Pandēmijas kontrastu laiks: algu kāpumam izdevies 'uzrāviens'  (17)

"5,9% vidējās algas kāpums, visticamāk, ir daļēji šķietams, jo tiek rēķināts par pilnas slodzes darbu. Faktiskie iedzīvotāju ienākumi tik strauji nav auguši. Piemēram, darba samaksas fonds šī gada 3. ceturksnī pieauga tikai par 2,4%, savukārt pilna laika nodarbināto skaits samazinājās par 3,3%. Samazināto darba stundu ietekme uz darba samaksu visvairāk ir redzama izklaides un citu pakalpojumu nozarēs, kur vidējā pilnas slodzes darba samaksa ir augusi par 10-15%, taču nodarbinātība sarukusi par vairāk nekā 10% un kopējie ieņēmumi krituši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Lielākās darba samaksas svārstības šogad piemeklējušas sektorus, kuros darba samaksa jau pirms Covid-19 satricinājuma bija starp zemākajām. Darbības ierobežojumu rezultātā pavasarī atalgojums samazinājās gan izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, gan mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarē. Vidējā darba samaksa mākslas un izklaides nozarē 3. ceturksnī atguvusies pēc krituma, iedzīvotājiem realizējot pavasarī atlikto vai neiespējamo patēriņu. Tomēr gada griezumā mērenāks kritums turpinājies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī transporta nozarē. Tāpat jāpiebilst, ka ēdināšanas nozarē "uz rokas" saņemtais atalgojums varētu būt samazinājies vēl vairāk, iedzīvotājiem piesardzības un pašu ienākumu krituma dēļ esot mazāk dāsniem ar dzeramnaudām," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale.

"Gada nogalē algu kāpums līdzīgi kā pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā varētu nedaudz sabremzēties, bet kopumā saglabāties pozitīvs. Ierobežojumu smagāk skartajās nozarēs, kas galvenokārt ir tiešie pakalpojumu sniedzēji mājsaimniecībām un ar tām saistītās nozares, gan atkal gaidāms kritums. Ekonomikas aktivitātei sarūkot, darba devēji šajās nozarēs aktīvāk izskatīs iespējas mazināt dažādas piemaksas un, iespējams, mēģinās vienoties ar darbiniekiem par īslaicīgu algas samazināšanu, lai varētu pārlaist stingrāku ierobežojumu laiku. Darba samaksas fondā, ļoti iespējams, atkal ieraudzīsim mīnusus, jo, lai pārziemotu, daļai uzņēmumu atkal nāksies mazināt darba slodzes vai pat atlaist darbiniekus," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Pandēmijas dēļ nav cietusi visa ekonomika, tikai atsevišķas nozares. Sabiedrībai ir jāspēj solidarizēties ar tiem, kuri nonākuši grūtībās ne savas vainas dēļ. Turklāt valsts budžets to bez grūtībām var atļauties. Daļai uzņēmumu un darbinieku šobrīd ir sajūta, ka viņi ir pamesti nelaimē, un tas ir nopietns pārmetums lēmumu pieņēmējiem," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Mīkstinot daļu ierobežojumu un ekonomiskajai aktivitātei atgūstoties, vidējā mēneša bruto darba samaksa 3. ceturksnī augusi par 5,9%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Tomēr Covid-19 otrais vilnis rada jaunus satricinājumus darba tirgū, kas negatīvi ietekmēs darba samaksas dinamiku gada izskaņā.

Straujāks darba samaksas kāpums 3. ceturksnī vērojams privātajā sektorā. Tas liecina, ka uzņēmumi jutušies samērā droši, to parāda arī uzņēmumu aptauju dati. Lielākais pozitīvais devums privātā sektora darba samaksas kāpumā bijis tādām nozarēm kā ieguves rūpniecība un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), kas uzrāda stabilu atalgojuma pieaugumu. Vidējās darba samaksas kāpumu noteicis arī darbinieku skaita samazinājums zemāk atalgotajās nozarēs.

Lielākās darba samaksas svārstības šogad piemeklējušas sektorus, kuros darba samaksa jau pirms Covid-19 satricinājuma bija starp zemākajām. Darbības ierobežojumu rezultātā pavasarī atalgojums samazinājās gan izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, gan mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarē. Vidējā darba samaksa mākslas un izklaides nozarē 3. ceturksnī atguvusies pēc krituma, iedzīvotājiem realizējot pavasarī atlikto vai neiespējamo patēriņu. Tomēr gada griezumā mērenāks kritums turpinājies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī transporta nozarē. Tāpat jāpiebilst, ka ēdināšanas nozarē "uz rokas" saņemtais atalgojums varētu būt samazinājies vēl vairāk, iedzīvotājiem piesardzības un pašu ienākumu krituma dēļ esot mazāk dāsniem ar dzeramnaudām.

