Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ministru kabinetu pārskatīt iecerētos dīkstāves un algu subsīdiju atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu tikai COVID-19 krīzes tieši skartajām nozarēm un uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums rudenī bijis vismaz 20%, nevis 50%, informē biedrības pārstāvji.
LRB vērš uzmanību, ka ne visās nozarēs apgrozījuma samazinājums rudens sezonā ir saistīts ar ārkārtējo situāciju un pandēmiju ierobežojošiem pasākumiem, bet biznesa ciklu vai sezonalitāti.
"Krīzes situācijā, kad uzņēmējiem jau tā trūkst stabilitātes un skaidrības par nākotni, nedrīkst mainīt spēles noteikumus un lauzt iepriekš dotos solījumus. Iepriekš Ekonomikas ministrija solīja, ka primāri atbalstīti tiks uzņēmumi, kuru darbību tieši ietekmējusi Covid-19 pandēmija, nevis, piemēram, sezonalitāte. Tāpat tika plānots, ka atbalstu saņems visi uzņēmumi kuru apgrozījuma kritums pret vasaru būs 20%. Tāpēc ir nesaprotami, kāpēc valdība pēdējā brīdī ir mainījusi savu nostāju un pieņēmusi lēmumu atbalstīt pilnīgi visas nozares un uzņēmumus, turklāt apgrozījuma kritumam pret vasaru ir jābūt vismaz 50%," norāda LRB prezidents Jānis Jenzis.
LRB uzskata, ka uzņēmumu apgrozījuma kritumu korektāk būtu aprēķināt, veicot salīdzinājumu pret 2019.gada attiecīgo periodu, piemēram, pērnā gada novembris pret šī gada novembri.
"Pašreizējā kārtība paredz aprēķināt apgrozījuma kritumu, salīdzinot šā gada rudens un vasaras mēnešus, kad jau visa viesmīlības nozare bija piedzīvojusi 50-90% apgrozījuma kritumu tūrisma ierobežojumu dēļ. Realitātē tas nozīmē, ka valdība sagaida 50% apgrozījuma kritumu no nekā," saka Jenzis.
"Tā ir kliedzoša nerēķināšanās ar cilvēkiem. Ekonomikas ministrija jau 10. novembrī nozarei pateica, kādi būs atbalsta saņemšanas noteikumi. Tagad, novembra beigās, tie pēkšķi tiek mainīti. Realitātē tas nozīmē, ka tūkstošiem cilvēku paliks vispār bez nekāda iztikas avota. Ja mēs jau novembra sākumā būtu to zinājuši, mūsu uzņēmums vismaz 100 darbiniekus jau būtu atlaidis un viņi saņemtu bezdarbnieka pabalstu, bet tagad paliks bez ienākumiem. Iespējams, ka šo rīcību var attaisnot juridiski, bet tas nav ne cilvēcīgi, ne valstiski, un noteikti neliecina par labu pārvaldību," uzsver restorānu "Vairāk Saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.
Saskaņā ar Vidzemes augstskolas šoruden veikto viesmīlības uzņēmumu aptauju, 81% nozares uzņēmumu apgrozījums uz 2020. gada 1. novembri bija samazinājies no 50 līdz pat 90%, salīdzot ar 2019. gada 1. novembri.
Savukārt, ja tiek salīdzināts uzņēmumu apgrozījuma kritums novembrī pret šā gada augusta, septembra un oktobra mēnesi, tad vairāk nekā 55% viesmīlības nozares uzņēmu tas ir līdz EM pieprasītajai 50% atzīmei. "Tas nozīmē, ka saskaņā ar spēkā esošajiem nosacījumiem vismaz puse nozares uzņēmumu nevarēs pretendēt uz valsts atbalstu un atkal izkritīs cauri birokrātijas sietam," atzīst Jenzis.
"Laikā, kad ēdināšanas uzņēmumiem teju katru dienu ir jāpārstrukturizē un jāoptimizē sava darbība un resursi, šāds valdības lēmums ir nesaprotams. No uzņēmēju viedokļa sagaidām, ka apgrozījuma samazinājums un atbalsta nosacījumi tiek skatīti attiecībā pret iepriekšējo gadu, jo nozare ir būtiski ietekmēta jau kopš marta," norāda "Pica Lulū" direktore Maija Zariņa.
Saskaņā Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā.
Viesmīlības uzņēmumi veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati.
LRB analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij samaksājuši 20% no apgrozījuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
