Novembrī Latvijas uzņēmēju noskaņojums būtiski pasliktinājies mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā  (3)

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju vērtējums noslīd zem nulles

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -6,1. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 8,3 procentpunktiem un tādējādi noslīdējis zem nulles – augustā, septembrī un oktobrī bija pozitīvas vērtības. Konfidences rādītāji ir negatīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur oktobrī rādītāju vērtības bija pozitīvas. Samazinājums turpinās arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī automobiļu remontā un degvielas mazumtirdzniecībā, kur jau oktobrī konfidences rādītājs bija zem nulles. Lielākā ietekme uz konfidences rādītāju samazinājumu bijusi tieši uzņēmēju pesimistiskajām prognozēm par uzņēmumu saimnieciskās darbības izmaiņām turpmākajos mēnešos.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs -16,6, kritums par 4,9 procentpunktiem

Pakalpojumu sektorā 2020. gada novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -16,6. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem. Lielākajā daļā pakalpojumu nozaru konfidences rādītāji, salīdzinot ar oktobri, ir būtiski samazinājušies. Piemēram, ēdināšanas nozarē rādītājs samazinājies par 36,0 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību -56,0. Būtisks kritums, salīdzinot ar oktobri, vērojams arī izmitināšanā (par 26,4 procentpunktiem) un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (par 18,2 procentpunktiem). Īpaši zemi konfidences rādītāji vēl joprojām ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (- 67,2), kā arī gaisa transporta pakalpojumos (-70,8). Lielākā ietekme uz konfidences rādītāju samazinājumu bijusi tieši uzņēmēju pesimistiskajām prognozēm par pieprasījuma izmaiņām pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem turpmākajos mēnešos. Pozitīvs konfidences rādītājs joprojām ir pasta un kurjeru pakalpojumos (11,9), kur, salīdzinot ar oktobri, vērojams pat neliels pieaugums par 0,2 procentpunktiem.

Būvniecībā konfidences rādītājs -20,2

Būvniecībā konfidences rādītājs novembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -20,2, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 1,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar oktobri, novembrī nedaudz uzlabojās uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, bet pasliktinājās vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs nedaudz pieauga ēku būvniecībā, bet samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (31% apsekoto būvniecības uzņēmumu). Savukārt nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši laika apstākļu ietekmi (14% apsekoto uzņēmumu), darbaspēka trūkumu (13% respondentu), materiālu vai iekārtu trūkumu (5% apsekoto būvniecības uzņēmumu). Par 2 procentpunktiem palielinājies respondentu skaits, kas norādījuši Covid-19 ietekmi (12% respondentu). Par 3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības un par 4 procentpunktiem – materiālu vai iekārtu trūkumu. Savukārt mazāk nekā 2019. gada novembrī uzņēmumu darbību ietekmēja laika apstākļi (par 10 procentpunktiem) un darbaspēka trūkums (par 6 procentpunktiem). 31% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada novembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs -5,8

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs novembrī bija -5,8 (par 0,1 procentpunktu mazāk nekā oktobrī), ko ietekmēja negatīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums).

Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, apģērbu ražošanā, pārtikas produktu ražošanā un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā. Savukārt konfidences rādītājs ievērojami uzlabojies elektrisko iekārtu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Salīdzinot ar oktobri, pasliktinājies apstrādes rūpniecības uzņēmumu vadītāju vērtējums par nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos, bet nedaudz uzlabojies noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu.

2020. gada novembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,4, kas ir par 1,9 punktiem mazāk nekā oktobrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.