Covid-19 otrais vilnis un ar to saistītā ārkārtējā situācija kā bumerangs nāk atpakaļ, mērķējot uz jau iepriekš skartajām nozarēm. Samazinoties atalgojumam šajās nozarēs, palielināsies jau tā ievērojamā vidējās darba samaksas atšķirības dažādās tautsaimniecības nozarēs. Gaidāms, ka otrā viļņa un uzņēmējdarbības aktivitātes ierobežojumu ietekmē nostrādāto stundu un nodarbināto skaits samazināsies. Lēšams, ka ekonomiskajai aktivitātei pandēmijas otrā viļņa ietekmē sarūkot un uzņēmumu finansiālajai situācijai pasliktinoties, darba samaksas pieauguma temps gada izskaņā bremzēsies. Tiesa, valsts atbalsta pasākumu klāsts, kas pieejams iedzīvotājiem, tiks paplašināts. Dīkstāves pabalstam pievienotas algu subsīdijas, kas paredzētas, lai kompensētu darbinieka ienākumu kritumu darba stundu samazinājuma dēļ daļējas dīkstāves gadījumā. Tas īslaicīgas ārkārtējās situācijas gadījumā stabilizēs situāciju darba tirgū un palīdzēs saglabāt ienākumus strādājošajiem.

Raugoties nedaudz tālākā nākotnē, no vienas puses, darba samaksas pieaugamu nākamgad bremzēs vājāka ekonomiskā aktivitāte un liels darbaspēka piedāvājums. No otras puses, mediķu un pedagogu algu kāpums, kā arī minimālās algas palielināšana radīs spiedienu uz algām. Minimālās algas kāpums gan varētu negatīvi ietekmēt nodarbinātību reģionos, kur vidējā alga ir zemāka, piemēram, Latgalē, kā arī līdz šim no Covid-19 cietušajās nozarēs ar lielu minimālās algas saņēmēju skaitu.

Arvien lielāks skaits dažādu radītāju liecina, ka Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku ir bijusi būtiski mazāka nekā gaidīts krīzes sākumā un strauji uzlabojumi redzami ne tikai IKP rādītājos, bet arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi par 5,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un vienlaikus bezdarbs samazinājies līdz 8,4%, jo daudzas nozares un uzņēmumi pēc ārkārtējās situācijas pavasarī veiksmīgi atjaunoja darbu. Iedzīvotāju ienākumu kāpums kopš aprīļa redzams ne tikai vidējās darba samaksas rādītājos, bet arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, un ienākumu pieaugums vērojams arī mūsu klientu datos.

Tomēr 5,9% vidējās algas kāpums, visticamāk, ir daļēji šķietams, jo tiek rēķināts par pilnas slodzes darbu. Faktiskie iedzīvotāju ienākumi tik strauji nav auguši. Piemēram, darba samaksas fonds šī gada 3. ceturksnī pieauga tikai par 2,4%, savukārt pilna laika nodarbināto skaits samazinājās par 3,3%. Samazināto darba stundu ietekme uz darba samaksu visvairāk ir redzama izklaides un citu pakalpojumu nozarēs, kur vidējā pilnas slodzes darba samaksa ir augusi par 10-15%, taču nodarbinātība sarukusi par vairāk nekā 10% un kopējie ieņēmumi krituši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vidējā darba samaksa trešajā ceturksnī ir augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot transportu un uzglabāšanu, kā arī viesnīcas un ēdināšanu, kur vidējā darba samaksa 3. ceturksnī saruka par attiecīgi 1,6% un 0, 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Citās nozarēs darba samaksas pieaugums ir bijis robežās no 2,5 % līdz pat vairāk nekā 10%, taču gandrīz visās nozarēs ir samazinājies strādājošo skaits. Tikai veselības aprūpē, izglītībā un informāciju pakalpojumos šī gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits ir palielinājies.

Līdz ar atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu Latvijā atkal ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis un ieviesti ierobežojumi atsevišķu nozaru darbībai. Tā rezultāta bezdarbs atkal palielināsies un algu kāpums, visticamāk, samazināsies. Tomēr pat ar to šogad kopumā vidējā alga Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 5% un algu kāpums Latvijā turpināsies arī nākamgad. Valsts budžetā ir paredzēts ievērojams darba samaksas kāpums veselības nozarē strādājošajiem, un atalgojums palielināsies arī atsevišķiem citiem valsts sektorā strādājošajiem. Taču privātais sektors varētu būt piesardzīgāks, jo ekonomikā joprojām ir liela nenoteiktība un šis gads daudziem būs bijis finansiāli ne pārāk veiksmīgs. Vienlaikus vidējā termiņā darba tirgū joprojām lielākais izaicinājums ir darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums, un tādēļ darba algas turpinās kāpt. Pēc manām prognozēm vidējā darba samaksa Latvijā nākamgad varētu augt par 4-5%.

