Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi Covid-19 laikā ir būtiski auguši, un tas liek domāt, ka patēriņš varētu būtiski augt, tiklīdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Rezultātu noteiks tas, cik daudz spēka šajos mēnešos būs uzkrājies pieprasījumā un piedāvājuma spējā reaģēt. Ja iedzīvotāju kāre atjaunosies straujāk par uzņēmēju spēju to remdēt, cenu kāpums būs visai straujš, pauž ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,4%.
"Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija, un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%. Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un Covid-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Cena līmeņa kritums nebija pārsteigums. Sezonālos faktorus pastiprināja saslimstības pieaugums un ierobežojumu pastiprināšana, kas atsaucās arī krītošā mobilitātē. Tādēļ izteiktākais kritums bija vērojams apģērbu un apavu, kā arī ar atpūtu, izklaidi un ēdināšanu saistīto pakalpojumu cenās. Šādos apstākļos rodas jautājums par to, cik svarīgas ir cenas, ja prece vai pakalpojums pat īsti nav pieejams," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
