Lielākais drauds Latvijas rūpniecībai – Covid-19 uzliesmojumi atsevišķos uzņēmumos  (17)

"Pandēmijas ietekme uz dažādām ekonomikas nozarēm ir ļoti atšķirīga. Dažās ir nopietna krīze, un uzņēmumiem bažas par izdzīvošanu, savukārt citas ekonomikas vājināšanos šogad ir izjutušas visai maz un salīdzinoši ātri spējušas atgūties. Pie pirmajām galvenokārt pieder pakalpojumu nozares, savukārt otrajā grupā ir ekonomikas ražojošā daļa, tai skaitā apstrādes rūpniecība. Sociālā distancēšanās – gan saistībā ar ieviestajiem ierobežojumiem, gan arī saistībā ar iedzīvotāju piesardzību – ir veicinājusi patēriņa pāreju no pakalpojumiem uz precēm. Arī vēlme labiekārtot/ remontēt mājokli ir augstāka nekā pirms pandēmijas. Elektronikas nozare iegūst no digitalizācijas, ko pandēmija ir vēl vairāk paskubinājusi. Tās ir labas ziņas preču ražotājiem," uzskata "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Atšķirībā no pavasara, kad Covid-19 sākotnējais uzliesmojums un valstu īstenotie pasākumi tā izplatības ierobežošanai izraisīja vispārīgu patēriņa kritumu, kā arī pārrāvumus ražošanas ķēdēs, šobrīd patēriņš ir samazinājies tikai nedaudz. Patēriņa struktūrā gan ir redzamas izmaiņas, un tēriņi par pakalpojumiem mazinās, savukārt pieprasījums pēc dažādām precēm aug. Šāda pieprasījuma rotācija no precēm uz pakalpojumiem vērojama gan Latvijā, gan citās Eiropas un pasaules valstīs. Tas, protams, rada pieprasījumu apstrādes rūpniecībā, un tādēļ bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir pozitīvi noskaņots par Latvijas rūpniecības perspektīvām tuvāko 3-6 mēnešu laikā. Lielākais drauds Latvijas rūpniecībai šobrīd ir nevis vispārīgs pieprasījuma kritums, bet gan Covid-19 uzliesmojumi atsevišķos ražošanas uzņēmumos, kā rezultātā uzņēmumi ir spiesti apturēt savu darbību.

Šā gada desmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecība uzrādīja apjomu samazinājumu par 2,5%, kas, Finanšu ministrija atzīmē, ir labākais sniegums starp Baltijas valstīm, kā arī viens no labākajiem rezultātiem visā Eiropas Savienībā. Lai gan Lietuvas apstrādes rūpniecības izaugsmes temps oktobrī bija augstāks nekā Latvijā (+2,5%), desmit mēnešos kopā nozare sarukusi nedaudz straujāk – par 2,8%. Arī Igaunijā apstrādes rūpniecība oktobrī palielinājās nedaudz spēcīgāk nekā Latvijā (+1,6%), taču desmit mēnešos nozarē ir reģistrēts vairāk nekā divas reizes straujāks sarukums nekā Latvijā – par 5,8%. Eiropas Savienībā kopumā deviņos mēnešos (10 mēnešu dati vēl nav pieejami) apstrādes rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums par 10,7%.

"Stimuli un nosacījumi, kas ļauj saglabāt darbību, ir starptautiskās tirdzniecības atjaunošanās, savukārt iepriekšējos mēnešos patukšotie krājumi veidos apstākļus nozares tālākai izaugsmei. Atgūšanos gan bremzēs infekcijas izplatības otrais vilnis. Taču, neskatoties uz to, perspektīvas ir gana optimistiskas," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Kopumā nākamā gada iespējas ražotājiem izskatās labas, taču ir jāpārdzīvo grūts laiks gadu mijā. Arvien jauni uzņēmumi ziņo, ka tie ir spiesti samazināt ražošanas jaudas karantīnu dēļ. Socializēšanās ierobežojumi samazina pakalpojumu nozaru iespējas, taču svarīgākajai eksporta nozarei tie nāk par labu, tāpēc, lūdzu, ievērojiet tos," aicina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Rūpniecības sniegums Covid-19 otrajā vilnī Latvijā pagaidām ir būtiski labāks nekā šī gada pavasarī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinājās pieaugums un salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri ražošanas apjomi ir kāpuši par 1 %, kas ievērojami apsteidz ekonomikas kopējos rādītājus. Rūpniecības un mazumtirdzniecības pozitīvais pieaugums pēdējos mēnešos liek domāt, ka situācija ekonomikas preču nozarēs kopumā ir laba, pat neskatoties uz Covid-19 atkārtotu uzliesmojumu. Ražotāju noskaņojums ir labā līmenī, un jaunie pasūtījumi Latvijā aug. Arī pasaulē vadošais ražotāju iepirkumu menedžeru noskaņojuma indekss ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2018. gada, un pasaules tirdzniecība faktiski ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī.

