Sabiedriskā transporta nozarē gaidāmas vairākas būtiskas izmaiņas  (48)

Nākamā gada laikā tiks izveidotas divas jaunas sistēmas – pasažieru ērtībām tiks ieviesta vienotā biļešu noliktavas sistēma un braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju identifikācijas un veikto braucienu uzskaites sistēma. Tāpat Latvijā pirmo reizi būs komerciālie maršruti, kas citās Eiropas valstīs, tai skaitā Baltijas valstīs, līdzās valsts dotētajiem maršrutiem veiksmīgi ieviesti jau sen. Tāpat būtisks jauninājums būs bezmaksas sabiedriskais transports apdzīvotās vietās ar ļoti zemu apdzīvotības blīvumu.

Šobrīd Autotransporta direkcija strādā pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kuros būs atrunāti nosacījumi katram no jauninājumiem, kas noteikti Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.

Lai pasažieri varētu ērtāk iegādāties autobusa un vilciena biļeti, šobrīd norit darbs pie vienotās biļešu noliktavas sistēmas izstrādes. Izveidojot šo sistēmu, pasažieri varēs iegādāties biļeti braucienam jebkurā reisā ikvienā biļešu tirdzniecības vietā, tajā skaitā arī internetā; iegādāties vienoto biļeti – viena biļete būs derīga, piemēram, braucienam ar pārsēšanos citā autobusā vai vilcienā.

Biļešu noliktava ļaus nodrošināt ne tikai ērtāku un ātrāku biļešu tirgošanu, bet tas būs arī papildu kontroles rīks, jo kontrolieriem brauciena laikā būs pieejama informācija par visām pārdotajām biļetēm Vienlaikus Autotransporta direkcija, izveidojot vienotu biļešu noliktavu, varēs nodrošināt pieeju datiem visiem ieinteresētajiem biļešu tirgotājiem, tādējādi nodrošinot brīvu konkurenci.

Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju identifikācijas un veikto braucienu uzskaites sistēma paredz, ka noteiktas pasažieru grupas – personas ar I un II grupas invaliditāti, politiski represētās personas, bāreņi, daudzbērnu ģimenes – atlaidi braucienam sabiedriskajā transportā varēs saņemt, reģistrējot katru braucienu ar elektronisko identifikācijas līdzekli – personas apliecību jeb eID karti, kas tiks papildināta ar speciālu lietotni.

Pilsētas sabiedriskajā transportā varēs turpināt izmantot arī konkrētās republikas nozīmes pilsētas ieviesto elektroniskās identifikācijas līdzekli, piemēram, bankas karti, Rīgas pilsētas e-talonu, Rēzeknieša karti. Šobrīd jau ir izstrādāta datu bāze, kurā uzrādās konkrēto pasažieru – braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju – aktuālais sociālais statuss, kas tiek ņemts par pamatu atlaides piešķiršanai. Tas nozīmē, ka republikas nozīmes pilsētas no nākamā gada, izsniedzot jebkuru identifikācijas rīku, ar ko var validēt savu braucienu, piemēram, eID karti, bankas karti vai personalizētu e-talonu, varēs pārliecināties, vai konkrētajai personai pienākas braukšanas maksas atvieglojumi. Tāpat šo informāciju varēs pārbaudīt sabiedriskā transporta kontrolieri, skaidro direkcija.

2021. gada laikā paredzēts ieviest komerciālos maršrutus, kuros pasažieru pārvadājumi tiks veikti bez valsts dotācijām un kuros biļetes cenu noteikts pārvadātājs, nevis valsts. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pārvadātājam rodas zaudējumi, tie netiks kompensēti no valsts budžeta, bet būs paša pārvadātāja risks. Tāpat šajos maršrutos pārvadātājs noteiks laiku, cikos autobusi kursēs, un pieturvietas, kurās tie apstāsies. Pasažieru pārvadājumus komerciālajos maršrutos varēs nodrošināt pārvadātāji, kuri izpildīs noteiktas kvalitātes prasības.

Pakalpojumu sniedzēji netiks izraudzīti iepirkuma rezultātā; tie konkurēs brīvajā tirgū. Sākotnēji plānots, ka komerciālie maršruti būs Rīga–Jelgava, Rīga–Ogre, Rīga–Olaine, Rīga–Sigulda, Rīga–Daugavpils, Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka un Rīga–Salaspils (maršruti, kuros paralēli kursē vilciens).

Stājoties spēkā jaunajiem līgumiem ar pasažieru pārvadātājiem, kas būs uzvarējuši konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados, tiks ieviesti vairāki maršruti, kuros pasažieri varēs braukt bez maksas. Lai ieviestu bezmaksas pārvadājumus, vienlaikus jāizpildās trim kritērijiem: maršrutam jābūt vietā, kur apdzīvotības blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru; maršrutam jābūt tādam, kura uzturēšanai valsts no savas puses sedz vairāk nekā 85% visu izmaksu, un pārvadāto pasažieru skaitam jābūt vidēji 2,5.

Pirmo reizi normatīvajos aktos ir definēts minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms dotētajā maršrutu tīkla daļā. Minimālais apjoms noteikts, ņemot vērā pakalpojumu pieprasījumu un maršruta / reisa ekonomiskos rādītājus. Piemēram, plānots, ka darbadienās novada pilsētā, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, savienojumā starp pilsētas centru un citām pilsētas daļām jānodrošina vismaz astoņi reisi dienā, bet savienojumā starp novada pilsētu un ciemiem jānodrošina vismaz četri reisi.

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā paredz arī to, ka pašvaldības varēs līdzfinansēt sabiedrisko transportu valsts vai pašvaldības dotētajos maršrutos. Šāda iniciatīva tika pieņemta, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, jo ir bijuši gadījumi, kad, izvērtējot kāda reisa ekonomiskos rādītājus un pasažieru skaitu, pieņemts lēmums reisu slēgt, bet pašvaldība uzstājusi uz tā saglabāšanu. Līdz ar izmaiņām likumā apstākļos, kad valsts finansējums ir ierobežots, pašvaldībai būs iespēja saglabāt pasažieru pārvadājumus kādā konkrētā reisā ar ļoti zemu pieprasījumu.