2020. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20,8 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 8,4 tūkstošiem jeb 28,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 7,9 tūkstoši brīvo darbvietu, bet privātajā – 12,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 8,4 tūkstošiem jeb 39,5%, savukārt sabiedriskajā sektorā tas nedaudz palielinājās – par 0,1 tūkstoti jeb 0,7%.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 3,8% jeb 0,8 tūkstošiem. Privātajā sektorā tas palielinājās par 8,3% jeb 1,0 tūkstoti, savukārt sabiedriskajā samazinājās – par 2,9% jeb 0,2 tūkstošiem. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,3% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,7%, bet privātajā sektorā – 2,1%.
2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 19,5 tūkstošiem jeb 2,1%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 19,2 tūkstošiem jeb 3,0%, savukārt sabiedriskajā – par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits palielinājās par 16,2 tūkstošiem jeb 1,8%. Privātajā sektorā tas palielinājās par 12,3 tūkstošiem jeb 2,1%, bet sabiedriskajā sektorā – par 3,8 tūkstošiem jeb 1,4%. No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,7%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5%.
2020. gada 3. ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, speciālistiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
2020. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,5%, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 3,0%, transporta un uzglabāšanas nozarē 2,9%, kā arī būvniecības nozarē – 2,7%. Reģionos 2020. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,8% jeb 14,1 tūkstotis, savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1% jeb 0,8 tūkstoši.
Salīdzinot Baltijas valstis, 2020. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars (2,3%) bija Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,4%, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,7%. Gada laikā brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 28,7%, Igaunijā – par 26,9%, savukārt Lietuvā tas pieauga – par 0,8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
