Ekonomists: Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no ES vidējā rādītāja  (15)

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

"Kopumā ražīgums būvniecībā tomēr ir relatīvi labs, salīdzinot ar citām nozarēm, piemēram, ar apstrādes rūpniecību," sacīja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka pēc citām metodēm, piemēram, salīdzinot darba ražīgumu ar nostrādāto stundu skaitu, Latvijas rādītājs jau ir 60% no ES vidējā.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka produktivitāti ir iespējams būtiski kāpināt, ja būvnieki rīkosies un valsts pārvalde to atbalstīs. "Produktivitātes celšana radīs "win-win" situāciju, kurā iegūs gan pasūtītājs, gan piegādātājs. Valsts iegūs objektus par labāku cenu, bet būvnieki par minimāliem tēriņiem iegūs maksimālu rezultātu," viņš sacīja.

Miķelsons informēja, ka, izdalot būvniecības nozares kopējo apgrozījumu ar nodarbināto skaitu, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība secinājusi, ka produktivitāte Latvijā ir 38 000 eiro uz cilvēku gadā, kas tomēr atpaliek no ES vidējā rādītāja - 100 000 eiro uz cilvēku gadā.

Savukārt Latvijas desmit lielākajiem uzņēmumiem vidējais produktivitātes rādītājs ir ap 300 000 eiro uz cilvēku gadā, bet atsevišķiem uzņēmumiem tas pārsniedz vienu miljonu eiro uz cilvēku gadā.

Miķelsons skaidroja, ka produktivitātes pieaugumu būtiski kavē būvniecības zemie peļņas rādītāji, kas 2019.gadā bija tikai 0,7%, kā arī niecīgās investīcijas pētniecībā un attīstībā, kas 2019.gadā bija tikai 0,3 miljoni eiro.

"Produktivitātes celšanu būtiski kavē mazie eksporta apjomi, kas 2019.gadā bija tikai 330 miljoni eiro no kopējā nozares apgrozījuma 2,3 miljardu eiro apmērā. Daudz augstāki produktivitātes rādītāji ir tiem uzņēmumiem, kuri atraduši savu nišu eksportā, kā arī paši ražo būvmateriālus saviem objektiem un eksportam," stāstīja Miķelsons.

Viņš piebilda, ka nereālie scenāriji produktivitātes celšanai ir produkcijas cenu un algu palielināšana trīs reizes, vai vienas trešdaļas darbinieku atlaišana.

"Skaidrs, ka šie scenāriji nav īstenojumi. Daudz reālāki produktivitātes celšanas scenāriji ir eksporta apjomu kāpināšana trīs reizes, kā arī aptuveni 50% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apvienošanās lielākos uzņēmumos, jo redzam, ka lielajos uzņēmumos produktivitāte ir daudz augstāka," sacīja Miķelsons.

Viņš piebilda, ka produktivitātes celšanai palīdzētu arī birokrātijas mazināšana nozares regulējumā, resursu apvienošana, būvprojektu kvalitātes uzlabošana, digitālās tehnoloģijas, kā arī investīcijas pētniecībā un attīstībā.

Būvuzņēmuma SIA "Velve" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens teica, ka produktivitātes paaugstināšanai ļoti būtiska ir plānošana būvlaukuma vadībā, strādnieku efektivitāte, drošība un risku vadība. Tāpat uzņēmumam ir jābūt tehnoloģiski gudram - gan ar tehniku, gan programmatūru.

"Patlaban liela problēma ir milzīgā konkurence projektos ar divu līdz desmit miljonu eiro apjomu, kuros publiskajam pasūtītājam galvenais kritērijs joprojām ir zemākā cena. Šādos apstākļos vairs nav iespēju inovācijām, materiālu izvēlei, nav arī iespēju pelnīt," sacīja Rokens.

Uzņēmējs uzsvēra, ka produktivitātes celšana būvuzņēmumam ļauj kļūt efektīvākam - samazinās projekta izmaksas, to var pabeigt ātrāk, tas var dot lielāku peļņu, kā arī samazinās radīto būvgružu apmērs.

Rokens skaidroja, ka produktivitātes celšanai ir svarīga datu vadība digitālā platformā, svarīgi zināt, kas notiek objektā, lai savlaicīgi novērstu sadārdzinājumus. Tāpat ir svarīgi pēc iespējas vairāk izmantot būvniecības informācijas modelēšanu (BIM), kā arī apmācīt personālu, iegūt un noturēt pieredzi.

Savukārt betona grīdu un monolīto betona konstrukciju ražotāja SIA "Primekss" izpilddirektors Jānis Ošlejs skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ neaug produktivitāte būvniecībā ir tas, ka katru reizi ir savādāks objekts, trūkst atkārtojamības un tādēļ ir grūti "pieslīpēt" procesus.

"Tāpat produktivitātes celšanu kavē tas, ka būvniecības procesā ir iesaistīti ļoti daudzi neatkarīgi uzņēmumi un ir pārāk izkaisīts pārvaldes process. Ir pārāk daudz iesaistīto pušu, katrai savas idejas un savi mērķi," sacīja Ošlejs.

Viņš uzsvēra, ka produktivitāti var veicināt standartizācija un specializēšanās uz viena veida darbiem, jo tādējādi var "līdz ideālam izslīpēt vienu procesu". Tāpat Ošlejs pauda uzskatu, ka būtiska iespēja celt produktivitāti ir pievēršanās eksporta tirgiem.