Barga ziema nāk: bez skaidra valdības plāna sabiedrība nevar pilnvērtīgi iesaistīties  (106)

Trešā ceturkšņa dati liecina, ka līdzīgi kā otrajā ceturksnī, kad ekonomikas kritums izrādījās ne tik dziļš kā sākotnēji sagaidīts, arī ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās notikusi daudz straujāk, ražošanas nozarēm gada griezumā vairs nepiedzīvojot kritumu un arī pakalpojumu nozarēm visai strauji atjaunojot aktivitāti. Finanšu ministrija norāda, ka pēc nepieredzēti straujā 7,1% krituma otrajā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni, ekonomikas atgūšanās arī bijusi tikpat strauja, un Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, palielinājies par 7,1%. Tik strauji ekonomikas izaugsme nebija atjaunojusies ne pēc 90. gadu vidus banku krīzes, ne Krievijas krīzes 90. gadu beigās, ne 2009. gada pasaules finanšu krīzes.

"Būtiskāko viļņošanos piedzīvojis patēriņš. Pēc straujā kritiena par piekto daļu otrajā ceturksnī, tas ļoti spēji atkopies, tomēr šobrīd joprojām ir vairāk nekā 7% zem pagājušā gada līmeņa. Neskatoties uz vīrusa atkāpšanos un ierobežojumu mazināšanos vasarā, tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem bijuši uz pusi mazāki nekā pirms gada, un tēriņi transportam samazinājušies par 10,7%. Tāpat par teju trešo daļu sarukuši tēriņi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Tas, protams, parādās arī nozaru griezumā, kur būtiskākie kritumi ir izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas un izklaides nozarēs," skaidro "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Vienlaikus radās bažas par ienākumu noslāņošanos, jo līdz ar zaudētiem ienākumiem mazāk turīgo iedzīvotāju daļai finanšu situācija vēl vairāk pasliktinājusies. Šādas indikācijas iezīmējās atsevišķos aptauju datos un diemžēl var pilnībā neparādīties oficiālos statistikas datos aplokšņu algu un citu legālu, bet oficiāli nereģistrētu ienākumu dēļ. Te var minēt arī vienu piemēru – tūrisma nozarē, īpaši sabiedriskajā ēdināšanā, savu daļu no apkalpojošā personāla ienākumiem veido dzeramnaudas, kuras, tūrisma sektoram sašaurinoties, mazina arī krietnu daļu maciņa satura nozares darbiniekiem. Ēnu ekonomikas sektorā strādājošie ir mazāk pasargāti gan pret pēkšņu atlaišanu, gan nav nodrošināti ar atbilstošu sociālo "spilvenu" bezdarbnieku vai dīkstāves pabalstu veidā. Tas attiecīgi var pastiprināt ienākumu nevienlīdzību," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī gada trešā ceturkšņa IKP rezultāti ir mazinājuši bažas, ka Covid-19 krīzes ietekmē Latvija varētu būtiski atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Latvijas ekonomikas sniegums trešajā ceturksnī jau ir ļoti tuvs Lietuvai un Igaunijai, kur ekonomiskā aktivitāte saruka par attiecīgi 1,7% un 1,9 %. Arī darba tirgū situācija Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga. Tādēļ bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš domā, ka atlikušās atšķirības ekonomikas sniegumā pamatā ir saistītas ar tranzīta un aviācijas nozaru lielo īpatsvaru Latvijas ekonomikā.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka kopumā noskaņojuma rādītāji Latvijā ir diezgan labvēlīgi uz ES fona. ES Ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) novembrī bija 86,6, bet Latvijā tā vērtība bija 90,4. Uz ES fona Latvijā ir relatīvi optimistiska rūpniecība un mazumtirdzniecība, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šo nozaru sniegumu. Patērētāju un pakalpojumu nozares noskaņojums ir tuvu vidējam, bet celtniecības – ievērojami zem vidējā.

