Anastasija Udalova: trīs gadu laikā 'Dzintars' kļūs par Baltijā lielāko kosmētikas ražotāju  (172)

Saskaņā ar plāniem, kurus koriģējusi Covid-19 pandēmija, "Dzintara" produkcija veikalu plauktos gan Latvijā, gan eksporta valstīs nonāks šī gada pirmā ceturkšņa otrajā pusē. Pārskatot zīmola līdzšinējo produktu portfeli, izlemts, ka smaržu, kas daudziem vēl joprojām raisa asociācijas, kategorijai tiks pielikts punkts, taču ar lielu skaitu gan līdzšinējo, gan jaunu produktu uzņēmums saista vērienīgus attīstības plānus.

Pastāstiet par sevi. Kāda ir Jūsu līdzšinējā pieredze biznesā un kāpēc nolēmāt startēt kosmētikas ražošanā?

Man ir 31 gads, esmu ieguvusi juridisko izglītību. Sākot no studiju pirmā kursa, apmēram trīs gadus strādāju zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojā. Pēc tam sāku strādāt par juristi, vēlāk par Iepirkumu daļas vadītāju VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" un pēdējos gadus ieņēmu arī valdes locekles amatu šajā uzņēmumā. Kopumā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" nostrādāju aptuveni astoņus gadus. Pēc tam devos uz Gruziju, kur pēdējos trīs gadus esmu strādājusi, vadot uzņēmumus, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma attīstības projektu – "Tbilisi Hills Golf & Residences". Paralēli studēju arī Executive MBA Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Gruzijas projekts ir lielākais šāda tipa projekts Kaukāza reģionā ar kopējo platību 331 hektārs. Tas bija liels izaicinājums uzsākt šo projektu, jo mēs nopirkām nekustamo īpašumu, kur nebija nekā. Tas bija tukšs kalns bez izbūvētiem ceļiem, bez elektrības un citas infrastruktūras. Un trīs gadu laikā esam spējuši uzbūvēt rajonu, kurā jau ir gan dzīvojamās mājas, gan golfa laukums. Viens no uzņēmumiem nodarbojas ar golfa laukuma pārvaldību, otrs – ar nekustamā īpašuma attīstību un pārdošanu, savukārt trešais ir celtniecības uzņēmums, kas veic būvniecības darbus šī projekta ietvaros. Šobrīd joprojām esmu šo trīs uzņēmumu vadītāja. Paralēli sākās "Dzintara" maksātnespējas process, kura rezultātā mēs pieņēmām izaicinājumu atdzīvināt leģendāro "Dzintaru". Esmu arī AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" padomes locekle.

Man ļoti žēl, ka Latvijā ražojošie uzņēmumi viens pēc otra tiek aizvērti. Ņemot vērā mūsu grupas pieredzi tieši ražošanas attīstībā, ar lielu atbildību pieņēmām lēmumu nopirkt "Dzintaru" un atsākt ražošanu.

Kā visu paspēsiet? Pieņemu, ka "Dzintara" attīstība šobrīd prasa ļoti daudz laika.

Protams, mans galvenais uzdevums un prioritāte ir "Dzintars". Gruzijas projekts jau šobrīd ir stabili strādājošs. Trīs gadu laikā esmu izveidojusi multinacionālu profesionāļu komandu, kas spēj ļoti labi nodrošināt operatīvo darbību, man strādājot attālināti. Diemžēl pandēmijas dēļ Gruzija ir lokdaunā, un man nesanāk uz turieni aizlidot un atrast sev aizvietotāju, tāpēc tagad paralēli notiek šīs divas darbības, bet Gruzijas biznesa attīstība man ir jānodod kādam citam. Un šo cilvēku mēs ļoti aktīvi meklējam. "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcā" esmu padomē, un padome pilda vairāk uzraugošo funkciju. Mums ir ļoti paveicies, jo uzņēmumu vada profesionāļi, tāpēc padomes darbs ir vairāk pārraugošs, reizi ceturksnī vērtējot, kā veicas ar darbības rezultātiem. Mans galvenais fokuss ir "Dzintars", un ar to arī nodarbojos lielāko daļu savas dienas.

