Farmācijas nozarei – darba pilnas rokas  (20)

Atskatoties uz to, kādas bijušas pagājušā gada galvenās aktualitātes un lielākie izaicinājumi, Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas (LAĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča portālam "Delfi" saka: "Protams, Covid-19 – resursi, stress, slodzes palielināšanās. Tomēr svarīgi ir arī, kas nenotika – nenotika stratēģiska nozares attīstības plānošana, uztverot aptiekas kā svarīgu veselības aprūpes sistēmas daļu (t.sk. pakalpojumu attīstība, kas iepriekš jau bija solīta)."

Covid-19 pirmā viļņa laikā izaicinājums bija maksimāli pasargāt aptieku darbiniekus, nodrošinot ar atbilstošiem aizsarglīdzekļiem – aizsargstikliem kases zonās, cimdiem, maskām, dezinfekcijas līdzekļiem, kuriem cenas "uzlēca debesīs" vienā mirklī un kuru pieejamība uz laiku bija problēma.

Savukārt kā sasniegumu pandēmijas situācijā Jučkoviča min to, ka nozare iemācījusies pielāgoties jaunajiem apstākļiem, piemēram, notikusi pāreja uz attālinātu saziņu un apmācībām. Uz Covid-19 fona attīstījusies medikamentu piegāde uz mājām, arī attālināta farmaceitiskā aprūpe.

Kā lielāko aizvadītā gada izaicinājumu, kas nebija saistīts ar Covid-19 situāciju, LAĪA izpilddirektore min to, ka tieši aprīlī, jau Covid-19 pirmā viļņa laikā, ieviešot – viņas vērtējumā kopumā atbalstāmo – starptautiski nepatentēto nosaukumu (SNN), tika radīta paaugstināta stresa situācija aptiekās, kad klientu neizpratne un emocijas bija papildu spiediens uz farmaceitu jau tā saspringto ikdienu.

Jāatgādina, ka no 1. aprīļa, izrakstot A saraksta zāles kompensācijas sistēmas ietvaros, lietojams zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN) un aptiekā pacientam izsniedzamas lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šādu prasību paredz Ministru kabineta noteikumi par kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču apmaksas kārtību, lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un pacientu līdzmaksājuma samazināšanu gadījumos, kad līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti ir iespējams panākt ar zemākas cenas zālēm.

"SNN ieviešanā trūka ne tikai savlaicīgas un pietiekamas komunikācijas ar iedzīvotājiem – informēšana tika uzsākta novēloti un vienkārši nebija sadzirdama Covid-19 informācijas "troksnī", bet arī pats process nebija efektīvs un pārdomāts, piemēram, kompensējamo zāļu sarakstā kā lētāko akceptējot lielos zāļu iepakojumus. Tas nozīmēja, ka farmaceitam, lai izsniegtu mazāku zāļu daudzumu, piemēram, nācās dalīt lielo iepakojumu un izsniegt atsevišķas plāksnītes, kopēt lietošanas instrukciju, noformēt etiķeti un tamlīdzīgi. Arī e-veselības vidē šis jaunievedums izrādījās problemātisks," skaidro Jučkoviča.

Jaunie noteikumi radīja vēl vienu papildu slodzi aptiekām – lētākā medikamenta nepieejamību. "Nākamā izsniegšanu inspekcijas pārbaudes gadījumā nācās pierādīt ar rakstisku pamatojumu, ka pasūtījums lieltirgotavai veikts, bet tā atteikusi, jo tikai tādā gadījumā aptieka ir tiesīga pacientam izsniegt nākamo lētāko medikamentu. Tas nozīmē: liels administratīvais slogs farmaceitam, kas atņem laiku farmaceitiskajai aprūpei. Turklāt pacientu neapmierinātība šādā situācijā ir neizbēgama. Labu nodomu vadītais Veselības ministrijas lēmums nebija pietiekami pārdomāts attiecībā uz procesa plūsmu, jaunās kārtības ieviešanas steiga radīja pārpratumus un kļūdas, kā rezultātā klients savu neapmierinātību, dažkārt pat agresiju izrādīja farmaceitam," stāsta LAĪA izpilddirektore.

Jautāta, kā vērtē valdības pērn pieņemtos lēmumus, kas skar nozari, viņa norāda, ka "gada sākumā tika uzsāktas diskusijas par medikamentu piecenojumiem un zāļu cenām, taču citi notikumi šo ieceri, šķiet, atbīdīja otrajā plānā. Sāktas un turpinās diskusijas par aptieku izvietojuma kritērijiem un konkurenci nozarē, taču šie jautājumi ir izpelnījušies nozares un citu ministriju iebildumus".

"Jāuzteic Veselības ministrijas Farmācijas departaments, kura vadībā regulāri, vairākas reizes mēnesī notiek tiešsaistes saziņa ar nozari. Tomēr šajā laikā, kad būtu jākoncentrējas uz nozīmīgām lietām, mēģinājumi pēc iespējas ātrāk veikt dažādas nepietiekami argumentētas izmaiņas farmācijas jomas likumdošanā nav saprotami. Pozitīvi, ka tiek uzklausīti visi nozares "spēlētāji", taču katram ir savs redzējums un vēlmes, tāpēc ir praktiski neiespējami nonākt pie visiem akceptējama kopsaucēja un sarunas nereti nonāk strupceļā. Ja ministrijai būtu skaidrs ilgtermiņa redzējums un attīstības stratēģija farmācijas jomā, tad šādas situācijas nebūtu. Piemēram, vēlmi nodrošināt visās aptiekās visu medikamentu pieejamību šķietami risina ar aptieku skaita samazināšanas ierosinājumu. Savukārt daudz aktuālākie e-receptes tehniskie uzlabojumi nevirzās," par nozares problemātiku stāsta asociācijas vadītāja.