"Vairāku vakcīnu palaišana tirgū uzlabos vīrusa ārstēšanas iespējas. Tajā pašā laikā vīrusa straujā izplatīšanās ir raisījusi izaugsmi kavējošus ierobežojumus un gan ASV, gan Eiropā, gan Latvijā ir nepieciešami jauni ekonomiskie stimuli. Tādēļ vakcīnas parādīšanās vēl būtiski nespēs stāties pretī ekonomiskajam pretvējam tuvāko 3-5 mēnešu laikā, bet būs ļoti nozīmīgs faktors finanšu tirgiem un vairos cerības uz veiksmīgu atveseļošanos 2021. gadā. Pamazām sāks parādīties arī pozitīvi momenti," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomika 2020. gadā sit pušu rekordus – jaunākie CSP dati liecina, ka trešā ceturksnī reģistrēts IKP rekordkāpums 7,1% apmērā pret iepriekšējo ceturksni. Tas seko absolūtā izteiksmē tieši tādam pašam rekordkritumam pavasara vilnī gada otrajā ceturksnī. Tas gan nenozīmē, ka izdevies atgūt visu zaudēto – joprojām esam vēl 2,6% zem pagājušā gada līmeņa un aptuveni tikpat atpaliekam no pirmskrīzes līmeņa. IKP rādītāji uzlaboti salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, diemžēl, domājot par nākotni, visdrīzāk vēl kļūs sliktāk pirms situācija uzlabosies.

Būtiskāko viļņošanos piedzīvojis patēriņš. Pēc straujā kritiena par piekto daļu otrajā ceturksnī, tas ļoti spēji atkopies, tomēr šobrīd joprojām ir vairāk nekā 7% zem pagājušā gada līmeņa. Neskatoties uz vīrusa atkāpšanos un ierobežojumu mazināšanos vasarā, tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem bijuši uz pusi mazāki nekā pirms gada, un tēriņi transportam samazinājušies par 10,7%. Tāpat par teju trešo daļu sarukuši tēriņi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Tas, protams, parādās arī nozaru griezumā, kur būtiskākie kritumi ir izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas un izklaides nozarēs.

Eksporta stāstā uzlabojums ir tikai preču eksporta pusē, ko 3. ceturksnī balstīja šī gada ļoti labās ražas, kā arī mehānismu un elektroiekārtu eksporta kāpums. Savukārt pakalpojumos nekāda būtiska uzlabojuma pašlaik nav, un visdrīzāk – līdz uzvarai pār vīrusu diez vai būs. Eksporta veiksmes un neveiksmes redzamas arī nozaru pusē, kur labākais sniegums ceturksnī ir tieši lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība saglabājusies nemainīga un nākotnei pozitīvs signāls ir eksporta pasūtījumu noturīgums. Savukārt skumjais stāsts transporta pakalpojumos, lielā mērā – pasažieru pārvadājumu krituma dēļ – turpinās.

Neskatoties uz augsto neskaidrību, un pretēji "klasiskas" krīzes tendencēm, investīcijas šūpojušās mazāk nekā lielie milži – patēriņš un eksports. Investīcijas trešajā ceturksnī bija vien par 0,8% zem iepriekšējā gada līmeņa. Jāatzīst gan, ka 2019. gads neizcēlās ar strauju investīciju kāpumu – līdz ar to latiņa nav augstu pacelta. Būvniecība, līdzīgi kā investīcijas kopumā, ir tuvu pie pagājušā gada līmeņa. Neskatoties uz otrā viļņa klātbūtni, novembra rādītāji liecina par stabilu situāciju būvniecībā – noskaņojums joprojām ir tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim.

Cīņa ar vīrusu un tajā ieguldītie līdzekļi vērojami veselības sektora sniegumā. Strādājot uz izsīkuma robežas, sektora pievienotā vērtība ir augusi par 5,1%. Tas ir otrs straujākais pieaugums nozaru griezumā.

Kamēr vēl tikai gaidām, kad medicīnisks risinājums pandēmijai būs plašāk pieejams, vīrusu jāapstādina ar metodēm, kas liek krasi mainīt mūsu ikdienu. Pirmais vilnis pierādīja, ka izplatību iespējams ierobežot, visai sabiedrībai sadarbojoties. Cerēt uz sabiedrības pilnvērtīgu iesaisti bez skaidra valdības plāna, plašiem atbalsta pasākumiem, un vēl vairojot neskaidrību, grozot nodokļus, ir naivi. Iedzīvotāju ar zemākiem ienākumiem labklājība ir būtiski cietusi krīzes laikā. Ierobežojumu ievērošana veiktos daudz labāk, ja iedzīvotāji būtu pārliecināti par to, ka krīzes brīdī valdība piedāvās atbalstu. Laiks, kad varēja izstrādāt uz striktiem noteikumiem balstītus atbalsta pasākumus dažādām specifiskām nozarēm, ir garām. Jāraugās, lai izvēlētie kritēriji neliedz palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kam atbalsts ir nepieciešams pēc būtības. Lai mazinātu sociālo spriedzi un panāktu visu iesaisti krīzes risināšanā, šobrīd labāk būtu atbalstīt pārāk plaši, nekā par maz. Šī krīze ir iespēja parādīt iedzīvotājiem, ka valsts var dot drošības spilvenu šādas ārēju apstākļu radītas krīzes situācijā. Tas arī nākotnē varētu sabiedrību motivēt būt godprātīgiem nodokļu maksātājiem.