Kā norisinājās "Dzintara" aktīvu iegādes process?

"Dzintara" maksātnespējas process sākās 2019. gada rudenī. Tobrīd maksātnespējas administrators izsludināja izsoli, kur pirmais solis bija diezgan augsts. No tā brīža mēs sākām interesēties par "Dzintaru". 2019. gada beigās šie aktīvi, vērtējot cenu, no biznesa viedokļa nebija īpaši atraktīvi, bet pagājušā gada pavasarī, kad tika pieņemts lēmums par to, ka "Dzintars" tiks pārdots, ņemot vērā tirgus situāciju, sākām jau nopietnāk interesēties par šo jautājumu, un mūs uzrunāja, manuprāt, administratora ļoti pareizais lēmums nepārdot "Dzintaru" pa daļām. Bija daudz interesentu, kas vēlējās pirkt daļu no "Dzintara" aktīviem – vieni gribēja pirkt iekārtas, citi – preču zīmes, un vēl citi – tikai nekustamo īpašumu, bet administrators šajā gadījumā rīkojās ļoti saimnieciski un neļāva "Dzintaru" sadrumstalot. Kad tika piedāvāta šāda iespēja, mēs izsvērām savu kompetenci un sapratām, ka ražošana ir tas, kā Latvijā trūkst, un mums ir visas iespējas un pieredze, lai izdotos.

Cik lielas investīcijas no jūsu puses līdz šim ir ieguldītas "Dzintarā" un cik lielas vēl tiek plānotas?

Šobrīd investīciju apjoms pārsniedz sešus miljonus eiro, un tālāko investīciju plāns patlaban ir izstrādes stadijā. Šos ieguldītos sešus miljonus mēs plānojam atpelnīt diezgan ātrā laikā.

Kas ir investīciju avots? Vai izmantojāt arī banku finansējumu?

Tie ir pašu līdzekļi. Mūsu investors ir "Skinest Group". Diemžēl jāsaka, ka Latvijā esošās bankas ļoti neaktīvi atbalsta ražošanu mūsu valstī. Mums gan ir paveicies, jo mūsu grupai "Luminor" ir labs partneris, bet pārējās bankas diemžēl nav ieinteresētas palīdzēt ražošanas attīstībai Latvijā, tāpēc galvenais finanšu avots šobrīd ir mūsu grupa.

Pastāstiet sīkāk par "Dzintara" aktīvu pašreizējo īpašnieku struktūru.

"Dzintara" nekustamais īpašums šobrīd pieder uzņēmumam "Ritrem". Tas ir uzņēmums, kas nodarbosies ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu. Un "Dzintars Production" jeb "H.A. Brieger" jau jaunajā nosaukumā nodarbosies tikai un vienīgi ar ražošanu un netiks apgrūtināts ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Šajā uzņēmumā man pieder 33% un "Skinest Group" – pārējie 67%.

Pastāstiet par "H.A. Brieger". Kāpēc nolēmāt mainīt ražotnes nosaukumu un kādas ir tā saknes?

Tieši šis zīmols ir tās saknes, uz kurām "Dzintars" atsaucas, rakstot "Anno 1849". 1849. gadā Henrijs Ādolfs Brīgers Rīgā dibināja ziepju un parfimērijas fabriku. Starp citu šīs fabrikas ēka joprojām ir Baznīcas un Stabu ielas krustojumā. No 1849. gada līdz Otrajam pasaules karam šis uzņēmums piedzīvoja ļoti lielu izaugsmi, nodarbinot no diviem līdz vairāk nekā 150 darbiniekiem. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā šis bija viens no lielākajiem ražojošajiem uzņēmumiem Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara, kad sākās padomju laiki, diemžēl šis nosaukums tika nomainīts un parādījās "Dzintars". Mēs saskatām, pirmkārt, vēsturisko nozīmi šim nosaukumam – ļoti gribētos atdzīvināt tieši šī ražotāja vārdu, kurš lika pamatus kosmētikas ražošanai Latvijā. Otrkārt, tā kā primāri svarīgi ir eksporta tirgi, tad jāsaka, ka "Dzintars" ir izrunājams NVS valstīs un tur šo zīmolu atpazīst, bet parējās pasaules valstīs vārds "Dzintars" ir ļoti sarežģīts un "H.A. Brieger" eksporta tirgum, mūsuprāt, būs atraktīvāks zīmols.

