Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ticies ar Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociāciju un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociāciju, lai uzklausītu aktuālo situāciju nozarē pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, kā arī pārrunātu iespējamos nozares pašregulācijas risinājumus epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanā un uzlabošanā.
Kā informē Iekšlietu ministrija, tikšanās laikā ministrs ar nozares asociācijām parakstījis saprašanās memorandu par ilgtspējīgiem risinājumiem epidemioloģisko prasību ievērošanā un sabiedrības drošības nodrošināšanā.
"Skaistumkopšanas nozarē vairāk nekā 90% pakalpojumu sniedzējas ir sievietes, tostarp arī vientuļās māmiņas, un vairumam nav uzkrājumu ģimenes uzturēšanai, kā arī nav sociālo garantiju," secinājis ministrs.
"Vienlaikus, pārrunājot ar asociācijām pasākumus, kas veikti epidemioloģiskās drošības nodrošināšanā, varu secināt, ka šī nozare jau līdz ārkārtas situācijai tos veica ar visaugstāko rūpību – klientu ierašanās notiek pēc iepriekšēja pieraksta, nesastopoties ar citiem apmeklētājiem, pakalpojuma sniedzēji strādā sejas aizsargmaskās un ar sejas aizsargvairogiem, pēc katra klienta tiek veikti telpas un vietas dezinfekcijas pasākumi, kā arī nodrošināta vismaz 10 kvadrātmetru liela platība uz cilvēku. Aicināšu valdību pārskatīt ierobežojumus šai nozarei, jo tā spēj nodrošināt augstus epidemioloģiskās drošības pasākumus, savukārt aizliegums sniegt pakalpojumus spiež nozari sniegt pakalpojumus mājās, kas nozīmē zemāku epidemioloģisko prasību ievērošanu," atzīst Ģirģens.
"Skaistumkopšanas nozarē pakalpojumus sniedz sertificētas ārstniecības personas kosmētiķi, skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un podologi, kuru darbība ir reģistrēta Veselības inspekcijas reģistrā un kuru pienākums bija arī līdz Covid-19 ievērot drošības pasākumus, lai pasargātu no dažādām slimībām, piemēram, B hepatīta," norāda Latvijas Kosmētiķu un Kosmetologu asociāciju prezidente Renāte Reinsone.
Tāpēc neesot saprotama vēršanās pret nozari, kas "būtībā līdz šim ir viena no visapzinīgākajām un drošākajām". "Uzskatu, ka darbības aizliegums ārkārtas situācijā būs nozares speciālistu piespiedu aiziešana "pagrīdē". Speciālisti būs spiesti savu profesionālo darbību turpināt mājas apstākļos, kuru atgriešana legālajā darbībā būs problemātiska," norāda Reinsone.
"Mums neviens nevar apstiprināt, ka kāds ar jauno vīrusu būtu inficējies no kosmetologa, tāpēc uzliktie ierobežojumi ir nesamērīgi patiesajai situācijai," pauž Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.
"Skaistumkopšanas nozare nebija atguvusies no pirmā vīrusa viļņa un pakalpojuma sniedzējiem nav uzkrājumu. Tai pat laikā nozares speciālistiem ir jāturpina maksāt par telpām un komunālie maksājumi. Šajā nozarē legāli strādājošie šobrīd ir ļoti neaizsargāti no finansiālām grūtībām. Kā pakalpojuma sniedzējiem mums katram primāri ir nodrošināt klienta un savu drošību. Aizliedzot šos pakalpojumus sniegt legāli, mums kā asociācijām un valstij kopumā zūd kontrole pār nozari, par ko pēdējos gados mēs kā asociācija bijām iestājusies un bijām sasniegusi labus rezultātus pakalpojuma sniedzējiem reģistrējoties Veselības inspekcijas reģistrā," viņa stāsta.
Iekšlietu ministrija informē, ka ministrs sācis sarunu ciklu ar nozarēm ar mērķi uzlabot epidemioloģisko nosacījumu izpildi valstī. Ministrs paudis nepieciešamību rast pašregulācijas mehānismus kā alternatīvu, lai ļautu ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarēm saglabāt iespēju uzņemt apmeklētājus uz vietas un sniegt pakalpojumus klātienē. Savukārt pašai nozarei būtu jābūt gatavai nodrošināt epidemioloģisko prasību ievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