"Swedbank" prognozes šim gadam iezīmē 5% kritumu, taču otrajā vilnī vīruss ekonomiku pagaidām vēl iespaidojis mazāk nekā pavasara laikā. Līdz ar to šis gads varētu noslēgties ar mazāku ekonomikas sarukumu nekā prognozēts. Vīrusa klātbūtne noteiks, ka "ieskriešanās" būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts. 2021. gada izaugsme varētu būt 3,1% apmērā, bet 2022. gadā redzēsim vēl straujākus tempus (4,1%).

Trešais ceturksnis tika pavadīts atkopjoties no īslaicīgās, bet ļoti dziļās lejupslīdes. Tas notika pat veiksmīgāk, nekā sākotnēji cerēts. Tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, ekonomikas apjoms joprojām bija par 2,6% mazāks. Gada deviņos mēnešos IKP ir sarucis par 4,3%. Nozaru griezumā labi veicies lauksaimniecībai (+6,3%), ko sekmēja labā graudu raža. Uzteicami veicies arī tirdzniecībai (+1,7%), kas ātri atguvās, un ir viena no nozarēm, kas šos laikus pārdzīvo relatīvi veiksmīgi. Tāpat apstrādes rūpniecības spēja noturēties iepriekšējā gada apjomos ir vērtējama pozitīvi. Šīs nozares perspektīvas ir piezemētas, bet optimistiskas. Minimāls kritums būvniecībā arī nav slikts rādītājs, un gada pēdējā ceturksnī minimāls kritums varētu saglabāties, taču nozari krīze negaida. Tā drīzāk ir neliela pauze, jo vidēja termiņā par lielāko izaicinājumu atkal kļūs jaudu jautājums. Lielāko kritumu joprojām izjūt tās nozares – atpūta, izklaide, ēdināšana un viesmīlība, kuras tika pakļautas sitienam jau marta beigās. Diemžēl vīrusa izplatība nozīmē, ka tām uz atgūšanos vēl nāksies uzgaidīt. Jau ierastā lejupslīde turpinās arī tranzītā, kur nākamgad varētu ieraudzīt arī nedaudz optimistiskāku ainu, kaut ilgtermiņa perspektīvas noturīgu atgūšanos nesola. Transformācijas procesa, kā arī Covid-19 ietekme uzrādās arī finanšu sektorā. Optimistiskākus rezultātus gribējās redzēt IKT veikumā, īpaši skatoties tālākā perspektīvā un attiecīgās nozares atbalstu Igaunijas ekonomikai.

Iegrožotais patēriņš būs viens no apstākļiem, kā dēļ izaugsme vēl turpmāko mēnešu laikā buksēs. Visai elastīgas ir izrādījušās investīcijas, jo tām ir sava inerce, bet uzņēmēju vidū spēcīgs ir uzskats, ka esošās likstas ir pārejošas. Kritiska būs nespēja panākt atbalstu no valsts investīciju puses, gan arī Eiropas atgūšanās fonda līdzekļu aizkavēšanās. Viens no izaugsmes avotiem varētu kļūt eksports.

