Izvēlēts depozīta sistēmas operators  (125)

VVD likumdošanā noteiktajā termiņā (līdz 2020. gada 30. septembrim) saņēma divus depozīta sistēmas operatora pretendentu pieteikumus. 2020. gada 30. oktobrī VVD komisija pieņēma lēmumu par SIA "Depozīta iepakojuma operators" atbilstību normatīvo aktu un minimālajām prasībām, bet 25. novembrī atbilstošs pieņemts lēmums arī par SIA "Nulles depozīts".

Tika vērtēti divi kritēriji: vērtējums par iesniegto depozīta sistēmas organizēšanas un īstenošanas plānu (maksimāli 70%) un iepakojuma daļa kopējā depozīta iepakojuma sistēmā (30%). Lielāku procentu apjomu ieguva SIA "Depozīta iepakojuma operators" (78,3%), savukārt SIA "Nulles depozīts" ieguva 29,4%. SIA "Depozīta iepakojuma operators" būtiski labāku novērtējumu ieguva sadaļās par teritoriālo pārklājumu, par iepakojuma nodošanu atkārtotai lietošanai, par komunikācijas pasākumiem, par darbības finanšu plānu u.c. SIA "Nulles depozīts", gatavojot piedāvājumu, pieļāva vairākas būtiskas kļūdas, kuru rezultātā vairākos vērtējamos kritērijos saņēma 0 punktu.

VVD līgumu ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu plānojis noslēgt janvāra laikā. Līgums paredzēs nodrošināt iepakojuma depozīta sistēmas darbību septiņus gadus – no 2022. gada 1. februāra līdz 2029. gada 31. janvārim. Savukārt, ja SIA "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam – SIA "Nulles depozīts".

"Lai arī pretendentu pieteikumu iegūtais vērtējums atšķiras, tie abi apliecināja spēju ieviest depozīta sistēmu Latvijā. No iedzīvotāju skatu punkta abi piedāvājumi bija līdzvērtīgi. Arī no depozīta iepakotāju interesēm – abu pretendentu norādītās iepakotāju sistēmas dalības maksu aplēses par iepakojuma vienību bija līdzīgas, paredzot to ikgadēju pieaugumu. Lai arī atšķirības piedāvājumos veidoja tehniskie un organizatoriskie aspekti, tomēr jāatzīst, ka tie abi bija balstīti uz teorētiskiem pieņēmumiem un aplēsēm, kā arī salīdzinoši vāji bija izstrādāts piedāvājumu tehniski ekonomiskais pamatojums, nebija apzināti praktiskie aspekti un faktiskie riski saistībā ar depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu pārklājuma nodrošināšanu," norāda VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Depozīta sistēma paredz, ka patērētāji samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Depozīta maksu varēs atgūt, nododot tukšo taru iepakojuma pieņemšanas punktā. Patērētājiem tiks vai nu atgriezta nauda, vai izsniegts čeks, kurā norādīta atprečojamā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietās, skaidroja "Delfi TV ar Jāni Domburu".

"Depozīta sistēma ne vien ļaus iesaistīt iedzīvotājus atkritumu šķirošanā un ilgtermiņā mazināt vides piegružojumu, bet arī veicināt aprites ekonomiku un ar tehnoloģiju palīdzību viedi izmantot izlietoto iepakojumu," teic vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!), "Depozīta sistēmas ieviešanas process nebija viegls – vairāk nekā 20 gadus norisinājās diskusijas, tika veikti dažādi pētījumi par sistēmas nepieciešamību. Galu galā tika grozīts Iepakojuma likums un izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, paredzot depozīta ieviešanu no 2022. gada 1. februāra. Tagad operatora galvenais uzdevums ir sākt depozīta sistēmas veiksmīgu darbību, kā arī rosināt un izglītot iedzīvotājus šo sistēmu pareizi lietot."

Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, strauji aug sadzīves atkritumu daudzums, kas var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu dabai. Mazināt atkritumu negatīvo ietekmi ir iespējams, tos šķirojot, pārstrādājot un lietojot atkārtoti, tādējādi kopumā samazinot piegružošanu. Lai gan šķirošana kļūst arvien pieejamāka un populārāka, tomēr ir vitāli svarīgi steidzami ieviest darboties spējīgu mehānismu, kas ne vien ļaus, bet arī ekonomiski motivēs Latvijas iedzīvotājus dalīt izmantoto iepakojumu. Depozīta sistēma ir vairākās valstīs pārbaudīts tirgus instruments piesārņojuma samazināšanai, kas iesaista gan ražotājus, gan tirgotājus, gan arī patērētājus. Papildus vides aspektiem, depozīta sistēmai attīstoties, iespējama jaunu darbavietu izveide saistībā ar pieņemšanas punktu veidošanu un depozīta sistēmas loģistikas attīstību.

Abi pretendenti bija publiski apmainījušies ar savstarpējiem pārmetumiem. SIA "Depozīta iepakojuma operators" savus konkurentus SIA "Nulles depozīts" vainoja iespējamā datu falsifikācijā par Latvijas tirgū laistā iepakojuma prognozētajiem apjomiem. Kad VVD to neatzina par pietiekamu pamatu, lai konkurentu no konkursa izslēgtu, SIA "Depozīta iepakojuma operators" vadītājs Miks Stūrītis dienestam pārmeta konkurenta "vilkšanu uz augšu". Savukārt SIA "Nulles depozīts" vērsās Konkurences padomē, sūdzoties, ka SIA "Depozīta iepakojuma operators" izvēlēšanās var radīt "konkurences deformēšanu", jo tajā apvienojušies lielie alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāji.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga diskusijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" noraidīja bažas par konkursa caurspīdību – detalizēta informācija par vērtēšanas kritērijiem esot publiskota dienesta mājaslapā, bet komentēt konkursa komisijas līdzšinējo darbu viņa nevarot, jo neesot detalizēti ar to iepazīstināta. Kad komisija savu darbu pabeigs, pirms apstiprināt tās sagatavoto lēmumu, to gan vēl pārbaudīšot VVD juristi. VVD izveidotās komisija iepakojuma depozīta sistēmas operatora pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšanai priekšsēdētājs ir VVD Vides resursu pārvaldības departamenta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.

"Depozīta iepakojuma operators" pamatkapitāls ir 90 000 eiro, un tā tika izveidota 2020.gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (25%), "Coca-Cola HBC Latvia" (25%), "Cēsu alus" (16,7%), "Cido grupa" (16,7%) un "PET Baltija" (16,7%), liecina LETA arhīvs.

Savukārt "Nulles depozīts" komercreģistrā iegrāmatota 2020. gada 17. septembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 9600 eiro, bet tās īpašnieki ir "Zaļā josta" (36,46%), LTA (36,46%), AS "BAO" (20,83%), SIA "Zlaukts" (1,04%), SIA "Markol" (1,04%), SIA "Wingo Deposit" (1,04%), SIA "MobillyTX" (1,04%), AS "Latvijas balzams" (1,04%) un SIA "Amrita Water Europe" (1,04%).