Jauns rekords: preču eksports turpina vilkt Latvijas ekonomiku  (147)

"Globālā konjunktūra jau labu laiku signalizē par labiem eksporta izaugsmes nosacījumiem. Iepriekšējos mēnešos, piesardzībai valdot, krājumi ir noplicināti, kas šobrīd rada labu vilkmi daudzās preču grupās. Tāpat vietējie apstākļi – laba graudu raža, pieprasījuma aktivizēšanās pēc tehnoloģijām, elektroiekārtām, ir salikuši pozitīvu kopējo ainu Latvijas preču eksportā," norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Labo eksporta sniegumu rudens pirmajos mēnešos palīdzēja kaldināt atsevišķi pozitīvi efekti, kuru ietekme tuvāko mēnešu laikā mazināsies. Tas vairo piesardzību, vērtējot Latvijas eksporta attīstību turpmākajos mēnešos. Turklāt oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga to preču grupu skaits, kurās eksporta vērtība bija zemāka nekā tajā pašā periodā pērn. Tādu bija vairāk nekā puse. Pandēmija arī ne tuvu nav beigusies, neskatoties uz ziņām par drīzu vakcīnu pieejamību – vakcinēšana prasīs laiku. Tādās Latvijas eksportam īpaši nozīmīgās partnervalstīs kā Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, pārējās Baltijas valstīs, saslimstība joprojām nav būtiski atkāpusies un ierobežojumi kļūst stingrāki un/ vai to piemērošana tiek paildzināta. Ir arī ziņas, kas iezīmē pozitīvāku ainu. Daudzviet citur Eiropā vīrusa un ierobežojumu saspringums pamazām atslābst. Neskatoties uz augsto pandēmijas radīto nenoteiktību, uzņēmumu aptaujas rāda, ka gan lielajās eiro zonas valstīs, gan Skandināvijā, gan arī Baltijā ražotāju noskaņojums par sava biznesa attīstību nav būtiski cietis un atsevišķos gadījumos novembrī pat turpinājis apņēmīgi uzlaboties," atzīmē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka oktobrī vienlaicīgi graudu eksports pārsniedza 100 miljonus eiro, bet koksnes – 200 miljonus. Koksnes eksportā šādi apjomi bija arī 2018. un 2019. gada augsto cenu periodā, bet toreiz graudu eksports pat labākajos rudens mēnešos nepārsniedza 50 miljonus. Oktobrī pārtikas un koksnes izstrādājumu eksports bija attiecīgi par 24,9% un 10,8% lielāks. Oktobrī tuvu pirms mēneša sasniegtajam rekordam bija arī kopējais mašīnbūves un elektronikas produktu eksports, kas gan ir ar ievērojamu, taču ilgākā laikā sarūkošu re-eksporta "piešprici".

Globālā konjunktūra jau labu laiku signalizē par labiem eksporta izaugsmes nosacījumiem. Iepriekšējos mēnešos, piesardzībai valdot, krājumi ir noplicināti, kas šobrīd rada labu vilkmi daudzās preču grupās. Tāpat vietējie apstākļi – laba graudu raža, pieprasījuma aktivizēšanās pēc tehnoloģijām, elektroiekārtām, ir salikuši pozitīvu kopējo ainu Latvijas preču eksportā.

Pirmais spēcīgais signāls bija septembrī, kad eksports auga par 13%. Bet arī oktobrī eksporta pieaugums par 7,7% ir ļoti izcils rezultāts. Pie pārliecinošas izaugsmes atgriezās kokrūpniecība (+10,8%). Iespaidīgs kāpums turpinājās elektroiekārtu un elektroierīču preču (+20,9%), graudaugu (+33,2%), gan mehānisko ierīču (+10,9%) eksportā. Tikmēr sarukums valdīja alkohola (-14,1%), transporta līdzekļu (-14,7%) un naftas produktu eksportā (-9%). Domājams, ka šajās nozarēs kritums sāks dilt līdz ar valstu ierobežojumu samazināšanu un situācijas normalizēšanos.

Kā prognozējām, preču eksports būs viens no ekonomikas vilcējiem, kaut atsevišķās preču grupās atkopšanās ritēs gausāk. Vietējie ierobežojumi vēl tuvākos mēnešus nospiedīs patēriņu, bet iespējas preču eksportā būs optimistiskākas, par ko liecina globālās tirdzniecības atjaunošanās. Pakalpojumos pārliecinošāka atgūšanās būs novērojama nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās. Septembra un oktobra izrāviens ir pietuvinājis kopējos eksporta apjomus desmit mēnešos līdz pērnā gada līmenim, atpaliekot vien par 0,26%. Tādejādi preču eksports var izrādīties viens no pozitīvajiem pārsteigumiem šogad, kad, neskatoties uz pastāvošo krīzi, gadu izdodas noslēgt ar jaunu virsotņu sasniegšanu. Joprojām nezināmais, kas var iedragāt uzņemto gaitu, īpaši kokrūpniecībā nākamā gada sākumā, ir "Brexit" sarunu iznākums. Tas, visticamāk, neatstās būtiskas sekas ilgtermiņā, bet īstermiņā var nobremzēt eksportu uz Apvienoto Karalisti un atstāt robu kopējā eksportā.