Tuvākā pusgada prognozes atkal kļuvušas nenoteiktas un izriet no tā, kā veiksies ar vīrusa izplatību, kas ir visas sabiedrības rokās. Visaptveroša ekonomikas slēgšana, lai nostabilizētu saslimstību, var prasīt 3-4 nedēļas un atstās milzu robu ekonomikā. Jebkurā gadījumā gada 4. ceturksnī no atkārtotas lejupslīdes neizvairīsimies. Ātrais PMI novembra novērtējums liecina par strauju lejupslīdi eirozonā, jo valstis ieviesa agresīvākus ierobežojumus. PMI novembrī noslīdēja no 50 līdz 45,1, kas ir sešu mēnešu zemākais līmenis, lai gan tas ir augstāks nekā pavasarī un liecina par zināma optimisma saglabāšanos. Vairāku vakcīnu palaišana tirgū uzlabos infekcijas ārstēšanas iespējas. Valstis, tostarp ASV, Vācija, Lielbritānija un Francija, jau norādījušas, ka augsta riska grupu vakcināciju uzsāks jau decembrī. Tajā pašā laikā vīrusa straujā izplatīšanās ir raisījusi izaugsmi kavējošus ierobežojumus un ASV, gan Eiropā, gan Latvijā ir nepieciešami jauni ekonomiskie stimuli. Tādēļ vakcīnas parādīšanās vēl būtiski nespēs stāties pretī ekonomiskajam pretvējam tuvāko 3-5 mēnešu laikā, bet būs ļoti nozīmīgs faktors finanšu tirgiem un vairos cerības uz veiksmīgu atveseļošanos 2021. gadā. Pamazām sāks parādīties arī pozitīvi momenti. Tas stiprinās uzņēmēju investīciju plānus, un uzsils arī darba tirgus. Tādēļ 2. ceturksnī sagaidāma visai pārliecinoša ekonomiskā atgūšanās. Bet līdz tam ir jānodrošina efektīvi instrumenti krīzē cietušo uzņēmēju un sabiedrības atbalstam.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājies par 2,6%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Tas ir būtiski mazāk nekā IKP bija krities iepriekšējā ceturksnī, kad gada griezumā bija fiksēts 8,9% samazinājums, kā arī par 0,5 procentpunktiem mazāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotais IKP ātrais novērtējums.

Trešā ceturkšņa dati liecina, ka līdzīgi kā otrajā ceturksnī, kad ekonomikas kritums izrādījās ne tik dziļš kā sākotnēji sagaidīts, arī ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās notikusi daudz straujāk, ražošanas nozarēm gada griezumā vairs nepiedzīvojot kritumu un arī pakalpojumu nozarēm visai strauji atjaunojot aktivitāti.

Pēc nepieredzēti straujā 7,1% krituma otrajā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni, ekonomikas atgūšanās arī bijusi tikpat strauja, un Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, palielinājies par 7,1%. Tik strauji ekonomikas izaugsme nebija atjaunojusies ne pēc 90. gadu vidus banku krīzes, ne Krievijas krīzes 90. gadu beigās, ne 2009. gada pasaules finanšu krīzes. Lietuvā un Igaunijā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājies attiecīgi par 3,7% (pēc ātrā novērtējuma datiem) un 3,3%.

No nozaru puses vislielākā pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinājās par 6,3%, kā arī tirdzniecība nozarei, kas pieauga par 1,7%. Tāpat izaugsmi pozitīvi ietekmēja 5,1% pieaugums veselības aprūpes nozarē, kā arī nelielais kāpums valsts pārvaldes un izglītības nozarēs.

Savukārt lielākais negatīvais devums bija transporta nozarei, kur turpinājās Krievijas kravu tranzīta kritums un saglabājās tikai ļoti ierobežoti aviopārvadājumu apjomi, nozarei kopumā samazinoties par 14,7%. Līdzīgi spēcīgs kritums joprojām bija arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 28,6%, kā arī mākslas izklaides un atpūtas nozarē – par 22,4%, tomēr krituma tempi bija būtiski mazāki nekā otrajā ceturksnī un arī nedaudz zemāki nekā varēja sagaidīt, pateicoties straujajam tūristu pieplūdumam no Lietuvas un Igaunijas. Ražošanas nozares – apstrādes rūpniecība un būvniecība trešajā ceturksnī saglabājušas pērnā gada apjomus, apstrādes rūpniecībai pieaugot par 0,1% un būvniecībai samazinoties par 0,3%.

No izlietojuma puses neliels pozitīvs pārsteigums trešajā ceturksnī bijis investīcijās, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājušās tikai par 0,8%. Valsts patēriņš trešajā ceturksnī bijis par 2,5% lielāks nekā pirms gada, bet joprojām strauju kritumu – par 7,3% – uzrādījis privātais patēriņš.

Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu, un, ņemot vērā pēdējo divu ceturkšņu pozitīvākos rezultātus, 2020. gadā kopā ekonomikas kritums būs par vairākiem procentpunktiem mazāks nekā Finanšu ministrijas jūnijā sagatavotajās prognozēs, kas paredzēja 7% lejupslīdi. Vienlaikus ceturtā ceturkšņa attīstība jau var būt negatīvāka, ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību kopš oktobra sākuma un slimības ierobežošanai noteiktos pasākumus. Līdz šim ekonomiskās aktivitātes samazināšanās gan bijusi zemāka nekā otrajā ceturksnī un IKP kritums arī vairs nebūs tik straujš kā šā gada otrajā ceturksnī. Tajā pašā laikā pašlaik ieviestie vīrusa ierobežošanas pasākumi var izrādīties nepietiekami, lai vēl šogad būtiski samazinātu slimības izplatību, kas atstātu negatīvāku ietekmi uz ekonomikas izaugsmi jau nākamā gada sākumā, samazinot visā 2021. gadā sagaidāmos ekonomikas izaugsmes tempus.

