Pandēmijas kontrastu laiks: algu kāpumam izdevies 'uzrāviens'  (17)

"5,9% vidējās algas kāpums, visticamāk, ir daļēji šķietams, jo tiek rēķināts par pilnas slodzes darbu. Faktiskie iedzīvotāju ienākumi tik strauji nav auguši. Piemēram, darba samaksas fonds šī gada 3. ceturksnī pieauga tikai par 2,4%, savukārt pilna laika nodarbināto skaits samazinājās par 3,3%. Samazināto darba stundu ietekme uz darba samaksu visvairāk ir redzama izklaides un citu pakalpojumu nozarēs, kur vidējā pilnas slodzes darba samaksa ir augusi par 10-15%, taču nodarbinātība sarukusi par vairāk nekā 10% un kopējie ieņēmumi krituši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Lielākās darba samaksas svārstības šogad piemeklējušas sektorus, kuros darba samaksa jau pirms Covid-19 satricinājuma bija starp zemākajām. Darbības ierobežojumu rezultātā pavasarī atalgojums samazinājās gan izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, gan mākslas un izklaides, kā arī transporta nozarē. Vidējā darba samaksa mākslas un izklaides nozarē 3. ceturksnī atguvusies pēc krituma, iedzīvotājiem realizējot pavasarī atlikto vai neiespējamo patēriņu. Tomēr gada griezumā mērenāks kritums turpinājies izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī transporta nozarē. Tāpat jāpiebilst, ka ēdināšanas nozarē "uz rokas" saņemtais atalgojums varētu būt samazinājies vēl vairāk, iedzīvotājiem piesardzības un pašu ienākumu krituma dēļ esot mazāk dāsniem ar dzeramnaudām," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale.