Pirmo reizi Latvijas vēsturē preču eksports mēnesī pārsniedzis 1,3 miljardus eiro. 2020. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,7 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 7,7%, bet importa vērtība par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,31 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,39 miljardiem eiro. Jāatgādina, ka šī gada septembrī preču eksportā tika sasniegts iepriekšējais rekords – 1,28 miljardi eiro. Vienlaikus ekonomisti vērtē, ka preču eksporta kāpums gadu mijā atslābs, tomēr joprojām gaidīt būtisku kritumu nav pamata.
"Globālā konjunktūra jau labu laiku signalizē par labiem eksporta izaugsmes nosacījumiem. Iepriekšējos mēnešos, piesardzībai valdot, krājumi ir noplicināti, kas šobrīd rada labu vilkmi daudzās preču grupās. Tāpat vietējie apstākļi – laba graudu raža, pieprasījuma aktivizēšanās pēc tehnoloģijām, elektroiekārtām, ir salikuši pozitīvu kopējo ainu Latvijas preču eksportā," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Labo eksporta sniegumu rudens pirmajos mēnešos palīdzēja kaldināt atsevišķi pozitīvi efekti, kuru ietekme tuvāko mēnešu laikā mazināsies. Tas vairo piesardzību, vērtējot Latvijas eksporta attīstību turpmākajos mēnešos. Turklāt oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga to preču grupu skaits, kurās eksporta vērtība bija zemāka nekā tajā pašā periodā pērn. Tādu bija vairāk nekā puse. Pandēmija arī ne tuvu nav beigusies, neskatoties uz ziņām par drīzu vakcīnu pieejamību – vakcinēšana prasīs laiku. Tādās Latvijas eksportam īpaši nozīmīgās partnervalstīs kā Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, pārējās Baltijas valstīs, saslimstība joprojām nav būtiski atkāpusies un ierobežojumi kļūst stingrāki un/ vai to piemērošana tiek paildzināta. Ir arī ziņas, kas iezīmē pozitīvāku ainu. Daudzviet citur Eiropā vīrusa un ierobežojumu saspringums pamazām atslābst. Neskatoties uz augsto pandēmijas radīto nenoteiktību, uzņēmumu aptaujas rāda, ka gan lielajās eiro zonas valstīs, gan Skandināvijā, gan arī Baltijā ražotāju noskaņojums par sava biznesa attīstību nav būtiski cietis un atsevišķos gadījumos novembrī pat turpinājis apņēmīgi uzlaboties," atzīmē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