Papildus tam, atšķirībā no pavasara, kad Covid-19 sākotnējais uzliesmojums un valstu īstenotie pasākumi tā izplatības ierobežošanai izraisīja vispārīgu patēriņa kritumu, kā arī pārrāvumus ražošanas ķēdēs, šobrīd patēriņš ir samazinājies tikai nedaudz. Patēriņa struktūrā gan ir redzamas izmaiņas, un tēriņi par pakalpojumiem mazinās, savukārt pieprasījums pēc dažādām precēm aug. Šāda pieprasījuma rotācija no precēm uz pakalpojumiem vērojama gan Latvijā, gan citās Eiropas un pasaules valstīs. Tas, protams, rada pieprasījumu apstrādes rūpniecībā, un tādēļ esmu pozitīvi noskaņots par Latvijas rūpniecības perspektīvām tuvāko 3-6 mēnešu laikā. Lielākais drauds Latvijas rūpniecībai šobrīd ir nevis vispārīgs pieprasījuma kritums, bet gan Covid-19 uzliesmojumi atsevišķos ražošanas uzņēmumos, kā rezultātā uzņēmumi ir spiesti apturēt savu darbību.

Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī jau ir pārsniegusi šī gada sākuma līmeni, un tas ir viens no labākajiem rūpniecības sniegumiem šogad Eiropas Savienībā, lai ar arī ievērojami uzlabojumi rūpniecībā pēdējos mēnešos vērojami arī citās valstīs. Tas liecina par joprojām labu Latvijas ražotāju konkurētspēju. Visstraujāk oktobrī Latvijā augusi koka izstrādājumu ražošana (+8,2% pret iepriekšējo gadu), poligrāfija (+11,4%) un elektrisko iekārtu ražošana (+19,8%). Papildus tam pirmo reizi šogad plusos ir arī auto detaļu ražošana, kur izlaide oktobrī pieauga par 9,7%. Tikmēr oktobrī par 11,7% samazinājās apģērbu un par 6,9% kritās gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas, visticamāk, ir saistīts privātā sektora piesardzību un nogaidošu pozīciju attiecībā pret jaunu investīciju veikšanu. Labā ziņa gan ir tā, ka salīdzinājumā ar gada sākumu šobrīd nevienā no lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm ražošanas apjomi nav krituši par vairāk nekā 10% un, manuprāt, arī dīkstāves pabalstu saņēmējos mēs rūpniecības uzņēmumus tuvākajos mēnešos lielā skaitā neredzēsim.

Gada atlikušajos mēnešos apstrādes rūpniecībā, visticamāk, turpināsies pieaugums. Šogad kopumā nozarē gaidāms kritums ap 2%, kas ir ievērojami labāk nekā prognozētais IKP samazinājums par 4,7%. Nākamgad izaugsme rūpniecībā varētu būt robežās no 3 % līdz 5%, taču jāņem vērā, ka, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, pieprasījumus pēc pakalpojumu augs būtiski straujāk kā pēc precēm, un tas varētu piebremzēt rūpniecības pieaugumu.

Pandēmijas ietekme uz dažādām ekonomikas nozarēm ir ļoti atšķirīga. Dažās ir nopietna krīze, un uzņēmumiem bažas par izdzīvošanu, savukārt citas ekonomikas vājināšanos šogad ir izjutušas visai maz un salīdzinoši ātri spējušas atgūties. Pie pirmajām galvenokārt pieder pakalpojumu nozares, savukārt otrajā grupā ir ekonomikas ražojošā daļa, tai skaitā apstrādes rūpniecība. Sociālā distancēšanās – gan saistībā ar ieviestajiem ierobežojumiem, gan arī saistībā ar iedzīvotāju piesardzību – ir veicinājusi patēriņa pāreju no pakalpojumiem uz precēm. Arī vēlme labiekārtot/ remontēt mājokli ir augstāka nekā pirms pandēmijas. Elektronikas nozare iegūst no digitalizācijas, ko pandēmija ir vēl vairāk paskubinājusi. Tās ir labas ziņas preču ražotājiem.

Ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā oktobrī palielinājās par 1% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Visbūtiskāk kopējo sniegumu cēla koksnes produkcijas apjomi (+8,2% pret iepriekšējo gadu). Straujāku kāpumu, iespējams, veicinājis augošs pieprasījums no Apvienotās Karalistes. Britu uzņēmumi aktīvāk sāka piepildīt savas noliktavas, baidoties no īslaicīgiem tirdzniecības plūsmu pārrāvumiem nākamā gada sākumā, ja Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes pārstāvjiem neizdotos vienoties par tālāku sadarbību pēc "Brexit" pārejas perioda beigām. Nozīmīgu devumu kopējā ražošanas apjomu pieaugumā sniedza arī kāpums elektrisko iekārtu (+19,8%), pārtikas produktu (2,5%), gumijas un plastmasas izstrādājumu (+17,5%), kā arī automobiļu un (pus)piekabju (+9,7%) ražošanā. Tomēr vairākās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs saglabājās vai atjaunojās mīnusi. Milzīgs kritums kā jau visa šī gada laikā bija vērojams iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-32%). Samazinājums tika reģistrēts arī gatavo metālizstrādājumu (-6,9%) un nemetālisko minerālu (‑5,4%, galvenokārt būvmateriāli) ražošanā, kas ir salīdzinoši lielas apakšnozares.

Pavasara laikā gan ražotāji Latvijā, gan viņu sadarbības partneri ārvalstīs ir guvuši mācības, kas šobrīd, vīrusam spēcīgāk uzliesmojot, ļauj efektīvāk organizēt darbu ražotnēs un sadarbību ar partneriem. Izskatās, ka pagaidām piegāžu ķēdes ir noturīgākas. Turklāt arī Eiropā ieviestie ierobežojumi rudenī vismaz sākotnēji rūpniekiem – mūsu sadarbības partneriem – bija labvēlīgāki nekā pavasarī. Savukārt Latvijā ražotāju darbība netika universāli ierobežota ne pavasarī, ne arī tagad. Skats uz tālāko biznesa attīstību ražotāju vidū novembrī bija līdzīgs kā oktobrī, proti, daudz optimistiskāks nekā pavasarī, bet piesardzīgāks nekā pirms pandēmijas. Nedaudz labāk jūtas lielie uzņēmumi, bet bažīgāki ir mazie. Ārējais pieprasījums pagaidām vēl ir diezgan noturīgs, un ražotāju vērtējumā eksporta pasūtījumi novembrī bija līdzīgā apmērā kā vasaras beigās. Visticamāk, ka rudens uzliesmojuma kaitējums nākamajos mēnešos būs vairāk redzams ražošanas apjomos, tomēr joprojām ir pamats domāt, ka tas būs mazāks nekā pavasarī. Optimismu vairo arī progress vakcīnu izstrādē. Vēl gan mazliet jāpaciešas līdz apstrādes rūpniekiem izdosies atpelnīt pandēmijas laika zaudējumus.

Oktobrī apstrādes rūpniecība iznira no mīnusiem, uzrādot kāpumu 1% apmērā. No 22 apstrādes rūpniecības nozarēm izlaides pieaugumu uzrādīja 12, tai skaitā divas no trim lielākās – kokrūpniecība un pārtikas rūpniecība.

Stimuli un nosacījumi, kas ļauj saglabāt darbību, ir starptautiskās tirdzniecības atjaunošanās, savukārt iepriekšējos mēnešos patukšotie krājumi veidos apstākļus nozares tālākai izaugsmei. Atgūšanos gan bremzēs infekcijas izplatības otrais vilnis. Taču, neskatoties uz to, perspektīvas ir gana optimistiskas.

Novembra iepirkumu vadītāju aptaujas liecina, ka pasaules apstrādes rūpniecības izlaide pieauga straujāk kopš 2018. gada janvāra un temps ir viens no labākajiem pēdējās desmitgades laikā. Izlaide novembrī pieauga jau piekto mēnesi pēc kārtas. Nedaudz piezemētāka aina ir eirozonā, kur PMI indekss novembrī samazinājās līdz 53,8. Tomēr tas joprojām ir virs 50 un liecina par izaugsmes turpināšanos.