Lai gan ceturtais ceturksnis kopumā ekonomikā iesākās uz drūmas nots – plašāka koronavīrusa izplatība un stingrāki ierobežojumi, ekonomikas ražojošā daļa un preču eksports oktobrī vēl jutās ļoti labi. Kā jau gaidīts, sniegums gan nebija vairs tik spožs kā septembrī (+13% gads pret gadu), tomēr turpināja iepriecināt. Preču eksporta vērtība oktobrī palielinājās par 7,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tas ļāva desmit mēnešu rādītājam pietuvoties iepriekšējā gada sniegumam (-0,3%).

Līdzīgi kā septembrī arī oktobrī pārliecinoši lielāko pienesumu kopējā katlā sniedza graudaugi un rapsis. Lai gan šo augu valsts produktu eksporta apjoms atpalika no septembra rekordiem, tas tāpat auga iespaidīgi, par teju 63%. Vēl viens nozīmīgs eksporta dzinulis jau piekto mēnesi pēc kārtas ir bijis elektroiekārtas (+20,9%). Kāpums turpinājās arī mehānisko iekārtu eksportā (+10,9%). Noteikti jāizceļ ir mūsu apstrādes rūpniecības milzis – kokapstrāde. Kopš jūlija augošie koksnes un tās produktu ražošanas apjomi oktobrī beidzot būtiskāk atspoguļojās arī šo produktu eksportā, kas uzrādīja straujāko kāpumu (+10,8%) kopš 2019. gada sākuma. Par to parūpējās lielais pieprasījums no Apvienotās Karalistes uzņēmumiem. Tie steidza pildīt noliktavas, baidoties, ka Eiropas Savienības un britu pārstāvjiem neizdosies panākt vienošanos par sadarbību pēc "Brexit" pārejas perioda beigām. Tas uz laiku varētu radīt preču plūsmu pārrāvumus. Koksnes eksports uz šo valsti oktobrī pieauga par 77%. Transportlīdzekļu eksportam uz brīdi izdevās izkāpt no mīnusiem, pateicoties kāda gaisa kuģa (lidmašīna vai helikopters) eksportam uz Ukrainu. Tas deva gandrīz sesto daļu no kopējā preču eksporta pieauguma. Tomēr kritums turpinājās vieglo automobiļu eksportā (-40,2%). Kopējam rezultātam būtiskākie mīnusi bija vērojami farmācijas produktos (-32,2%) un dzērienos (-14,1%). Farmācijā krituma padziļināšanās skaidrojama ar bāzes efektu, proti, pērn oktobrī šajā grupā bija netipiski liels eksports.

Labo eksporta sniegumu rudens pirmajos mēnešos palīdzēja kaldināt atsevišķi pozitīvi efekti, kuru ietekme tuvāko mēnešu laikā mazināsies. Tas vairo piesardzību, vērtējot Latvijas eksporta attīstību turpmākajos mēnešos. Turklāt oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga to preču grupu skaits, kurās eksporta vērtība bija zemāka nekā tajā pašā periodā pērn. Tādu bija vairāk nekā puse. Pandēmija arī ne tuvu nav beigusies, neskatoties uz ziņām par drīzu vakcīnu pieejamību – vakcinēšana prasīs laiku. Tādās Latvijas eksportam īpaši nozīmīgās partnervalstīs kā Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, pārējās Baltijas valstīs, saslimstība joprojām nav būtiski atkāpusies un ierobežojumi kļūst stingrāki un/ vai to piemērošana tiek paildzināta. Ir arī ziņas, kas iezīmē pozitīvāku ainu. Daudzviet citur Eiropā vīrusa un ierobežojumu saspringums pamazām atslābst. Neskatoties uz augsto pandēmijas radīto nenoteiktību, uzņēmumu aptaujas rāda, ka gan lielajās eiro zonas valstīs, gan Skandināvijā, gan arī Baltijā ražotāju noskaņojums par sava biznesa attīstību nav būtiski cietis un atsevišķos gadījumos novembrī pat turpinājis apņēmīgi uzlaboties. Optimismu veicina noturīgs ārējais pieprasījums, kas arī Latvijas eksporta pasūtījumiem apstrādes rūpniecībā palīdz turēties pie ilgtermiņa vidējā rādītāja. Globālajam pieprasījumam un piegādes ķēžu funkcionēšanai palīdz tas, ka atšķirībā no pavasara daudzviet ierobežojumi rudenī ir bijuši maigāki, uzņēmumi ir labāk sagatavoti – spēj pielāgoties. Turklāt arī Ķīna, kura spēlē nozīmīgu lomu globālajā tirdzniecībā, ir "palikusi vaļā". Tomēr, lai gan būtiski mazāk nekā pavasarī, pandēmijas otrais vilnis skars arī pieprasījumu.

