Lai samazinātu Covid-19 izraisītās krīzes finansiālo slogu uzņēmējiem un dotu iespēju izpildīt Energoefektivitātes likumā noteiktos pienākumus, Ekonomikas ministrija rosināja un finanšu ministra vadītā darba grupa atbalstīja pagarināt likuma 4.1 pantā noteikto pienākumu izpildes termiņus apmēram par pusgadu. Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) rīcībā esošās informācijas, termiņa pagarinājums varētu būt nepieciešams 263 komersantiem, informē Ekonomikas ministrija.
Energoefektivitātes nodeva lielajiem elektroenerģijas patērētājiem tiek piemērota par iepriekšējā kalendārajā gadā neizpildītajiem pienākumiem (tas ir, 2020. gadā par 2019. gadā neizpildītajiem pienākumiem). Saskaņā ar BVKV rīcībā esošo informāciju, energoefektivitātes nodeva 2020. gadā ir aprēķināma 39 komersantiem; nodevas aprēķinātās summas amplitūda ir no 3 000 līdz 45 000 eiro.
Savukārt lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuriem BVKB jau ir aprēķinājis energoefektivitātes nodevu par 2019. gada likumā noteikto pienākumu neizpildi, un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē vienā kalendārajā mēnesī laika posmā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 6. decembrim, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo kalendāro mēnesi, samazinājās par 30%, ir tiesības iesniegt BVKB pamatotu iesniegumu un lūgt energoefektivitātes nodevas termiņa samaksas pagarinājumu līdz 2021. gada 30. decembrim.
Energoefektivitātes likumā šobrīd ir noteikts, ka komersantiem ir tiesības veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu, vai arī ieviest sertificētu vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu līdz 2021. gada 1. jūlijam, ja iepriekšējā energodokumenta derīguma termiņš ir līdz 2020. gada 31. decembrim; un līdz 2021. gada 30. decembrim, ja energodokumenta derīguma termiņš ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.
"Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes dēļ komersantiem būtiski mazinājusies uzņēmējdarbības aktivitāte un līdz ar to kritušies ieņēmumi. Uzņēmumam primāri ir izmaksāt algas darbiniekiem, norēķināties ar piegādātājiem un segt komunālo maksājumu izmaksas. Provizoriski viena energoaudita, vai sertificētas energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmas ieviešanas izmaksas ir sākot no 3 000 eiro. Dodot iespēju uzņēmumiem pagarināt izpildes termiņu Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildei, valsts ne tikai atstāj šos līdzekļus uzņēmuma rīcībā akūtāku vajadzību segšanai, bet arī šobrīd atbrīvo no soda naudas maksāšanas," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Šobrīd tiek gatavots likumprojekts par šo priekšlikumu, kurš tuvākajā laikā tika iesniegts izskatīšanai valdībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
