Zirgi kā biznesa magnēts  (3)

Ķekavas novada Plakanciemā strādājošais uzņēmums "Dabas Zirgi" nākamā gada sākumā atzīmēs desmit gadu dzimšanas dienu. Sākotnēji tā pamatdarbība bija izjāžu ar zirgiem piedāvāšana, bet tagad zirgi ir iedvesmas avots un magnēts, kas atved cilvēkus, uzņēmumam ienākumus gūstot citā veidā.

Uzņēmuma izveidotāja Līga Broduža stāsta, ka, vairākus gadus piedāvājot izjādes ar zirgiem, nācies secināt, ka zirgi šādam darbam pretojas arvien vairāk, pieaug agresija pret cilvēku, pasliktinās to emocionālā un fiziskā veselība. "Faktiski vienā dienā pieņēmu lēmumu, ka šādi vairs nevaru strādāt, jo tajā visā kaut kas fundamentāli ir nepareizi," viņa atceras. Pēc tam pāris gadus saimnieciskā darbība gandrīz netika veikta, bet aktīvi darbojās biedrība, kas realizēja dažādus ar apkaimes attīstību un sociālo jomu saistītus projektus.

"Miera režīms bija līdz brīdim, kad pirms trīs gadiem iepazinu sociālo uzņēmējdarbību un nāca sajūta, ka ir vērts meklēt atbildes uz neatbildēto jautājumu – kā no vienas puses būt kopā ar zirgiem, bet no otras puses – gūt ienākumus dzīvnieku un ģimenes uzturēšanai. Šobrīd ir balanss – zirgi ir iedvesmas avots, magnēts, kas atved cilvēkus pie mums. Ļoti nelielā apjomā piedāvājam jāšanas apmācību izjādes, bet lielāko ienākumu daļu gūstam no pasākumu, apmācību organizēšanas, teritorijas nomas," skaidro uzņēmuma vadītāja. Šāds līdzsvars ļauj gūt finansējumu, lai īstenotu "Dabas zirgu" sociālo mērķi – veicināt zirgu labturību Latvijā un pasaulē.

"Sociālais uzņēmums izveidojies, saplūstot kopā biedrībai un SIA, kā loģisks turpinājums visam tam, kas iepriekš jau tika darīts. Zirgkopība tāpēc, ka patīk zirgi, tūrisms tāpēc, ka patīk cilvēki, kustība. Un "Dabas zirgi" ir vieta, kur šīs divas patikšanas ir izdevies veiksmīgi savienot," raksturo uzņēmēja.

Tā kā uzņēmums orientējas uz pakalpojumu sniegšanu, tam šis gads nav bijis viegls. "Ir bijis ļoti, ļoti grūti, bet, ja algas un nodokļi nomaksāti, ir ieguldīts attīstībā, bankas kontā dažu eiro plusiņš, tad tas jau laikam šogad ir veiksmes stāsts," atzīst uzņēmuma vadītāja.

"Esam turējušies uz horizonta, faktiski "pa nullēm". Nav pat tuvu tam, kā bijām cerējuši, jo gada sākumā veicām uzņēmuma mērogam nozīmīgas investīcijas ar cerību uz aktīvu tūrisma sezonu. Tai pat laikā neesam arī nogrimuši, esam kļuvuši vēl darbīgāki, vēl vairāk vērsti uz jaunu pakalpojumu radīšanu, esošo pilnveidošanu. Tas ir prasījis neprātīgu darbu mijiedarbībā ar ticību, ka būs labi," stāstot par šo gadu biznesā, teic Līga Broduža.

Uzņēmumā "Dabas Zirgi" šobrīd nodarbināti trīs cilvēki un regulāri palīgā nāk brīvprātīgie. Brīvprātīgie ir gan zirdzinieku draugi, gan ģimenes, kuras vēlas saviem bērniem ļaut iepazīt lauku darbu vienkāršību, smagumu un tai pat laikā skaistumu gandarījumā par labi padarītu darbu.

Regulāros ienākumus sociālais uzņēmums gūst no zirgu pansijas, apmācībām, pasākumu, semināru rīkošanas un teritorijas nomas, bet sociālo mērķi šajā gadā (sociālajam uzņēmumam katru gadu jānosaka jauni uzdevumi sociālā mērķa sasniegšanai) tas īsteno, veicot pētījumu par situāciju Latvijas izjāžu vietās. SIA "Dabas Zirgi" arī pavisam tuvu ir tam, lai 2021. gada sākumā izdotu grāmatu bērniem, kurā kāds zirgu bērns stāstīs par saviem piedzīvojumiem, vienlaikus runājot par līdzcietību pret dzīvniekiem.

Jautāta, cik lielas investīcijas ieguldītas biznesa attīstībā, Broduža stāsta, ka vislielākā investīcija, kam saistības beigsies tikai pēc 13 gadiem, ir zemes, uz kā veidota saimniecība, iegāde.