Tas viss liek domāt, ka preču eksporta kāpums gadu mijā atslābs un, iespējams, kādā mēnesī iezagsies arī nelieli mīnusi. Tomēr joprojām gaidīt būtisku kritumu nav pamata.

Oktobrī preču eksporta attiecība pret importu sasniedza 94,5 %, kas ir augstākais līmenis 21. gadsimtā – laikā, par kuru pieejami dati CSP datubāzē. Mazāko preču tirdzniecības deficītu procentuālā izteiksmē noteica visu laiku lielākais eksporta apjoms apvienojumā ar pandēmijas ietekmi uz importu. Pirmo reizi vēsturē preču eksports mēnesī pārsniedza 1,3 miljardus eiro.

Oktobrī vienlaicīgi graudu eksports pārsniedza 100 miljonus eiro, bet koksnes – 200 miljonus. Koksnes eksportā šādi apjomi bija arī 2018. un 2019. gada augsto cenu periodā, bet toreiz graudu eksports pat labākajos rudens mēnešos nepārsniedza 50 miljonus. Oktobrī pārtikas un koksnes izstrādājumu eksports bija attiecīgi par 24,9% un 10,8% lielāks. Oktobrī tuvu pirms mēneša sasniegtajam rekordam bija arī kopējais mašīnbūves un elektronikas produktu eksports, kas gan ir ar ievērojamu, taču ilgākā laikā sarūkošu re-eksporta "piešprici". Lielākais kritums no galvenajām produktu kategorijām skāris minerālproduktus (7,5%), kas pārsvarā nav Latvijā ražota prece. Samazinājies ir arī galvenokārt uz loģistikas operācijām balstītais dzērienu izdevums. Eksports oktobrī gada griezumā pieauga par 8%, bet pēdējos 3 mēnešos (augustā-oktobrī) pieaugums attiecībā pret pērnā gada attiecīgo periodu bija 5%. Labvēlīgās eksporta struktūras izmaiņas ļauj minēt, ka Latvijā ražoto preču eksporta pieaugums oktobrī pietuvojās 10 % atzīmei.

Mazo tirdzniecības deficītu oktobrī noteica ne tikai eksporta spēks, bet arī importa vājums. Ja šī gada oktobrī importa summa bija 1,39 miljardi eiro, tad 2018. gada augustā un oktobrī preču imports pārsniedza 1,5 miljardus eiro, bet šī gada augstākais līmenis (1,43 miljardi) bija septembrī. Absolūtajos skaitļos preču importa un eksporta starpība bija 76,5 miljoni eiro, tas ir nedaudz vairāk nekā aprīlī (74,0 miljoni), kad kopējo tirdzniecības apgrozījumu krasi samazināja pandēmija. Vēl pirms tam mazāks preču tirdzniecības deficīts bija 2010. gada aprīlī, kad ekonomika bija dziļā sasalumā pēc globālās finanšu krīzes, bet vēl pirms tam – tikai 2001. gadā.

Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā pēdējo mēnešu laikā bijuši augoši, taču nenoteiktības apstākļos uzņēmumi piebremzē investīcijas, tātad mazāk vajag iekārtas, bet starppatēriņa preču importa rēķinu samazinājis arī cenu kritums. Preču importu lejup virza arī šī gada krīze pakalpojumu eksportā, kas samazinājusi importa preču iegādei pieejamo naudas daudzumu.

Pozitīva tirdzniecības bilance nav pašmērķis, jo svarīgā eksporta funkcija ir nopelnīt naudu, ar ko apmaksāt importu. Taču preču tirdzniecības deficīta ilglaicīgā sarukuma tendence tomēr ir drīzāk laba ziņa. Tā lielā mērā atspoguļo Latvijas iedzīvotāju pieaugošo spēju uzkrāt, ko nodrošinājis ienākumu pieaugums. Tirdzniecības bilances izlīdzināšanos veicina arī izteiktā piesardzība pret naudas aizņemšanos, kurai ir gan plusi, gan mīnusi. Taču pašreizējā situācija noteikti ir labāka par pārmērīgo optimismu, kas valdīja laikā ap pievienošanos ES. Tad tipiska preču eksporta un importa attiecība veidoja vien 50%, tirdzniecības deficīts atsevišķos mēnešos pārsniedza 500 miljonus eiro, jo kreditēšanas pieaugums veicināja milzīgu un ilgtnespējīgu patēriņa bumu.

Konteksta izpratnei ir svarīgi zināt, ka kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance Latvijā vienmēr ir pozitīvāka nekā preču saldo atsevišķi, jo pakalpojumu eksporta-importa attiecība kopš 2000. gada nevienā mēnesī nav bijusi negatīva. Kopējā tirdzniecības bilance šī gada janvārī-septembrī bija ar 127 miljonu eiro pārpalikumu.