Par kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos gan Eiropā, gan Latvijā šā gada ceturtajā ceturksnī jau signalizē apsteidzošie indikatori, tostarp Eiropas Komisijas veidotais ekonomikas sentimenta indekss (ESI indekss) Eiropas Savienības valstīm kopumā novembrī uzrādījis pirmo kritumu kopš aprīļa, bet Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies jau otro mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus jaunākie dati par koronavīrusa izplatību Eiropā dod pamatu zināmam optimismam, kur lielā daļā Eiropas valstu pēc noteiktajiem visai stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits pēdējo nedēļu laikā sācis strauji samazināties. Arī ziņas par Covid-19 vakcīnas pieejamību jau tuvāko mēnešu laikā ir uzlabojušas pasaules kopējās ekonomiskās attīstības perspektīvas 2021. gadam. Latvijas ekonomikas izredzes līdzās pasaules ekonomikas attīstībai noteiks arī iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegtais atbalsts krīzes laikā, kā arī investīcijām novirzītie līdzekļi un to izlietojums, kam jānodrošina, pirmkārt, ilgtspējīga attīstība, tostarp veselības un izglītības jomās, kā arī augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošana.

Pēc Covid-19 uzliesmojuma pavasarī – 3. ceturksnis tautsaimniecībai bija labvēlīgāks, to mēs jau zinājām no pirms mēneša publiskotā iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma, kas pat iezīmēja mazāku kāpumu, un citiem datiem. Tas apstiprinās arī IKP izvērstajos datos, kas uzrāda 7,1% pieaugumu salīdzinājumā ar 2. ceturksni. Neraugoties uz maigākiem, bet tomēr joprojām spēkā esošiem ierobežojumiem vasaras mēnešos – visiem IKP izlietojuma komponentiem bija vērojama izaugsme ceturkšņu izteiksmē, bet, it īpaši, privātajam patēriņam, kas 2. ceturksnī saruka visstraujāk.

Ja iepriekšējā 2008. gada krīzē straujākais kritums bija investīcijām, tad Covid-19 izraisītā krīze visnozīmīgāk ietekmē privāto patēriņu, kam 2. ceturksnī bija pat negaidīti dziļš kritums, tādējādi varēja jau samērā droši prognozēt straujāku atjaunošanos 3. ceturksnī. Ierobežojumi apmeklēt plašākus sporta, kultūras un citus pasākumus, ierobežota tirdzniecības centru darbība, atcelti ceļojumi un citi šķēršļi plānotiem un neplānotiem tēriņiem, samazināja privāto patēriņu un noteica uzkrājumu veidošanos. Daļa no uzkrājumiem tika tērēta jau 3. ceturksnī, tomēr ierobežojumi joprojām saglabājās, tāpēc kā atliktais patēriņš realizēsies līdz ar straujāku situācijas uzlabošanos.

Vienlaikus radās bažas par ienākumu noslāņošanos, jo līdz ar zaudētiem ienākumiem mazāk turīgo iedzīvotāju daļai finanšu situācija vēl vairāk pasliktinājusies. Šādas indikācijas iezīmējās atsevišķos aptauju datos un diemžēl var pilnībā neparādīties oficiālos statistikas datos aplokšņu algu un citu legālu, bet oficiāli nereģistrētu ienākumu dēļ. Te var minēt arī vienu piemēru – tūrisma nozarē, īpaši sabiedriskajā ēdināšanā, savu daļu no apkalpojošā personāla ienākumiem veido dzeramnaudas, kuras, tūrisma sektoram sašaurinoties, mazina arī krietnu daļu maciņa satura nozares darbiniekiem. Ēnu ekonomikas sektorā strādājošie ir mazāk pasargāti gan pret pēkšņu atlaišanu, gan nav nodrošināti ar atbilstošu sociālo "spilvenu" bezdarbnieku vai dīkstāves pabalstu veidā. Tas attiecīgi var pastiprināt ienākumu nevienlīdzību.