Raugoties nākotnē, viņa teic, ka šogad mērķis ir sabalansēta nozares attīstība un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu uzlabošana un paplašināšana iedzīvotājiem, izvērtējot to kompleksi. "Ideālā gadījumā no Veselības ministrijas sagaidām vidēja termiņa nozares attīstības stratēģiju, kam tālāk sekotu pakārtoti normatīvie akti par dažādiem tematiem: farmaceitiskās aprūpes uzlabošanu, pakalpojumu attīstību, zāļu pieejamības jautājumu risināšanu un citiem," pauž Jučkoviča.

"Skaidrs, ka Covid-19 turpināsies. Aptiekām tas nozīmēs joprojām saspringtus cilvēkresursus, slodzi. Tomēr vienlaikus gribētu, lai būtu iespējams izmantot farmaceitiskās aprūpes resursus (cik nu tas ir iespējams), ja sastrēgst veselības aprūpe. Piemēram, iespējams, šo to varētu noņemt no jau tā noslogoto ģimenes ārstu pleciem, paplašinot aptiekās pieejamo pakalpojumu klāstu. Eiropā plaši diskutē arī par vakcinācijas iespējamību aptiekās, tajā skaitā – pret Covid-19," iespējamās attīstības tendences iezīmē LAĪA izpilddirektore.

AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis atzīmē, ka 2020. gads globālā mērogā ir aizritējis Covid-19 vīrusa ietekmē – tas ir skāris ikvienu, arī farmācijas industriju. Lai pārvarētu Covid-19 izraisītos šķēršļus, "Grindeks" noteicis trīs darbības prioritātes: darbinieku veselības aizsardzība un drošība, pacientu veselības vajadzību nodrošināšana un saimnieciskās darbības nepārtrauktība.

""Grindeks" ir uzņēmums, kas strādā 91 pasaules valstī, un mums ir iespēja novērtēt, kā ir mainījusies situācija veselības aprūpē ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Ņemot vērā augsto saslimstību ar Covid-19, ir vairākkārtēji audzis to pacientu skaits, kam ir nepieciešami stacionārie pakalpojumi. Tas ir svarīgs faktors, kas tieši skar arī farmāciju. Mums ir pietiekami plašs zāļu klāsts, un mēs spējam nodrošināt ar zālēm gan slimnīcas, gan aptiekas, taču, izvērtējot "Grindeks" koncerna darbību aizvadītajā gadā, varu teikt, ka lielais stacionēto pacientu skaits ir radījis ļoti strauju pieprasījumu pēc slimnīcām domātajiem medikamentiem. Covid-19 pandēmija kopumā ir mainījusi pacientu vajadzības, tāpēc mēs pastāvīgi sekojam zāļu pieprasījuma izmaiņām un meklējam elastīgus risinājumus tā apmierināšanai un pārkārtojam ražošanu tā, lai varētu saražot vairāk," situāciju skaidro Hmeļņickis.

"Ir pavērušās arī jaunas iespējas, un vairākās valstīs tās mēs esam veiksmīgi izmantojuši. Atsevišķus produktus, pēc kuriem bija milzīgs pieprasījums, mums izdevās piereģistrēt divu mēnešu laikā, lai gan Eiropā šis process var aizņemt pat gadu. Līdz ar to var apgalvot, ka ārkārtas apstākļos un vajadzības gadījumā arī Eiropas zāļu aģentūras strādā ātrāk nekā ierasti," stāsta farmācijas uzņēmuma vadītājs.

Hmeļņickis akcentē, ka farmācijas industrija Latvijā ir eksportspējīga un augoša, un tai ir milzīgs attīstības potenciāls: "Latvijai ir iespēja attīstīt savu farmāciju un censties līdzināties tādām valstīm kā Šveice vai Dānija. Iedzīvotāju skaita ziņā tās nav lielas valstis, taču tām ir ļoti spēcīga farmācijas industrija. "Grindeks" ir Latvijas vadošais zāļu ražotājs un pieredzējis eksportētājs. Mēs sagaidām valsts atbalsta mehānismus attīstībai un eksporta veicināšanai. Attīstības ziņā šobrīd lielu uzsvaru liekam uz jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos. Mūsu uzmanība ir pievērsta arī jaunas rūpnīcas būvniecībai un, diskutējot par šo tēmu uzņēmumā, esam ļoti tuvu lēmuma pieņemšanai. Šo rūpnīcu plānojam būvēt Latvijā, vairākos etapos. Ja būtu valsts atbalsts, piemēram, finanšu granta veidā, mēs šo projektu varētu realizēt daudz straujāk. Tas būtu ļoti nozīmīgs ieguvums Latvijas ekonomikai kopumā."

""Grindeks" koncernam ir skaidra vīzija, ko tas vēlas sasniegt, tāpēc šajā un turpmākajos gados, neskatoties ne uz kādiem ārējiem apstākļiem, mēs īstenosim savu attīstības stratēģiju šādos virzienos: jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu klāsta paplašināšana; darbības paplašināšana jaunos tirgos – Eiropas Savienības valstīs, ASV, Japānā, Kanādā, Dienvidkorejā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Ražošanas infrastruktūras paplašināšana Latvijā, Igaunijā un Slovākijā, kā arī meitas uzņēmuma AS "Kalceks" ekspansija visā pasaulē," stāsta AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs.