Jaunākais reitings: noskaidroti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi  (122)

2. vietu sarakstā saglabājuši "Latvijas valsts meži" ar uzņēmuma vērtību 1,16 miljardi eiro, uzrādot topa ietvaros vislielāko vērtības pieauguma tempu jeb 54% salīdzinājumā pret vērtību pērnā gada topā. "Rimi Latvia" no 5. vietas pērn šogad ir pakāpies līdz 3. vietai, sasniedzot 577,6 miljonus eiro lielu vērtību.

Baltijas top 10 sarakstā par vērtīgāko uzņēmumu jau otro gadu pēc kārtas atzīts "Vilniaus Prekyba" ar 3,69 miljardu eiro lielu vērtību. 2. vietu Baltijas desmitniekā saglabā "Swedbank" grupa, savukārt "Latvenergo" ierindojas 3. vietā, tādējādi kļūstot par vērtīgāko enerģētikas uzņēmumu Baltijā.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, saņemot balvu, īpaši uzsver koncerna darbību jaunos stratēģiskos virzienos – elektromobilitāte, alternatīvo enerģijas avotu izmantošana, kas papildina Latvenergo esošos pamatbiznesus. Koncerns ir attīstījis darbību jaunos tirgos un piedāvā pakalpojumus, kas nav tradicionālu enerģētikas uzņēmumu klāstā. "Svarīgi ir ieskatīties nākotnē, ir skaidrs, ka elektrības nozīme turpmāk pieaugs un droši var prognozēt, ka nākotne bez elektrības nav iespējama. Esmu pārliecināts, ka mainās biznesa domāšana, mainās tehnoloģijas un līdz ar to mainās arī uzņēmējdarbības vide. Pasaule arvien vairāk apzinās vajadzību pēc tīra gaisa un zaļas vides. Šie arī būs tie noteicošie argumenti, kas tuvāko 10–30 gadu laikā virzīs Eiropu un, cerams, arī pasauli uz klimatneitrālu ekonomiku. Uz ekonomiku, kura nav iedomājama bez atjaunojamiem energoresursiem un bez efektīviem tehnoloģiskiem risinājumiem," teic Baļčūns.

Šogad vienlaikus ar Latvijas vērtīgāko uzņēmumu top 101 publiskoja arī vērtīgāko uzņēmumu topu Igaunijā. Top 101 vērtīgāko uzņēmumu kopēja vērtība Latvijā sasniedz 16,4 miljardus. eiro, savukārt Igaunijā 20,7 miljardus eiro. Raugoties nozaru griezumā, Latvijā dominē tirdzniecības (patēriņa preces) nozare, bet Igaunijā – operācijas ar nekusto īpašumu.

"Pandēmijas ietekmē uzņēmumu vērtība būs vairāk nekā jebkad agrāk atkarīga no uzņēmumu spējas pietiekami ātri pielāgoties izmaiņām," akcentē "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

Pielāgojoties tendencēm pasaulē, topa ietvaros ir pārskatīti un ieviesti jauni vērtēšanas kritēriji publiski pieejamajai informācijai par uzņēmumu pārvaldību un atklātību pret sabiedrību. Sākot ar šo gadu papildu jau esošajiem kritērijiem, no jauna tiek izvērtēti tādi būtiski pārvaldības aspekti kā dažādība jeb tas, vai padomē un valdē ir pārstāvēti abi dzimumi; padomē strādā neatkarīgi padomes locekļi un to neatkarība ir skaidri norādīta; kā arī uzņēmumu korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas ziņojumu esamība.

""Nasdaq" ieņem aktīvu pozīciju labas pārvaldības, dažādības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanā. Top 101 ietvaros vēlamies veicināt izpratni par labu pārvaldību un tās ieguvumiem — ekonomisko izaugsmi, labklājību un iekļaujošu sabiedrību," pauž "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Analizējot publiski pieejamo informāciju par uzņēmumu pārvaldību un atklātību pret sabiedrību, Auziņa-Melalksne skaidro, ka šogad no Latvijas top 101 iekļuvušajiem uzņēmumiem tikai 6% uzņēmumu padomē ir vismaz viens neatkarīgs padomes loceklis, un abi dzimumi ir pārstāvēti tikai 7% uzņēmumu, kas ir pārsteidzoši maz. Savukārt valdē abi dzimumi pārstāvēti 42% uzņēmumu. Vides, sociālās ietekmes un pārvaldības jautājumu (ESG) jeb ilgtspējas ziņojumi ir pieejami 36% uzņēmumu. Korporatīvās pārvaldības ziņojumus publicē 10% uzņēmumu, savukārt informāciju par risku pārvaldību, ētikas kodeksu vai tml. atklāj 32% uzņēmumu.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu top 101 sarakstu kopš 2005. gada veido "Prudentia" un "Nasdaq Riga". Sākot ar 2020. gadu, "Prudentia" sadarbībā ar "Nasdaq Tallinn" veido arī Igaunijas vērtīgāko uzņēmumu top 101.