Investīciju izaugsme 3. ceturksnī sākotnēji iezīmējās ļoti optimistiska, pateicoties daudziem pieteiktajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, īpaši ceļu būvē. Tomēr praktiskā izpilde izrādījusies mazāk pozitīva, būvniekiem nespējot nodrošināt atbilstošas jaudas, pagūt saskaņot projektu dokumentāciju vai kavējoties apstrīdētu konkursu rezultātu dēļ. Tā par situāciju stāsta būvniecības nozares pārstāvji. Tādējādi investīcijām vērojams mērenāks pieaugums salīdzinājumā ar 2. ceturksni.

Arī ārējā tirdzniecībā 3. ceturksnī bija lielāka aktivitāte salīdzinājumā ar krīzes dziļāk skarto 2. ceturksni, ko noteica ārējā un iekšējā pieprasījuma atjaunošanās un mazāki ražošanas un pārvadāšanas pārrāvumi, kā arī atsevišķu preču eksporta pieaugums. Preču eksportā septembrī tika sasniegts jauns eksporta vērtības rekords, ko sekmēja rekordlielā graudu raža. Savukārt pakalpojumu eksports kopumā saglabājās vājš, kas saistāms ar kūtru ceļotāju pārrobežu pārvietošanos ceļotāju piesardzības un karantīnas nosacījumiem.

Šīs iepriekšminētās norises atbilstoši atspoguļojas arī nozaru pusē. 3. ceturksnī, ar Covid-19 saistīto ierobežojumu slogam mazinoties, bija vērojama atdzīvošanās gan preču, gan pakalpojumu nozarēs. Bija iespējas īstenot uz brīdi atlikto patēriņu, un tas veicināja, piemēram, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības aktivitāti. Straujākais kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni piedzīvots jomās, kuras 2. ceturksnī skāra t.s. patēriņa neiespējamība iedzīvotāju starpvalstu pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumu dēļ. Tādējādi 3. ceturksnī strauji auga izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī mākslas, izklaides, atpūtas pakalpojumu jomu radītā pievienotā vērtība (attiecīgi par gandrīz 93% un 50% salīdzinājumā ar 2. ceturksni pēc izlīdzinātiem datiem). Tomēr šāds "izrāviens" no ļoti zema līmeņa minēto nozaru pievienoto vērtību atstāj arvien zemā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošās sezonas rezultātiem. Gada izteiksmē būtiskākais pievienotās vērtības kāpums vērojams lauksaimniecībā, kur to ietekmējis cits īslaicīgs faktors, šajā gadījumā – labvēlīgi laikapstākļi, kas rezultējās labā ražā.

3. ceturkšņa nogalē arvien vairāk dienaskārtībā jau sāka ienākt jaunā vīrusa aktivitātes sezona ar bažām par nākotni. Un bažas arvien aug augumā, vīrusa skarto iedzīvotāju skaitam un ierobežojumu stingrībai palielinoties. Ir skaidrs, ka IKP atkal piedzīvos kritumu. Būs barga ziema, pat tad, ja sals atkal ies secen. Tāpat top skaidrs, ka Latvijas Banka decembrī publiskos prognozes, kurās tiks ņemta vērā pandēmijas 2. viļņa ietekme uz tautsaimniecību, kā rezultātā 2020. gada 4. ceturkšņa un 2021. gada IKP lēšami vājāki.

Latvijas ekonomikas atkopšanās no Covid-19 pirmā šoka šī gada pavasarī ir bijusi negaidīti strauja, taču gada pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā atkal ir gaidāma lejupslīde. Pagaidām neveiksmīgie centieni ierobežot vīrusa izplatību ir likuši samazināt arī 2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni IKP ir audzis par 7,1%. Sabalansēta ekonomikas attīstība pirms krīzes, valsts atbalsts krīzes pirmajā vilnī un Latvijas uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajai situācijai ir ļāvuši Latvijas ekonomikai jau atgūt lielu daļu no pavasarī zaudētā.