Tādejādi apstrādes rūpniecība varētu būt viena no nozarēm, kas vilks ekonomikas atgūšanos. To atbalstīs globālās plūsmas un īpaši eksports. Interesantas vēsmas vērojamas pakalpojumu eksporta sadaļā – ražošanas pakalpojumi, kas varētu norādīt uz notiekošajām izmaiņām globālo piegāžu ķēdēs, kur parādās jaunas iespējas, un mūsu ražotāji tās izmanto. Situācija starp apakšnozarēm tuvāko mēnešu laikā joprojām būs nevienmērīga, piemēram, apģērbu un dzērienu ražošanā mīnusi var būt ilgāk. Nākamgad aktivitāte starp nozarēm izlīdzināsies. Pārliecinošāka izaugsmes nostiprināšanās sagaidāma, sākot ar nākamā gada otro ceturksni. Veidojas labi apstākļi, lai apstrādes rūpniecība palielinātu savu lomu tautsaimniecībā. Tādēļ svarīgi būs nozari atbalstīt, gan pārdzīvojot esošos izaicinājumus, gan spējot transformēties atbilstoši jaunajam zaļajam kursam un digitalizējoties. Atlikušajos divos mēnešos atgūšanās nespēs nodzēst iekrājušies mīnusus un par gadu kopumā uzrādīs sarukumu.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada oktobrī rūpniecības izlaides apjomi samazinājās nedaudz lēnākā tempā nekā iepriekšējos divos mēnešos un tie bija par 1,2% zemāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada. Šā gada laikā rūpniecībā neliela izaugsme tikusi reģistrēta tikai februārī un jūlijā, tādējādi desmit mēnešos kopā rūpniecība uzrāda apjomu sarukumu, nozares izlaidei samazinoties par 2,9%.

Ražošanas apjomu samazināšanos oktobrī noteica elektroenerģija un gāzes apgādes nozare, kur, oktobrī būtiski sarūkot elektroenerģijas ražošanai, reģistrēts apjomu kritums par 17,5%. Tajā pašā laikā ieguves rūpniecībā oktobrī turpinājās izlaides pieaugums, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri nozares apjomiem palielinoties par 14,2%, un apstrādes rūpniecības izlaide šā gada oktobrī bija par 1,0% augstāka nekā pirms gada.

Neskatoties uz apstrādes rūpniecības mēreno izaugsmi, vairākās nozīmīgās apakšnozarēs oktobrī reģistrēti atzīstami pieauguma tempi. Piemēram, būtiskāko pozitīvo devumu nozares kopējā pieaugumā oktobrī nodrošināja izlaides kāpums lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā, tās apjomiem gada laikā palielinoties par 8,2%. Koksnes un koku izstrādājumu ražošanā izaugsme vērojama jau ceturto mēnesi pēc kārtas, ko veicina apgrozījuma pieaugums eksportā, kas nozīmē, ka ārējais pieprasījums pēc kokrūpniecības produkcijas jau vairākus mēnešus ir bijis noturīgs.

Ļoti augsts ražošanas apjomu izaugsmes temps oktobrī tika reģistrēts arī elektrisko iekārtu ražošanā, ko cita starpā veicināja arī salīdzinoši zemā bāze pērnā gada oktobrī, kad apakšnozarē bija vērojams apjomu kritums par 7,5%. Tādējādi elektrisko iekārtu ražošana gada griezumā uzrādīja spēcīgu apjomu kāpumu – par 19,8%. Taču arī pret iepriekšējo mēnesi apakšnozarē tika reģistrēts nozīmīgs izlaides pieaugums – par 8,1%, tādējādi elektrisko iekārtu ražošanā oktobrī tika sasniegts vēsturiski augstākais izlaides līmenis viena mēneša laikā. Arī citās mašīnbūves nozarēs oktobrī tika reģistrēts apjomu kāpums – automobiļu un piekabju ražošana bija par 9,7% augstāka nekā pirms gada, savukārt iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana palielinājās lēnāk – par 1,8% gada laikā.

Oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, ražošanas pieaugums tika reģistrēts arī pārtikas rūpniecībā, kas demonstrēja izaugsmi par 2,5%. Turklāt par 11,4% pieauga poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas apjomi, par 17,5% palielinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr negatīvu ietekmi uz apstrādes rūpniecības kopējiem rezultātiem oktobrī radīja iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, apakšnozares izlaidei gada griezumā sarūkot par 32,0%, un metālapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošanai pēc septembrī reģistrētā pieauguma oktobrī atkal uzrādot apjomu kritumu – par 6,9%. Izlaides sarukums oktobrī tika reģistrēts arī citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kā apģērbu, dzērienu, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.

Šā gada desmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu samazinājumu par 2,5%, kas, jāatzīmē, ir labākais sniegums starp Baltijas valstīm, kā arī viens no labākajiem rezultātiem visā Eiropas Savienībā. Lai gan Lietuvas apstrādes rūpniecības izaugsmes temps oktobrī bija augstāks nekā Latvijā (+2,5%), desmit mēnešos kopā nozare sarukusi nedaudz straujāk – par 2,8%. Arī Igaunijā apstrādes rūpniecība oktobrī palielinājās nedaudz spēcīgāk nekā Latvijā (+1,6%), taču desmit mēnešos nozarē ir reģistrēts vairāk nekā divas reizes straujāks sarukums nekā Latvijā – par 5,8%. Eiropas Savienībā kopumā deviņos mēnešos (10 mēnešu dati vēl nav pieejami) apstrādes rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums par 10,7%.

Jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie ekonomikas sentimenta rādītāji Latvijas apstrādes rūpniecībā liecina, ka noskaņojums nozarē pēc oktobrī fiksētā pasliktinājuma novembrī praktiski nemainījās, saglabājoties zem pirmspandēmijas līmeņa. Savukārt Eiropas Savienības apvienotais patērētāju un uzņēmēju ekonomikas sentimenta indekss pēc sešu mēnešu nepārtraukta pieauguma novembrī atkal uzrādīja kritumu, ko noteica satraucošie Covid-19 rādītāji iepriekšējos mēnešos un slimības izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, tiem negatīvi ietekmējot ekonomisko aktivitāti. Lielā daļā Eiropas valstu Covid-19 izplatības mazināšana ir bijusi veiksmīga, jo Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits pēdējo nedēļu laikā sācis strauji samazināties, līdz ar to arī ekonomisko darbību ierobežojošie pasākumi tiek mīkstināti, tajā skaitā attiecībā uz tirdzniecības vietu darbību, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas ārējo pieprasījumu.

Tajā pašā laikā Latvijā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību joprojām ir satraucoša un novembra pirmajā pusē uz mēnesi izsludinātā ārkārtējā situācija pirms dažām dienām tika pagarināta līdz nākamā gada 11. janvārim, vienlaikus nosakot vēl stingrākus ierobežojumus un piesardzības pasākumus dažādās jomās, kam būs ietekme uz vairāku tautsaimniecības nozaru aktivitāti. Pozitīvi, ka līdz šim ieviestie ierobežojumi tiešā veidā neskar rūpniecības darbību, kas ir galvenā Latvijas eksporta nozare un viena no lielākajām darba vietu nodrošinātājām. Tomēr pēdējo nedēļu laikā ticis ziņots, ka Covid-19 slimība ir atklāta arī atsevišķos apstrādes rūpniecības uzņēmumos. Lai gan uzņēmumos turpinās ražošana, darbaspēka pieejamība kļuvusi ierobežotāka, darbiniekiem vai nu slimojot, vai kā kontaktpersonām ievērojot noteikto karantīnu. Jācer, ka Covid-19 izplatība Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumos tiks veiksmīgi ierobežota, nodrošinot ražošanas nepārtrauktību un veicinot Latvijas ekonomikas veiksmīgāku krīzes pārvarēšanu.

Šī gada pēdējā ceturkšņa koprezultāts ekonomikā nebūs iepriecinošs, taču tas ir sācies braši, oktobrī salīdzinājumā ar septembri augušas lielākās iekšējā un ārējā pieprasījuma nozares – mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība. Apstrādes rūpniecības izlaide mēneša griezumā auga par 0,9%, gandrīz tieši tāds pats bija kāpums attiecībā pret pērno oktobri (1,0%).