"Brīnos, ka toreiz mums pietika trakuma, lai ņemtu tik lielu hipotēku. Paveicās, ka bija tā saucamie "treknie gadi" un bankas kredītus burtiski meta pakaļ. Saņēmām maksimālo summu, pretī dodot minimālu ķīlu," atzīst uzņēmuma vadītāja.

Viņa atceras: "Pirmo staļļa nojumi būvējām no darba algām. Uzņēmumam arī līdz sociālā uzņēmuma statusam peļņa nekad nav bijusi (sociālā uzņēmuma likums paredz, ka sociālie uzņēmumi neizmaksā dividendes, nauda ir jāreinvestē uzņēmumā) – izmaksājam algas, nosedzam tekošās izmaksas un, ja kas paliek pāri, ieguldām atpakaļ. Esošā staļļa vieta faktiski ir pabeigta, vēl pāris trekni punkti uz "i" un būs jau ļoti labi."

Gada sākumā, plānojot attīstību, SIA "Dabas Zirgi" nopircis īpašumu Plakanciema centrā. "Blakus gana noslogota šoseja, veikals, sabiedriskais transports, ērta piebraukšana ar auto. Tur ir izsapņots daudz – jātnieku un staļļa viesu atpūtas māja, neliela kafejnīca, kā arī stallis zirgiem, kam nepieciešama specializēta, individuāla aprūpe (piemēram, pēcoperāciju periodā vai senioriem). Teritorija plānota tā, lai to iespējams pielāgot katra zirga individuālām vajadzībām. Šie projekti diemžēl ir gaidīšanas režīmā, jo gandrīz par gadu ir aizkavējies novada jaunais teritorijas plānojums, kas ļautu mums būvēt tā, kā bija plānots. "Leader" finansējums būvniecībai jau ir piešķirts, tad nu tagad notiek aktīva pārorientēšanās, bet rādās, ka risinājums ir atrasts, un viss notiks, kā cerēts. Matemātiski rēķinot, lai izveidotu minimālu infrastruktūru, minimālu ēku apjomu bez 100 000 eiro nekādi neiztikt, tāpēc ir skaidrs, ka būs vēl viens kredīts," situāciju raksturo Līga Broduža.

Viņa atzīst, ka zirgkopības nozarē SIA "Dabas Zirgi" visbūtiskāk skar pelēkās ekonomikas īpatsvars. "Uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt tos staļļus, kur ir legāla nodarbinātība – ir darba līgumi, tiek maksātas adekvātas stundu likmes. Atrast Pierīgā zirgkopēju vai vēl jo vairāk jāšanas treneri, kuri būtu gatavi strādāt par minimālo stundas likmi ir gandrīz neiespējami, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārskatu dati rāda, ka tie retie, kam vispār ir darba līgumi, liela daļa strādā par minimālo algu," novērojusi SIA "Dabas Zirgi" vadītāja.

"Man nemaz nav žēl, ja kādam veicas labi, bet uz projektu finansējumiem visi esam vienā katlā, arī par klientiem cīnāmies, bet publisko infrastruktūru, izglītības un veselības sistēmu sedz tikai daži. Katrā ziņā esam apņēmušies, ka VID nevienam konkurentam virsū nesūtīsim, bet par šo problēmu kā tādu runāsim gan. Un tas nav viegli, jo nozares kolēģu neizpratne, jā, pat naidīgums pret šādu mūsu pozīciju ir ne tikai jūtams, bet arī dzirdams.

Tūrisma jomā situācija ir daudz labvēlīgāka. Esam līdzīgāki citiem, nereti veidojas produktīvas sadarbības ar nozares kolēģiem, ir aktīvas asociācijas, tūrisma informācijas centri, kas atbalsta," stāsta uzņēmēja.

Viņa norāda, ka SIA "Dabas Zirgi" zirgu pansijas pakalpojums ir nedaudz lētāks nekā konkurentiem, kas ir iespējams, jo zirgu īpašnieki ir gatavi ieguldīt savu laiku un enerģiju, piemēram, nākot palīgā talkās. Savukārt, uz tūrismu vērstie pakalpojumi cenas ziņā ir krietni virs vidējā, "jo lētāk nav iespējams".

Jautāta, kas ir SIA "Dabas Zirgi" mērķauditorija, Līga Broduža teic, ka arvien retāk uzņēmumu apciemo klienti, kas tur nonākuši nejauši. Lielākoties cilvēki apzināti izvēlas labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, draugiem vai darba kolēģiem vietā, kur atstātā nauda rada paliekošu ietekmi. SIA "Dabas Zirgi" sapnis ir kļūt par nozares viedokļa līderiem zirgu labturības jautājumos, par ekspertiem, kuros ieklausās.