Vai izmantosiet arī "Dzintara" zīmolu, vai tikai "H.A. Brieger"?

"H.A. Brieger" būs ražotnes nosaukums, savukārt zīmols, ar kuru mēs ražosim produkciju, būs "Dzintars", proti, "Dzintara" kosmētika paliks ar to pašu nosaukumu, ar kuru mēs esam pieraduši to redzēt un lietot. Pakāpeniski attīstīsim arī citas produktu līnijas ar jauniem zīmoliem.

Ar ko jums personīgi asociējas "Dzintars"?

Laikam tāpat kā lielākajai daļai mūsu valsts iedzīvotāju – ar lūpu balzamu oranžā un zaļā krāsā, bet ļoti daudzi "Dzintara" produkti ir ar apbrīnojamu kvalitāti un sastāvu. Ja man jautā, ar ko man asociējas "Dzintars", tad varu teikt, pirmkārt, – ar lūpu balzamu, otrkārt, – ar ne visai veiksmīgo iepakojumu, bet pie tā mēs tagad strādājam. Attiecībā uz iepakojumu pieņēmām lēmumu, ka tas būs pirmais, ko mainīsim.

Kā vērtējat līdzšinējo "Dzintara" attīstību? Vai redzat arī kādas kļūdas iepriekšējā īpašnieka darbībā?

Manuprāt, mums visiem būtu tiešām jāpasakās Gerčikova kungam (AS "Dzintars" iepriekšējais īpašnieks Iļja Gerčikovs) par to, cik daudz pūļu un darba viņš ir ielicis šajā uzņēmumā. Šis uzņēmums noteikti viņam ir bijis kā bērns. Produktu receptūras, kas tika izstrādātas "Dzintarā", ir vienkārši fenomenālas. Un mūsu laikos veikalu plauktos redzēt masu tirgum paredzētu produkciju ar šādu kvalitāti un sastāvu ir milzīgs retums. Tas, ka "Dzintars" spēja saglabāt šo kvalitāti, ņemot vērā cenu, par kādu produkcija tika pārdota, ir tiešām liels sasniegums.

Mēs gan piestrādāsim pie mārketinga un šajā zin̦ā esam atraduši sev lieliskus partnerus. Mūsu zīmola stratēg̒iju izstrādā aģentūra "White Label" kopā ar "Golin Riga" un iepakojuma dizainu veido studija "Overpriced". Mēs uzskatām, ka tas ir viens no veiksmes stūrakmen̦iem, tāpēc noteikti liksim lielu uzsvaru uz mārketinga iespējām. Uzskatu, ka to iepriekšējā "Dzintara" vadība bija nepamatoti piemirsusi. Ceram, ka ar šo redzējumu spēsim atgriezt leģendāro ražotāju tirgū un to attīstīt, lai nākošajos trijos gados kļūtu par Baltijā lielāko kosmētikas ražotāju.

Vai ar Gerčikova kungu šobrīd uzturat kādu komunikāciju? Zināms, ka viņš izveidojis jaunu kompāniju "Dzintars Beauty". Vai jūs tas nesatrauc, ņemot vērā zīmola līdzību?

Ar Gerčikova kungu neesam tikušies. Tāpat man nav informācijas par uzņēmumu, kuru viņš no jauna ir izveidojis, tomēr vēlos uzsvērt, ka mūsu uzņēmuma attīstības plānus tas pilnīgi noteikti neietekmē.

Kā vērtējat aktīvus, kurus iegādājāties? Kādā stāvoklī tie ir?