Neskatoties uz vērā ņemamu atgūšanos ekonomikas aktivitātē un darba tirgū, iekšzemes kopprodukts joprojām ir mazāks un bezdarba līmenis joprojām ir lielāks nekā pērn. Savukārt algu kāpumā koronakrīze tikpat kā nav bijusi jūtama – algas ir augstākas nekā pērn. Vidējais bruto atalgojums par pilnas slodzes darbu trešajā ceturksnī palielinājās par 5,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Visstraujāk algas auga septembrī. Privātajā sektorā pieauguma temps jūlijā-septembrī uzņēma apgriezienus (7,1%) un bija gandrīz tikpat straujš kā 2019. gada otrajā pusē (7,4%). Savukārt sabiedriskajā sektorā atalgojuma kāpums nedaudz piebremzēja (3,3%).

Ja raugāmies uz nozarēm, tad visur atalgojums par pilnas slodzes darbu vai nu auga, vai arī nekrita tik strauji, salīdzinot ar pērno gadu, kā otrajā ceturksnī. Visstraujākais pieaugums, proti, par 10-15%, bija vērojams citu pakalpojumu nozarē (kur, piemēram, ietilpst remontdarbnīcas, ķīmiskās tīrītavas, skaistumkopšana), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, mākslas un izklaides nozarēs, kā arī profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Savukārt kritums pret iepriekšējo gadu turpinājās transporta un uzglabāšanas nozarē (-1,6%), kā arī izmitināšanā un ēdināšanā (-0,3%).

Pozitīvas tendences bija vērojamas arī kopējā darba samaksas fondā, kas trešajā ceturksnī atgriezās pie izaugsmes un par 2,4% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Tātad ekonomikā kopumā iedzīvotāju darba ienākumi bija augstāki nekā pērn. Tai pat laikā vairākos sektoros – transportā un uzglabāšanā, izmitināšanā un ēdināšanā, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarē – visu strādājošo kopējā alga jeb darba samaksas fonds joprojām nesasniedza pērnā gada līmeni. Krīzes sekas labi varam novērot kopējā algoto darbinieku skaitā, kas pārrēķināts pilnā slodzē, – tas trešajā ceturksnī turpināja samazināties (-3,3% gads-pret-gadu). Toties kritums bija daudz mērenāks nekā iepriekš, kas liek domāt, ka pret otro ceturksni ir būtiski audzis nostrādāto stundu skaits, ļaujot darbiniekiem palielināt savus ienākumus.

Gada nogalē algu kāpums līdzīgi kā pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā varētu nedaudz sabremzēties, bet kopumā saglabāties pozitīvs. Ierobežojumu smagāk skartajās nozarēs, kas galvenokārt ir tiešie pakalpojumu sniedzēji mājsaimniecībām un ar tām saistītās nozares, gan atkal gaidāms kritums. Ekonomikas aktivitātei sarūkot, darba devēji šajās nozarēs aktīvāk izskatīs iespējas mazināt dažādas piemaksas un, iespējams, mēģinās vienoties ar darbiniekiem par īslaicīgu algas samazināšanu, lai varētu pārlaist stingrāku ierobežojumu laiku. Darba samaksas fondā, ļoti iespējams, atkal ieraudzīsim mīnusus, jo, lai pārziemotu, daļai uzņēmumu atkal nāksies mazināt darba slodzes vai pat atlaist darbiniekus. Turklāt uzņēmumu iekšējās rezerves smagāk skartajās nozarēs jau tika būtiski patērētas pavasara vīrusa uzliesmojuma laikā. Šoreiz gan izskatās, ka valsts atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem varētu būt dāsnāks un plašāk pieejams nekā pavasarī – tas būs daudziem no koronakrīzes cietušajiem uzņēmumiem izdzīvošanas jautājums. Algu subsīdijas palīdzēs atsevišķās nozarēs gaidāmo algu kritumu ierobežot. Citi atbalsta mehānismi būs svarīgi nodarbinātības saglabāšanai un palīdzēs uzņēmumiem ātrāk nostāties uz kājām un radīt jaunas darba vietas, pandēmijai atkāpjoties. Galvenais, lai labi domātais atbalsts, nepazūd birokrātijas labirintos.

