Lai arī apjomu kāpums nav būtiski lielāks, aug kopējais apgrozījums, jo nedaudz kāpj nodarbināto darba samaksa, ko ietekmē resursu trūkums, ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu, nedaudz mazāka ēnu ekonomika un citi faktori, viņš norāda.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, salīdzinot 2020. gada pirmos deviņus mēnešus ar tādu pašu periodu 2019. gadā, būvniecības apjoms ir pieaudzis par aptuveni 3%. "Pieaugums par 1,7 mljrd. eiro, visticamāk, ir saistīts ar papildu publisko pasūtījumu apjomiem, par kuriem valdība lēma šā gada maijā, apstiprinot stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai un veicot izmaiņas ES fondu finansējumā. Ticams, ka šie lēmumi par papildu publiskajām investīcijām nekustamo īpašumu jomā un infrastruktūras pārbūvēm un jaunbūvēm, kā arī privātā sektora aktivitāte ir devusi pozitīvu efektu nozarei kopumā. Par šā gada ceturtā ceturkšņa rezultātiem varēs spriest tikai februārī," komentē Būvuzņēmēju partnerības vadītājs.
Vērtējot būvniecības segmentus, viņš teic, ka kāpumu uzrāda ēku būvniecība, ko var skaidrot ar privātā segmenta objektu būvniecību un dzīvojamo un biroja ēku siltināšanas projektiem, kur turpinās ES fondu atbalsts, kā arī atsevišķu lielo ES fondu finansēto jaunbūvju būvniecību (kultūras, sporta, veselības jomā).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
