2020. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 25,0 tūkstošiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem.
Kopš 2012. gada otrās puses nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni. 3. ceturksnī tas bija augstāks nekā Lietuvā (63,7%), bet zemāks nekā Igaunijā (66,3%).
2020. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,7%, kas ir par 3,3 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 50,7 tūkstoši jauniešu.
3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas, kas ir tik pat daudz, cik šajā periodā gadu iepriekš, bet par 1,5 stundām vairāk nekā 2. ceturksnī.
3. ceturksnī 8,9% (70,5 tūkstoši) darbinieku strādāja attālināti. Tas ir uz pusi mazāk nekā 2. ceturksnī (140,6 tūkstoši jeb 18,3%). No attālināti strādājošajiem 55,7% bija sievietes un 44,3% vīrieši.
Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 35–44 gadi (33,2%), nedaudz vairāk nekā ceturtdaļa (26,8%) strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (38,1%) bija vecuma grupā 15–34 gadi, bet sieviešu (31,4%) – vecuma grupā 35–44 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (12,6%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (6,3%) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Darbu attālināti veica gandrīz puse (49,2%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 31,2 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku un 15,0% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas darbinieku. Viszemākais (3,4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā.
Attālināti strādāja nedaudz vairāk nekā piektdaļa (21,4%) vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (20,%) speciālistu un 12,9% vadītāju.
Gada laikā par 2,3 procentpunktiem samazinājies darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī. Minimālo algu vai mazāk saņēma 85,5 tūkstoši jeb 10,8% darbinieku, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gada 3. ceturksnī. Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 450 līdz 700 eiro (3. ceturksnī – 34,6%) gada laikā palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet ar samaksu no 700 līdz 1400 eiro – par 0,6 procentpunktiem (3. ceturksnī – 32,4%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, gada laikā palielinājies par 1,1 procentpunktu (3. ceturksnī – 7,0%). Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars vērojams Latgalē, kur katrs piektais (20,5%) darbinieks saņēma minimālo algu vai mazāk.
2,8% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,5% darba samaksas lielumu nenorādīja.
2020. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
