Uzņēmēji ir kļuvuši par ķīlniekiem situācijai, kurā nodokļu regulējums ir pretrunā Darba likumam, kas nosaka, ka attālinātais darbs ir darba devēja saimnieciskās darbības izmaksas, savukārt likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli nosaka, ka tas ir darbinieka papildu labums, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa.
Rudenī publicētajā Ekonomikas indeksā secināts, ka 61% uzņēmēju ir ieviesuši attālinātā darba režīmu. Savukārt puse no tiem apgalvoja, ka, beidzoties Covid-19 krīzei, plāno to saglabāt.
Arī valdība aicina uzņēmējus pēc iespējas organizēt darbu attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmēji, lai kompensētu darbiniekiem ar attālināto darbu saistītās izmaksas – interneta un mobilā telefona pieslēgumu, darba vietas aprīkojuma amortizāciju un citus izdevumus – ir spiesti piemērot sarežģīti administrējamu nodokļu sistēmu. 2021.gadā uzņēmēji beidzot varēs kompensēt darbiniekiem šos izdevumus katru mēnesi 30 eiro apmērā, nepiemērojot tiem algas nodokli (IIN, VSAOI), bet tas joprojām notiks sarežģītā un kompleksi organizējamā veidā. Ņemot vērā divus būtiskus aspektus, pirmkārt, to ka Covid krīze ir ieilgusi un, otrkārt, faktu, ka attālinātais darbs kā nodarbinātības režīms kļūst arvien pieprasītāks visā pasaulē – LTRK ieskatā šim regulējumam bija jāstājas spēkā nekavējoties, un tas nedrīkst būt tikai pagaidu risinājums līdz nākamā gada beigām, kā to lēmusi Saeima. Nodokļu regulējumam ir jāiet līdzi laika garam, un iespējai kompensēt attālinātā darba izdevumus, nepiemērojot algas nodokli, jābūt pieejamam ilgtermiņā un bez sarežģīti administrējamas attālinātā darba dienu uzskaites, norāda Zariņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