Tā kā pirkām aktīvus maksātnespējas procesa ietvaros, bija diezgan liels jautājums, kādā stāvoklī būs iekārtas, jo maksātnespējas administrators, pārņemot šo īpašumu, nevarēja pārbaudīt, vai iekārtas strādā. Taču, paldies Dievam, mums ir paveicies. Ņemot vērā to, ka bija pagājis gads, kopš tās netika darbinātas, bija jāveic dažādi sīki labojumi, bet visas iekārtas strādā un arī pirmie produkti ražoti tieši uz šīm iekārtām. Cilvēki, kas iepriekš ar tām strādāja, labi zināja, kā iekārtas darbināt. Tāpēc jāsaka, ka, ņemot vērā izdienas gadus, kas ir šīm iekārtām, ar tām viss ir kārtībā.

Vai esat iegādājušies, vai vēl plānojat iegādāties arī jaunas iekārtas?

Jā, mums ir plāns pirkt jaunas iekārtas. Šobrīd top investīciju plāns nākošajam periodam. Jaunās iekārtas tiks pirktas arī uzlabotajam iepakojumam, jo mūsdienu iepakojums prasa citas iekārtas, nekā tās ir bijušas "Dzintaram". Taču jāuzsver, ka šo iekārtu iepirkums mums nekādā veidā nekavēja ražošanas uzsākšanu un ražošanas procesu. Tiklīdz beigsies Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, būs iespēja aizbraukt apskatīties, testēt un pasūtīt šīs iekārtas. Arī tam būs vajadzīgs laiks līdz pat gadam, lai personificētu iekārtas, kuras spēs ražot un iepakot tā, kā mums vajadzīgs.

Kas būs tā produkcija, ko uz jaunajām iekārtām ražosiet?

Mēs ļoti gribam atgriezties vēsturē un ražot arī produkciju, kas tika ražota Brīgera laikā. Tās ir gan sveces, gan ziepes, gan dažādi sejas kopšanas līdzekļi – šīs iekārtas paredzētas tieši šādām iespējām un visam tam, kas "Dzintarā" ticis ražots. Šīs iekārtas ir ļoti daudzfunkcionālas – viena iekārta, mainot dažādus sistēmas uzstādījumus un papildu detaļas, spēj ražot dažādus produktus.

Kas būs jaunā "Dzintara" produkcijas mērķauditorija? Vai ir plāns piesaistīt jaunāku patērētāju uzmanību, jo līdz šim tie, iespējams, ir bijuši drīzāk vecāka gadagājuma cilvēki?

Jā, visiem ir uzskats, ka līdzšinējā "Dzintara" mērk̦auditorija ir vecāka gadagājuma cilvēki. Ag̒entūras "White Label" un "Golin Riga" veica dažādas izpētes, kas parādīja, ka "Dzintara" klients ir 40+ gadus vecs. Mēs ļoti gribam nepazaudēt esošos klientus, bet vienlaikus vēlamies piesaistīt arı̄ mileniāļus un virzīties uz jaunāku auditoriju kopumā. Zīmolu stratēg̒a Kristapa Silin̦a vadībā tika izstrādāta mārketinga stratēg̒ija, kuru īstenosim jau šā gada pirmajā ceturksnī, tirgū nonākot pirmajiem produktiem.

Vai ir izdevies atgūt "Dzintara" preču zīmes? Kā un vai ir beigusies ar tām saistītā tiesvedība?

Mums nekādas tiesvedības nav. Mēs esam nopirkuši visas preču zīmes, tai skaitā arī "Dzintars".

Kāda ietekme uz plāniem atsākt ražošanu bijusi Covid-19 uzliesmojumam?

Covid-19 uzliesmojumam, protams, bijusi ļoti liela ietekme uz kosmētikas nozares finanšu rādītājiem, šo nozari skarot tāpat kā lielāko daļu uzņēmumu, un ir vērojams diezgan liels kritums. Ja runā par mūsu ražotni, pirmā Covid-19 viļņa laikā "Dzintars" vēl nebija strādājošs uzņēmums. Jāatzīst, ka otrā viļņa laikā mums bija kavētas piegādes – gan izejmateriālu piegādes, gan iepakojuma piegādes. Normālā situācijā, taupot laiku, mēs aizlidotu, apskatītos uz vietas iepakojumu, veiktu pasūtījumu un mums būtu gatavs produkts, jo ar ražošanas jaudām, receptēm un ražošanas iespējām mums nav bijis nekādu problēmu. Mums ir lieliska komanda un mēs varējām saražot produkciju jau, kā solījām, oktobrī vai novembrī, bet, tā kā mēs mainījām iepakojuma dizainu, atvest jauno iepakojumu ir lielākais izaicinājums un galvenais iemesls, kādēļ mēs atliekam mūsu uznācienu uz šā gada pirmo ceturksni.