Jaunākie dati rāda, ka līdzīgi kā kopējās ekonomikas aktivitātes arī algu sniegums šogad būs labāks, nekā iepriekš prognozēts. Gada pirmajos trīs ceturkšņos vidējā bruto alga ir kāpusi par 5,5%, savukārt gadā kopumā pieaugums varētu būt nedaudz lēnāks, bet tāpat tuvu 5%. 2021. gadā gaidāms, ka algas izaugsme kļūs straujāka. To veicinās arī minimālās algas kāpums no 430 līdz 500 eiro.

Algu statistiku varbūt varētu saukt par pandēmijas laika visdīvainākajiem datiem. Ekonomikā it kā ir krīze, IKP samazinās, bet algas pieaug. 2020. gada 3. ceturksnī vidējā alga par nostrādāto summu pieauga par 5,9%, tā sasniedza 1147 eiro jeb 844 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Paskatoties zem datu "virskārtas", viss šķiet loģiski. IKP dati pirmdien vēstīja, ka kopējais algu fonds 3. ceturksnī auga krietni lēnāk – par 2,6%, tātad ir samazinājies kopējais nostrādātais laiks, gan darbinieku skaits, gan darba laika ilgums. Darbaspēka apsekojuma dati ziņo, ka šajā laikā strādāja par 2,8% mazāk cilvēku nekā pirms gada.

Varbūt var teikt, ka visaptverošas ekonomikas krīzes nemaz nav, ir grūtības dažās nozarēs, taču citur klājas gluži labi? CSP vēsta, ka algas 3. ceturksnī gada griezumā samazinājās vien izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kā arī transporta un uzglabāšanas jomās. Tomēr arī nozaru vidējās algas izmaiņas rāda stipri virspusēju ainu. Šos skaitļus ietekmē divu pretēji vērstu procesu bultas – daļai darbinieku algas samazinās, bet to var pat ar uzviju kompensēt mazāk atalgoto darbinieku atlaišanas ietekme uz vidējo stundas likmi. Šādos apstākļos daļa uzņēmumu patur tikai darbinieku "kodolu". Tāpat vidējās algas līmeni paaugstina īslaicīgas ekonomiskās struktūras izmaiņas, krasi sarūkot strādājošo skaitam dažās nozarēs ar mazāk dāsnu atalgojumu.

Dati par aizņemtajām darbavietām 3. ceturksnī vēl nav pieejami, taču zinām, kas notika 2. ceturksnī. Kopējais aizņemto darbavietu skaits tad samazinājās par 4,5%. Ir zināms, ka dažām nozarēm šajā laikā klājās ļoti labi. Likumsakarīgi, ka pārtikas pārstrādē pavasarī strādāja par 0,4% vairāk nekā pirms gada. Turpretim apģērbu ražošanā, kas bija viena no nelabvēlīgāk ietekmētajām rūpniecības nozarēm, strādājošo skaits samazinājās par 12,9%. Ir vispārzināms pandēmijas kaitējums viesnīcām un restorāniem, to pievienotā vērtība gada laikā samazinājās gandrīz par divām trešdaļām. Likumsakarīgi, ka izmitināšanas pakalpojumos 2. ceturksnī darbavietu skaits samazinājās par 26,6%, bet sabiedriskajā ēdināšanā par 28,7%. Vēl krasāk nodarbinātība samazinājās ceļojumu pakalpojumu sniedzējiem – par 43,1%. Datorprogrammēšanā eksports turējās augstā līmenī, attālinātais darbs radīja daudz jaunu IT vajadzību vietējā tirgū, līdz ar to nozarē strādāja par 3,8% vairāk nekā pirms gada. Ir nozares, kurās nekas nemēdz strauji mainīties, tā komunālajos pakalpojumos un izglītībā strādājošo skaita izmaiņas bija procenta robežās.

Latvijā notikušais algu pieaugums 3. ceturksnī varētu šķist pārsteidzošs, bet tie ir nieki uz Lietuvas fona, kur algas pieauga vairāk nekā par 10%. Vēlēšanu tuvošanās spēj darīt brīnumus – milzu algu kāpumi sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, dažādas "dāvanas" politiski aktīvākajiem sabiedrības slāņiem un lieta darīta.

Šodien publicēto datu saistību ar reālās dzīves norisēm var saprast tikai caur dažādu interpretāciju prizmu. Taču tie apliecina jau labi zināmu faktu – pandēmijas dēļ nav cietusi visa ekonomika, tikai atsevišķas nozares. Sabiedrībai ir jāspēj solidarizēties ar tiem, kuri nonākuši grūtībās ne savas vainas dēļ. Turklāt valsts budžets to bez grūtībām var atļauties. Daļai uzņēmumu un darbinieku šobrīd ir sajūta, ka viņi ir pamesti nelaimē, un tas ir nopietns pārmetums lēmumu pieņēmējiem.