Tomēr Covid-19 straujā izplatība pēdējos divos mēnešos ir radījusi jaunus izaicinājumus ekonomikā un liek pārskatīt gan šī gada pēdējā ceturkšņa, gan nākamā gada IKP izaugsmes prognozes. Pēc manām prognozēm šī gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā ir gaidāms kritums 5-6% apmērā, savukārt gadā kopumā IKP saruks par aptuveni 4,5-4,7%. Īstermiņa indikatori šobrīd rāda, ka ekonomikas kritums Covid-19 otrajā vilnī pagaidām ir ievērojami mazāks nekā pavasarī, taču vīrusa izplatība turpinās, un ekonomikā ir gaidāmi papildu ierobežojumi. Tādēļ arī nākamā gada pirmajā ceturksnī ir iespējams ekonomiskās aktivitātes kritums. Vienlaikus no nākamā gada vidus ekonomikas atkopšanās uzņems pagriezienus, it īpaši, ja piepildīsies cerības attiecībā uz vakcīnas pieejamību gada otrajā pusē.

Šī gada trešā ceturkšņa IKP rezultāti ir mazinājuši bažas, ka Covid-19 krīzes ietekmē Latvija varētu būtiski atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Latvijas ekonomikas sniegums trešajā ceturksnī jau ir ļoti tuvs Lietuvai un Igaunijai, kur ekonomiskā aktivitāte saruka par attiecīgi 1,7% un 1,9%. Arī darba tirgū situācija Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga. Tādēļ domāju, ka atlikušās atšķirības ekonomikas sniegumā pamatā ir saistītas ar tranzīta un aviācijas nozaru lielo īpatsvaru Latvijas ekonomikā.

Latvijas IKP 3. ceturkšņa dati apstiprina, ka situācija dažādās tautsaimniecības nozarēs joprojām ļoti atšķiras. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums valsts pārvaldē, lauksaimniecībā un tirdzniecībā, savukārt rūpniecībā un būvniecībā izlaide ir tuvu iepriekšējā gada līmenim. Tikmēr transporta, viesnīcu un restorānu, kā arī izklaides nozarē kritums joprojām ir 15-25% robežās pret pagājušo gadu. Labā ziņa ir tā, ka šīs nozares strauji atkopjas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija, taču joprojām vājais sniegums liek šaubīties par to, cik pareizi ir šo periodu izmantot par atskaites periodu valsts atbalstam šobrīd. Papildus tam uzņēmēji cenšas daļēji turpināt darbu, apkalpojot klientus un pārdodot savu produktu attālināt. Tādēļ novembrī atbalsta kritērijiem kvalificēsies, visticamāk, ļoti mazs skaits uzņēmumu. Un man ir bažas, ka varētu ciest tie uzņēmēju, kuri cenšas turpināt darbu, jo nebūs pietiekams apgrozījuma kritums, lai saņemtu valsts atbalstu.

Tuvākajos gados Latvijā noteikti būs spēcīgas izaugsmes periodi, bet varbūt ne gluži 2021. gadā. Šobrīd ir diezgan skaidrs, ka atsevišķi ierobežojumi cīņai ar Covid-19 izplatību būs nepieciešami līdz pavasarim. Tādēļ 2021. gada sākums ekonomikā būs lēns un straujāki uzlabojumi gaidām tikai gada vidū, kad vismaz atsevišķām sabiedrības grupām un kritisko profesiju pārstāvjiem varētu būt pieejama vakcīna pret Covid-19. Tomēr atsevišķi ierobežojumi varētu būt nepieciešami arī nākamajā ziemā, un pēc manām prognozēm IKP izaugsme nākamgad būs aptuveni 3,3%. Tikmēr 2022. gads varētu būt ļoti labs, jo ekonomikā ieplūdīs apjomīgas ES investīcijas un IKP pieaugums varētu pārsniegt 5%.

3. ceturksnī Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieauga par 7,1% – vēl straujāk nekā sākotnējā novērtējumā. Tas ir visu laiku lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā, kas savukārt seko visu laiku krasākajam kritumam 2. ceturksnī.

Gada griezumā izmaiņas joprojām ir ar mīnusa zīmi (-2,6%). Tādas tās būs līdz nākamā gada 2. ceturksnim, kad gada pieauguma temps līdzināsies "trekno gadu" varoņdarbiem, tas būs ļoti iespaidīgs skaitlis arī 2021. gada 4. ceturksnī un 2022. gada 1. pusē.

Ekonomikas lejupslīde šogad kopumā būs mazāka nekā domājām septembrī (-4,8%), šobrīd var spriest, ka IKP šogad samazināsies apmēram par 4%. Ir iespējams arī labāks rezultāts, taču nevar izslēgt, ka vēl tiks lemts par kādiem visai radikāliem epidēmijas apkarošanas pasākumiem, kas krasi samazinās saimniecisko aktivitāti decembrī.

Savukārt pieaugums nākamgad varētu būt ap 4%. Brīdī starp pandēmijas otrā viļņa līkņu straujo kāpumu un ziņām par vakcīnu attīstītāju panākumiem prognoze uz brīdi pietuvojās 3%, bet tagad atkal kāpj augšup.

Tas, ka Latvijā ekonomikas sniegums šogad ir labāks nekā Eiropā, ir preču nozaru nopelns. Rūpniecība 3. ceturksnī auga par 0,1%, bet lauksaimniecība un mežsaimniecība pat par 6,3%. Lielais mūsu ekonomikas vājuma punkts ir transporta pakalpojumi, kas 3. ceturksnī piedzīvoja 14,7% lejupslīdi. Tranzīta kritums pavasarī apstājās, taču ostu apgrozījums joprojām ir ap trešdaļu mazāks nekā pirms gada, bet aviāciju šobrīd vispār labāk nepieminēt. Kā jau to varēja nojaust, dažās nozarēs parādās gluži groteski skaitļi. Piemēram, viesnīcu un restorānu rosība 3. ceturksnī pieauga par 92,5%, taču gada griezumā tā vienalga samazinājās par 28,6%. Iespējams, ka nākamgad kādā no ceturkšņiem pieaugums nozarē būs rakstāms pat ar trīsciparu skaitli.

Lai arī IKP 3. ceturksnī bija mazāks nekā pirms gada, kopējais algu fonds pieauga (nominālā izteiksmē) par 2,6%. Tātad epidēmijas smagumu uz saviem pleciem iznes uzņēmumi un valsts budžets. Taču mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 7,3%. Preču pārdošanā bija pieaugums, bet daļa pakalpojumu šobrīd vai nu ir mazāk vajadzīgi (sabiedriskais transports), vai pat nav pieejami, līdz ar to aug mājsaimniecību uzkrājumi, kas stimulēs ekonomikas atgūšanos nākamgad. Atzīstami stabilas šajos apstākļos ir investīcijas – ieguldījumi pamatkapitālā 3. ceturksnī samazinājās tikai par 0,8%.

3. ceturkšņa izaugsmes inerce daļēji izšūpos ekonomiku cauri 4. ceturksnim un pāri pandēmijas otrajam vilnim. Taču pilnīgi sausi nepaliksim. 4. ceturksnis sākās ar atzīstamu mazumtirdzniecības sniegumu, arī rūpniecības rezultāti varētu būt cienījami. Oktobrī noskaņojuma aptaujā gaidas par ražošanas izmaiņām vēl pozitīvas, novembrī gandrīz neitrālas. Neizskatās, ka problēmas ar pieprasījumu būs pat decembrī, bet var rasties sarežģījumi ražošanas procesā. Tomēr šajā ceturksnī ir jārēķinās ar IKP samazināšanos pret iepriekšējo periodu par 2-3%, jo vairāku pakalpojumu nozaru darbība ir krasi ierobežota. Ierobežojumus atceļot, pakalpojumu aktivitātes līknes atkal strauji tieksies augšup. Mājsaimniecību noskaņojums ir relatīvi optimistisks, piemēram, novembra sākumā cilvēki gaidīja, ka viņu finansiālā situācija nākamo 12 mēnešu laikā drīzāk uzlabosies, nevis pasliktināsies. Acīmredzot cilvēki cer uz drīzām pandēmijas beigām, kas šķiet pamatoti. Turklāt mājsaimniecību noguldījumi bankās auguši par 12%.

Kopumā noskaņojuma rādītāji Latvijā ir diezgan labvēlīgi uz ES fona. ES Ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) novembrī bija 86,6, bet Latvijā tā vērtība bija 90,4. Uz ES fona Latvijā ir relatīvi optimistiska rūpniecība un mazumtirdzniecība, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā šo nozaru sniegumu. Patērētāju un pakalpojumu nozares noskaņojums ir tuvu vidējam, bet celtniecības – ievērojami zem vidējā.

Vakcinācijas rezultāti makroekonomiskus mērogus sasniegs, sākot no nākamā gada 2. ceturkšņa. Summējoties dabiski un mākslīgi iegūtajai imunitātei, kā arī laika apstākļu maiņas ietekmei pavasarī, dzīve strauji normalizēsies. Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma jeb koronavīrusa fonda kavalērija ieradīsies palīgā brīdī, kad pretinieks jau panikā bēgs, bet šī nauda palīdzēs finansēt ļoti straujas izaugsmes fāzi 2022.-2023. gadā.