Vai jau esat uzsākuši ražošanu?

Mēs ražojam. Mums jau ir sagataves tam brīdim, kad tiks atvests iepakojums. No janvāra otrās nedēļas gaidām ierodamies pirmo iepakojumu. Lai mēs varētu fasēt, mums jau ir saražota produkcija.

Un kad šo produkciju varētu ieraudzīt veikalu plauktos?

Ja īstenojas visi plāni attiecībā uz iepakojumu, tad marta sākums ir laiks, kad mūsu produkcija būs veikalu plauktos.

Cik ilgi norisinājusies jaunās produkcijas testēšana?

Ņemot vērā to, ka, pārņemot "Dzintara" aktīvus, esam pārņēmuši arī receptūras, kas bija "Dzintaram", tad, nemainot izejvielu ražotājus, mēs principā ražosim to pašu produkciju, kas jau bija "Dzintaram". Esam veikuši visus laboratorijas testus, ķīmiskās analīzes, un pirmā ražošanas gada produkcija tik tiešām būs nedaudz pārveidots vecais "Dzintars". Taču, lai mēs varētu laist pasaulē jauno produkciju, paralēli visu šo laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes un testēšanas. Ir jāveic dažādi stabilitātes testi nosakot, kā šis ražojums "uzvedas" augstās un zemās temperatūrās, kā produkts "uzvedas" jaunajā iepakojumā, jāveic mikrobioloģiskās analīzes. Tas ir laikietilpīgs process, kas ir regulēts. Un no 2022. gada veikalu plauktos jau varēs redzēt pavisam jauno "Dzintaru", kas būs jaunās komandas lolojums un cerams, ka tikpat mīļš un vēl mīļāks klientiem.

Kas būs šie jaunie produkti?

Iepriekšējā "Dzintarā" bija aptuveni 1200 produktu pozīcijas, un varu uzreiz pateikt, ka tik daudz produktu jaunajam "Dzintaram" noteikti nebūs. Šī gada ietvaros mēs plānojam laist tirgū piecdesmit produktus, tai skaitā arī lūpu balzamus, roku krēmus, "Niveju" un arī sauļošanās krēmus, kas bija iemīļoti ne tikai Latvijā. Galvenais akcents būs uz ķermeņa kopšanas līdzekļiem un no rudens – arī uz sejas kopšanas līdzekļiem. Rudenī būs arī daži jauni produkti, kas nebija iepriekšējam "Dzintaram".

Un no kuriem iepriekšējā "Dzintara" produktiem esat atteikušies?

Smaržu vairs nebūs.

Kāpēc?

Mēs uzskatām, ka šis ir tas segments, kurā "Dzintaram" ne īpaši labi veicās, raugoties no patērētāju viedokļa. Skatoties tālākā nākotnē, ja mēs spēsim izveidot aromātu, kas atbildīs mūsdienu tendencēm, tad, iespējams, šī kategorija atgriezīsies.

Arī dekoratīvā kosmētika nebūs starp tiem produktiem, kas tiks laisti tirgū pirmajā etapā, bet mēs pie tā atgriezīsimies 2022. gadā. Ja runājam par segmentiem, tad parfimērija ir tas, no kā mēs šobrīd noteikti atsakāmies, par visu pārējo – laiks rādīs.

Minējāt, ka saglabāsiet līdzšinējos izejmateriālu piegādātājus. Vai izejmateriālus plānots iepirkt arī Latvijā?

