Pandēmijas krīzes otrais vilnis ir radījis jaunu nenoteiktību ekonomikā, un tas nozīmē, ka tā vietā, lai palielinātu fiksētās izmaksas, valstij tuvākā gada laikā jābūt elastīgai un lielāko palīdzību jāsniedz nozarēm, kam tā nepieciešama īstermiņā, norāda Igaunijas Bankas prezidents Madiss Millers.
Igaunijas ekonomika pirmajā krīzes vilnī ieguva lielāku atbalstu no eksporta tirgiem, nekā bija prognozēts, tāpēc ekonomikas kritums pavasarī un vasarā bija mazāks, nekā tika lēsts. "Tomēr atbalsts no eksporta tirgiem, kas mīkstināja krīzes ietekmi, otrajā vilnī var neatkārtoties," uzskata Millers.
Neskatoties uz ziņām par vakcīnu izstrādi, nenoteiktība par nākotni aizvien ir ārkārtīgi augsta. Dažādi Eiropas Centrālās bankas izstrādātie scenāriji liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme nākamajā gadā varētu būtu tuvu nullei vai paātrināties līdz 9%. Tāpēc Igaunijai ir svarīgi būt gatavai atbalstīt ekonomikas atzarus, kas visvairāk cieš no krīzes.
Tajā pašā laikā jāņem vērā arī iespējamās izmaiņas ilgtermiņā. Krīzes rezultātā Igaunijā bezdarbs ir sarucis vairāk nekā citās Eiropas valstīs, turklāt dažas negatīvās sekas var parādīties ar novēlošanos. "Vairāk uzmanības nekā iepriekš jāpievērš darbaspēka mobilitātes un pārkvalificēšanas paātrināšanai. Tā vietā, lai sniegtu neatliekamo pirmo palīdzību, kas tika darīts pirmajā pandēmijas vilnī, valsts atbalstam patlaban jāpalīdz ekonomikai pielāgoties izmaiņām, kas varētu būt ilgtermiņa," teicis centrālās bankas vadītājs.
Viņš uzsvēris, ka skaidri definēti valdības atbalsta pasākumi palīdzētu mazināt nenoteiktību ekonomikā. Vienlaikus vajadzētu būt skaidrībai, ka atbalsta pasākumi var būt tikai pagaidu un īstermiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
