Lidkompānijas "airBaltic" operatīvā negatīvā naudas plūsma patlaban ir 3,5 miljoni eiro nedēļā, un, ja situācija būs nemainīgi slikta un nebūs iespējas lidot, "airBaltic" rīcībā esošo līdzekļu apjoms izsīks, un septembrī varētu būt nepieciešami jauni līdzekļi, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja kompānijas vadītājs Martins Gauss.
Tomēr, pēc viņa teiktā, aviācijas eksperti prognozē, ka nākamā gada otrajā ceturksnī tirgus sāks atgūties un papildus nauda nebūs nepieciešama. Pagaidām mūsu naudas plūsma liecina, ka papildinājums nav nepieciešams, norādīja Gauss.
"Pavasarī mēs redzēsim, kā attīstās situācija un varēsim pateikt, vai nozare atkopjas, kā prognozēts. Ja redzēsim, ka nāk nākamais vilnis un situācija nemainās, tad pavasaris varētu būt laiks, kad varēsim sākt domāt par biznesa plāna izmaiņām un to, vai būs nepieciešams papildus finansējums, sacīja Gauss. Tāpat, redzot, ka situācija neuzlabojas, uzņēmums domās, kā samazināt fiksētās izmaksas, paildzinot šo periodu, kurā uzņēmumam pietiek nauda.
Situācijai neuzlabojoties, izmaksas plānots samazināt, atlaižot papildu darbiniekus, ņemot vērā reālo darbības samazinājumu. Šajā gadā darbinieku skaits jau samazināts par 700. ja tiktu vairāk samazināts darbinieku skaits, tad vēl vairāk tiktu apgrūtināta jebkāda mēroga darbības atjaunošana pavasarī, kad tirgus atjaunosies.
"airBaltic" fiksētās izmaksas gada griezumā sasniedz aptuveni 182 miljoni eiro (3,5 miljoni eiro nedēļā), ja tas atrodas hibernācijas stāvoklī – tās ir izmaksas, kas ir neatkarīgas, vai lidmašīnas lido vai nelido, sacīja "airBaltic" valdes loceklis Pauls Cālītis.
Viņš uzsvēra, ka krīzes apstākļos lidojumu ieņēmumiem jābūt lielākiem par tiešajām mainīgām izmaksām. Pasažieru piepildījumam jāsasniedz 30%, lai nosegtu lidojuma tiešās mainīgās izmaksas. Aktuālais pasažieru piepildījums periodā no maija līdz septembrim sasniedza 35%. tas nozīmē, ka vismaz mainīgās izmaksas tiek segtas, sacīja Cālītis.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka patlaban "airBaltic" biznesa plāns nav mainījies, uzņēmums 2025. gadā plāno sasniegt 10 miljonus pasažieru, teju miljardu eiro apgrozījumu un palielināt darbinieku skaitu līdz 2500.
Uzņēmuma pārstāvji prognozē, ka novembrī tiks pārvadāti 43 tūkstoši pasažieru, bet decembrī – 63 tūkstoši pasažieru, kopējam šajā gadā pārvadātajam pasažieru skaitam sasniedzot 1,349 miljonus, kas ir par 73% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Kompānijas pārstāvji prognozē, ka ienākumi saruks par aptuveni 73% līdz 136,3 miljoniem eiro, un izmantoto lidmašīnu skaits – sarucis no 35 pērnā gada decembrī līdz 11 šā gada decembrī.
Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne informēja, ka VK veic pārbaudes par Covid-19 atbalsta piešķīrumu un izmantošanu, un tajā ietilpst jautājumi arī par piešķīrumu "airBaltic", Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai Rīga.
"airBaltic" jautājumā tiek skaidrotas atbildes uz sekojošiem jautājumiem – pamatotību, lēmumu pieņemšana, uzraudzība, VK vērtēs, vai ir definētas prasības mērķiem, kā tie sasniedzami.
VK ir paveikusi lielāko daļu darba, taču līdz pārbaudes beigām informāciju par secinājumiem tā nedrīkst izpaust. Pārbaudi plānots pabeigt martā, kad VK arī plāno informēt par konstatēto.
EK paredz, ka valstij jāiegulda līdzekļi lidsabiedrībā saskaņā ar tirgus principiem, un tie tiek pierādīti 5-7 gadu periodā. Viens no veidiem, kā pierādīt, ka investīcija veikta uz tirgus principiem, ir akciju sākotnējais publiskais piedāvājums IPO. Kompānija savu plānu ir iesniegusi izskatīt Satiksmes ministrijai, un plāns paredz 2-3 gadu laikā uzņēmuma akcijas piedāvāt publiskajā tirgū, skaidro Gauss.
"Šī plāna ietvaros valsts, pārdodot daļu akciju varētu atgūt daļu savu līdzekļu, savukārt akcijām, kas paliktu valsts rīcībā, būtu monetārā vērtība, un tās tiktu kotētas regulārajā tirgū. Kādas sekas ja process nenotiek? Sekas ir līdzīgas tām, kuras notika tad, kad "airbaltic" gāja cauri 2011-2014. gada laikā, tiktu veikts restrukturizācijas plāns, kas tika saskaņots EK un "airBaltic" tika piemērotas papildu sankcijas, uzliekot par pienākumu samazināt flotes skaitu, kapacitātes apjomu un citas negatīvas sekas," skaidro Cālītis.
Pašlaik nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz to, cik liels procentu apjoms nākotnē paliks valsts rīcībā, būtiskākais ir tas, lai kompānija spētu atdot valstij 250 miljonus eiro vai nu monetārā veidā vai akcijām, kurām ir definēta tirgus vērtība, uzsver Gauss.
Viens no nosacījumiem no EK puses ir, ka valsts savu līdzdalību samazina līdz tādam apjomam, kāds tas bija pirms krīzes, šajā gadījumā tas ir 80%. Teorētiski, ja valsts paliek 80% īpašnieks, no EK puses raugoties, tā nebūtu liela problēma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
