"Gads, protams, pagājis Sars-Cov-2 pandēmijas zīmē. Tas bijis emocionāli grūts un spriedzes pilns jebkuram, taču mediķiem – dubultā. Vienlaikus šis ir bijis gads, kad Latvijas veselības aprūpes profesionāļi ir pierādījuši savu varēšanu mobilizēties un strādāt krīzes apstākļos ar esošajiem resursiem. 2020. gads ir devis grūdienu ļoti daudziem procesiem medicīnā, medicīnas izglītībā, pētniecībā, politikas veidotāju un, es ceru, ka arī sabiedrības attieksmē," atskatoties uz aizejošo gadu medicīnas nozarē, teic Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) galvenais speciālists internajā medicīnā, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis profesors Aivars Lejnieks.
Viņaprāt, būtiski ir tas, ka infektoloģija kā nozare atkal tiek novērtēta gan pašu mediķu, gan politikas veidotāju, gan sabiedrības acīs. "Daudzviet pasaulē infektoloģijas slimnīcas ir likvidētas, iepludinot šo specialitāti vispārējās klīnikās, jo tuberkuloze ir izskausta, gripai ir vakcīnas, bet pneimonijai – antibiotikas. SARS-CoV-2 vīruss mums ļāva novērtēt, cik labi, ka tomēr ir vieta, kur varam šos pacientus lokalizēt. Tāpat pandēmija parādījusi infektologu, epidemiologu un sabiedrības veselības speciālistu lielo nozīmi. Pandēmiju piedzīvojušajiem izpratne par šo speciālistu nozīmi mainīsies uz visiem laikiem," uzsver Lejnieks.
Piešprice nav risinājums
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
