Pēc Covid-19 uzliesmojuma pavasarī – 3. ceturksnis tautsaimniecībai bijis labvēlīgāks, taču gada pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā atkal ir gaidāma lejupslīde. Pagaidām neveiksmīgie centieni ierobežot vīrusa izplatību ir likuši samazināt arī 2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes. Pirmais vilnis pierādīja, ka vīrusa izplatību iespējams ierobežot, visai sabiedrībai sadarbojoties. Tomēr cerēt uz sabiedrības pilnvērtīgu iesaisti bez skaidra valdības plāna, plašiem atbalsta pasākumiem, vairojot neskaidrību un grozot nodokļus, ir naivi, norāda ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) ir samazinājies par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3%.
Trešā ceturkšņa dati liecina, ka līdzīgi kā otrajā ceturksnī, kad ekonomikas kritums izrādījās ne tik dziļš kā sākotnēji sagaidīts, arī ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās notikusi daudz straujāk, ražošanas nozarēm gada griezumā vairs nepiedzīvojot kritumu un arī pakalpojumu nozarēm visai strauji atjaunojot aktivitāti. Finanšu ministrija norāda, ka pēc nepieredzēti straujā 7,1% krituma otrajā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni, ekonomikas atgūšanās arī bijusi tikpat strauja, un Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro, palielinājies par 7,1%. Tik strauji ekonomikas izaugsme nebija atjaunojusies ne pēc 90. gadu vidus banku krīzes, ne Krievijas krīzes 90. gadu beigās, ne 2009. gada pasaules finanšu krīzes.
"Būtiskāko viļņošanos piedzīvojis patēriņš. Pēc straujā kritiena par piekto daļu otrajā ceturksnī, tas ļoti spēji atkopies, tomēr šobrīd joprojām ir vairāk nekā 7% zem pagājušā gada līmeņa. Neskatoties uz vīrusa atkāpšanos un ierobežojumu mazināšanos vasarā, tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem bijuši uz pusi mazāki nekā pirms gada, un tēriņi transportam samazinājušies par 10,7%. Tāpat par teju trešo daļu sarukuši tēriņi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Tas, protams, parādās arī nozaru griezumā, kur būtiskākie kritumi ir izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas un izklaides nozarēs," skaidro "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
