viens no faktoriem, kādēļ bezdarbs Latvijā ir sācis samazināties ātrāk nekā kaimiņos, varētu būt mazāk dāsnie bezdarba pabalsti, kas krīzes laikā netika palielināti un pavasarī bez darba palikušajiem tie jau sāk izsīkt, savukārt liels uzsvars tika likts uz dīkstāves pabalstiem. Tā rezultātā reģistrētais bezdarbs Latvijā ir vairs tikai par aptuveni 10 tūkstošiem lielāks nekā pirms šī gada martā, taču nodarbināto skaits ir samazinājies par vairāk nekā 20 tūkstošiem. Iespējams, ka paļaušanās uz dīkstāves pabalstiem ir veicinājusi cilvēku ātrāku atgriešanos darbā.

Trešā ceturkšņa bezdarba rādītāji ir iepriecinoši, tomēr šobrīd situācija ekonomikā atkal ir būtiski mainījusies Covid-19 otrā viļņa dēļ. Vīrusa izplatības ierobežošanai atkal ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis un ieviesti virkne dažādi fiziskās distancēšanās pasākumi, kā arī atkal ierobežota vairāku pakalpojumu nozaru darbība. Tā rezultāta vakanču skaits jau sāk samazināties, taču šobrīd ieviestie ierobežojumi ir mazāk stingri nekā pavasarī, un vismaz pagaidām ārkārtējās situācijas ieviešana nav izraisījusi tik pat strauju ekonomiskās aktivitātes kritumu. Uzņēmumiem ir bijis laiks sagatavoties un pielāgoties, piemēram, palielinot attālināto tirdzniecību. Tādēļ ir labi, ka šoreiz ir pieejams arī atbalsts daļējas dīkstāves gadījumā, jo ir svarīgi, lai netiek sodīti tie uzņēmumi, kuri mēģina turpināt darbu ārkārtējā situācijā, ja tiem beigās nebūs pietiekams apgrozījuma kritums, lai saņemtu valsts atbalstu. Domājams, ka atsevišķi ierobežojumi būs nepieciešami līdz pavasarim un pēc manām prognozēm bezdarbs turpmākajos ceturkšņos varētu pārsniegt 9%.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem, 2020. gada 3. ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 25 tūkstošiem jeb 2,7 %, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs – pieaugums par 0,1% jeb 0,7 tūkstošiem.

Nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija 64,3%, kas bija par 0,2 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā gada 2. ceturksnī, bet par 1,3 procentpunktiem mazāks nekā gadu iepriekš. Kopumā 2020. gada 3. ceturksnī bija nodarbināti 892,8 tūkstoši iedzīvotāji.

2020. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,4 %, kas ir nedaudz mazāks rādītājs nekā 2020. gada 2. ceturksnī – par 0,2 procentpunktiem (2020. gada 2. ceturksnī vidējais bezdarba līmenis – 8,6%), tomēr joprojām pārsniedzot 2019. gada 3. ceturkšņa līmeni par 2,4 procentpunktiem. Kopumā 2020. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis bija augstākais kopš 2017. gada 3. ceturkšņa un darba meklējumos bija 81,4 tūkstoši iedzīvotāji.

Vienlaikus, neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts – vairāk nekā 2/3 (70,1%) no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem 2020. gada 3. ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos. Jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā; iepriekš atbilstošais līmenis tika sasniegts vien 2018. gada 3. ceturksnī. Jāatzīmē, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte kopumā krīzes laikā ir palielinājusies – līdzdalības līmenis 2020. gada 3. ceturksnī bija par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš.

Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija ierobežojumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, ņemot vērā, ka primāri tiek skartas darbaspēka intensīvās nozares – transporta pakalpojumi/pasažieru pārvadājumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība nozare, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos. Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem tieši skartajās nozarēs 2020. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 134 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem atbilstošajā periodā.

Vienlaikus jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to ļaujot daļēji saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Tomēr neraugoties uz to, jāņem vērā, ka valsts intervences pasākumi var kompensēt ekonomisko aktivitāšu kritumu tikai īstermiņā, tādēļ ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, arī krīzes ietekme uz darba tirgu var pieaugt.

Atbilstoši Darbaspēka apsekojuma metodoloģijai, sagaidāms, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopumā 2020. gadā varētu samazināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz vidēji 8,3%. Situācija darba tirgū varētu uzlaboties sākot ar 2021. gada pavasara/vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes.