Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu. Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019. gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 miljonus eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 miljoniem eiro. Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem, liecina "Lursoft" pētījums. Mazais bizness pēdējos gados uzrāda pakāpenisku apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Ja vēl 2017. gadā mazais bizness apgrozīja 23,90 miljardus eiro, tad pērn tie bijuši jau 26,64 miljardi eiro. Būtiski straujāku pieaugumu uzrādījusi mazā biznesa peļņa, kas palielinājusies no 0,96 miljardiem eiro 2017. gadā līdz 2,01 miljardam eiro pērn.
Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.
Mazā biznesa sektors aizņem lielāko daļu Latvijas biznesa, tādējādi kļūstot par svarīgu darba devēju Latvijas iedzīvotājiem. 2019. gadā mikro un mazajos uzņēmumos bija nodarbināti 63,84% no visiem darbiniekiem, kas pērn strādājuši Latvijā reģistrētajos uzņēmumos. Faktiskos skaitļos tie ir 454,65 tūkstoši darbinieku, no tiem 349,15 tūkstoši pērn strādājuši mikro uzņēmumos, bet 105,5 tūkstoši – uzņēmumos, kas klasificējami kā mazie uzņēmumi.
Tāpat kā daudzas lielās kompānijas, kas saistītas ar tūrismu, ēdināšanu, izklaides jomu vai arī citu pakalpojumu sniegšanu, arī mazais bizness šogad Covid-19 krīzes ietekmē izjutis sāpīgu triecienu, jo līdz ar ārkārtējās situācijas ieviešanu iedzīvotāji pārskatījuši savus tēriņus, izvēloties mazāk līdzekļu atvēlēt dažādiem pirkumiem. Šī iemesla dēļ arī mazais bizness bijis to vidū, kas izmantojis valsts sniegtās atbalsta iespējas, piesakoties dīkstāves pabalstiem un iespējai atlikt nodokļu maksājumus.
Šogad dīkstāves pabalsts piešķirts darbiniekiem no 5984 mikro un mazā biznesa uzņēmumiem, piedevām, 2855 mazajiem uzņēmumiem VID atbalstījis nodokļu samaksas pagarinājumu vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem, liecina "Lursoft" dati.
Runājot par mazā biznesa pienesumu valsts kopbudžetā nodokļu izteiksmē, 2019. gadā mazā biznesa uzņēmumi VID administrētajos nodokļos samaksājuši 2,95 miljardus eiro, kas veido 38,92% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas aizvadītajā gadā iekasēti valsts budžetā. Jāpiebilst, ka 15,73% no visiem mazā biznesa sektora uzņēmumiem ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Tādēļ prognozējams, ka nākamgad plānotās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā varētu būtiski ietekmēt arī mazo biznesu.
Avots: "Lursoft"
Mazais bizness pēdējos gados uzrāda pakāpenisku apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Ja vēl 2017. gadā mazais bizness apgrozīja 23,90 miljardus eiro, tad pērn tie bijuši jau 26,64 miljardi eiro, kas veido 41,75% no visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Būtiski straujāku pieaugumu uzrādījusi mazā biznesa peļņa, kas palielinājusies no 0,96 miljardiem eiro 2017. gadā līdz 2,01 miljardam eiro pērn, kas divu gadu laikā ir kāpums divas reizes. Mazā biznesa peļņa veido pusi no visu Latvijas uzņēmumu kopējās peļņas pēc nodokļu nomaksas 2019. gadā.
Avots: "Lursoft"
Tirgotāji un nekustamo īpašumu jomā strādājošie
Tāpat pētījumā noskaidrots, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits. Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un top 5 saraksts saglabājies nemainīgs.
Top 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:
- Mazumtirdzniecība (10,16%);
- Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
- Vairumtirdzniecība (7,65%);
- Specializētie būvdarbi (4,75%);
- Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).
"Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas, kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savus klientus un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtējās situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," teic SIA "Lursoft IT" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar Covid-19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā, piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados. To, kādi tie būs, varēs uzzināt un vērtēt nākamvasar, kad būs publiskoti uzņēmumu finanšu rādītāji.
Dati par mazo biznesu apkopoti uz 10.11.2020.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