Oktobrī bija labi laiki rūpniecības daļā, ko ir moderni dēvēt par bioekonomiku – pārtikas ražošanā un kokapstrādē. Gada pieaugums abām nozarēm oktobrī ir lielisks, attiecīgi 2,5% un 8,2%, tās palielinājušas darbības apjomu arī mēneša griezumā. Arī šogad kopumā abām ir klājies labāk nekā rūpniecībai caurmērā, kas pārtikas pārstrādes gadījumā tā ne vienmēr ir.

Labi sekmējas arī mašīnbūves nozarēm, kuru dati ir publiski pieejami. Pirmo reizi kopš 2019. gada maija gada pieaugums ir auto daļu ražošanā (+9,7%), bet šogad sekmīgā elektrisko iekārtu ražošana oktobrī augusi pat par 19,8%. Pieticīgāks, bet kovidlaikmetā atzīstams rezultāts ir iekārtu ražošanā (+1,8%). Elektronikas ikmēneša dati nav pieejami, bet ir zināms, ka vismaz diviem no trim lielākajiem uzņēmumiem šobrīd klājas lieliski, vismaz par pieprasījumu runājot. Poligrāfijas gadījumā ir zināmi gan nozares dati (+11,4%), gan iemesls – sekmīga grāmatu eksportētāju attīstība. Šogad rūpniecības veiksmes stāsts ir ķīmisko preču ražošana, rezultāts oktobrī (+1,4%) ir pieticīgs uz iepriekšējo deviņu mēnešu fona, bet piektdien saņēmām svarīgu labu ziņu – ražošanu testa režīmā sācis veci jaunais uzņēmums "Dzintars Production", jau gadu mijā tur viss varētu notikt, tā teikt, pa īstam.

Nelabvēlīgi rūpniecības sniegumu oktobrī ietekmēja divas nozīmīgas nozares, kuras lielā vai ļoti lielā mērā atkarīgas no celtniecības – metālapstrādē un nemetālisko minerālu ražošanā. Ekonomikas sildīšana caur infrastruktūras uzlabošanu ir to lielā cerība, bet nākamā gada rezultāti būs lielā mērā atkarīgi no Eiropas Attīstības un noturības fonda likteņa.

Par pieprasījumu šogad nav bijis jāsūdzas nozarēm, kuru noiets ir pārsvarā atkarīgs no maza mēroga celtniecības un remontdarbiem, pirmkārt kokapstrādei un arī ķīmiskajai rūpniecībai. Taču kokapstrādei, kas ir apstrādes rūpniecības lielākā nozare un kas šogad ekonomikai deva negaidīti spēcīgu atbalstu pandēmijas apstākļos, nākamais gads būs izaicinājumu pilns. Kokrūpniecības federācija vēsta, ka nākamgad apmēram par 15% samazināsies mūsu kokapstrādes svarīgākās izejvielas – skujkoku zāģbaļķu piegādes no valstij piederošajiem mežiem, kas nodrošina vairāk nekā pusi vietējas izcelsmes lietkoksnes. Var cerēt, ka apmēram trešdaļu iztrūkuma varētu segt apaļkoku imports. Cerību stariņš ir arī vienkāršu zāģmateriālu imports no kaimiņvalstīm, kuru pārstrāde augstākas pievienotās vērtības produktos ir viens no svarīgākajiem nozares attīstības virzieniem.

Citām nozarēm 2021. gads šķiet daudzsološs. Atsevišķiem pārtikas uzņēmumiem jautājuma zīme ir šī gada iepirkšanās kampaņu atbalss pārpildītajos virtuvju skapjos, taču ieguldījumi ražošanas jaudās un produktu daudzveidībā uzņēmumos, kas guva labumu no patērētāju krāšanas instinktiem, varētu to līdzsvarot. Ļoti labas perspektīvas ir inženierijas nozarēs, kuras gūs labumu no auto pirkšanas un investīciju buma pandēmijas pārvarēšanas laikā. Vieglā rūpniecība vairāk nekā citas nozares šogad cieta no pieprasījuma vājuma, tāpēc nākamais gads tai var nākt kā atvieglojums.

Kopumā nākamā gada iespējas ražotājiem izskatās labas, taču ir jāpārdzīvo grūts laiks gadu mijā. Arvien jauni uzņēmumi ziņo, ka tie ir spiesti samazināt ražošanas jaudas karantīnu dēļ. Socializēšanās ierobežojumi samazina pakalpojumu nozaru iespējas, taču svarīgākajai eksporta nozarei tie nāk par labu, tāpēc, lūdzu, ievērojiet tos.