Lielākais drauds Latvijas rūpniecībai – Covid-19 uzliesmojumi atsevišķos uzņēmumos  (17)

"Pandēmijas ietekme uz dažādām ekonomikas nozarēm ir ļoti atšķirīga. Dažās ir nopietna krīze, un uzņēmumiem bažas par izdzīvošanu, savukārt citas ekonomikas vājināšanos šogad ir izjutušas visai maz un salīdzinoši ātri spējušas atgūties. Pie pirmajām galvenokārt pieder pakalpojumu nozares, savukārt otrajā grupā ir ekonomikas ražojošā daļa, tai skaitā apstrādes rūpniecība. Sociālā distancēšanās – gan saistībā ar ieviestajiem ierobežojumiem, gan arī saistībā ar iedzīvotāju piesardzību – ir veicinājusi patēriņa pāreju no pakalpojumiem uz precēm. Arī vēlme labiekārtot/ remontēt mājokli ir augstāka nekā pirms pandēmijas. Elektronikas nozare iegūst no digitalizācijas, ko pandēmija ir vēl vairāk paskubinājusi. Tās ir labas ziņas preču ražotājiem," uzskata "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Atšķirībā no pavasara, kad Covid-19 sākotnējais uzliesmojums un valstu īstenotie pasākumi tā izplatības ierobežošanai izraisīja vispārīgu patēriņa kritumu, kā arī pārrāvumus ražošanas ķēdēs, šobrīd patēriņš ir samazinājies tikai nedaudz. Patēriņa struktūrā gan ir redzamas izmaiņas, un tēriņi par pakalpojumiem mazinās, savukārt pieprasījums pēc dažādām precēm aug. Šāda pieprasījuma rotācija no precēm uz pakalpojumiem vērojama gan Latvijā, gan citās Eiropas un pasaules valstīs. Tas, protams, rada pieprasījumu apstrādes rūpniecībā, un tādēļ bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir pozitīvi noskaņots par Latvijas rūpniecības perspektīvām tuvāko 3-6 mēnešu laikā. Lielākais drauds Latvijas rūpniecībai šobrīd ir nevis vispārīgs pieprasījuma kritums, bet gan Covid-19 uzliesmojumi atsevišķos ražošanas uzņēmumos, kā rezultātā uzņēmumi ir spiesti apturēt savu darbību.