Visas izejvielas tiek piegādātas no Eiropas Savienības valstīm un Ukrainas. Cik iespējams, cenšamies sadarboties arī ar vietējiem ražotājiem. Ir esenču ražotāji, bet, ja runājam par ķīmiskām sastāvdaļām, tad diemžēl Latvijā neesam atraduši šādu ražotāju, jo esam maza valsts un kosmētikas nozare arī ir ļoti neliela. Visus vietējos ražotājus, kas ir, mēs labprāt atbalstām un esam izvirzījuši kā prioritāti strādāt ar vietējiem ražotājiem.

Pastāstiet par "Dzintara" produktu sastāvu. Daudzi patērētāji mūsdienās tam pievērš pastiprinātu uzmanību.

Tas, ko mēs mainījām iepriekšējā "Dzintara" produktos, – cik iespējams, ņēmām ārā visus parabēnus un sulfātus. Mūsu kā zīmola galvenais mērķis ir dabiskums, un mēs gribam, lai dabiskā produkcija būtu pieejama pēc iespējas lielākam patērētāju lokam. Tas, uz ko mēs noteikti tiecamies, ir vismaz 94 un vairāk procenti dabisko sastāvdaļu produktā, jo gribam, lai veikalā cilvēkam nevajadzētu izvēlēties starp cenu un dabiskumu.

Cik plašā mērogā un kur būs pieejama saražotā produkcija?

Produkti noteikti būs plaši pieejami. Savu pirmo iznācienu plānojam visu trīs Baltijas valstu mērogā. Paralēli produkciju jau sūtām sertifikācijai uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un Kazahstānu, jo mums jau tagad no šīm valstīm ir liels pieprasījums pēc "Dzintara" produkcijas. Es ceru, ka līdz gada beigām būsim lielākajā daļā no tiem tirgiem, kur "Dzintars" agrāk ir bijis. Un arī Latvijā plānojam būt pieejami visos lielākajos tīklos, kā arī nelielos veikalos arī mazās pilsētās, lai "Dzintars" ir pieejams visur un katram.

Vai saglabāsiet "Dzintara" vēsturiskos ražotnes veikalus?

Ražotnes veikali iepriekšējam "Dzintaram" bija diezgan neizdevīgi. Mēs uz šī grābekļa negribam uzkāpt, tāpēc šo veikalu vairs nebūs, bet to mēs kompensēsim ar tiešāku pieejamību pēc iespējas lielākā veikalu skaitā. Un, tā kā orientēsimies uz jaunāku auditoriju, no nākošā gada pirmā ceturkšņa beigām mums būs arī interneta veikals, kur varēs iegādāties visu produkciju.

Kā vērtējat konkurenci kosmētikas jomā gan Latvijā, gan plašākā mērogā tajās valstīs, uz kurām gatavojaties eksportēt?

Konkurence kosmētikas nozarē, protams, ir milzīga, un arī ražotāji ir ļoti lieli, bet arī mums ir ļoti lieli aktīvi. Protams, pasaules mērogā ir milzīgi spēlētāji tādi kā "L'Oréal", "Henkel", "Beiersdorf" un citi, bet mēs ceram radīt tiem konkurenci, attīstīties un Latvijas vārdu nest pasaulē.

Un kā raugāties uz kosmētikas nozari Latvijā – kas šeit ir redzamākie konkurenti?

Ņemot vērā "Dzintara" vēsturi un leģendāro zīmolu, ražotnes apjomu un iespējas, cik daudz mēs varam ražot, un arī produkcijas klāstu, Latvijas mērogā es uzskatu, ka mums nav konkurentu.

Kādās cenu kategorijās būs "Dzintara" produkti?

"Dzintars" produkcija būs masu segments. Cenu ziņā "Dzintars" paliks tāds pats, kāds ir bijis, proti, pieejams visiem. Mēs orientēsimies uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī cenas ziņā mums konkurentu Latvijas tirgū nebūs. Mēs orientējamies uz Latvijas patriotiem. Latvija ir maza, bet, manuprāt, mums ir liels lepnums par savu valsti, mēs mīlam savus ražotājus, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es gribēju atgriezties. Es vēlos atgriezt Latvijai kaut ko labu un ražot to, ar ko Latvija var lepoties. Kāpēc mums lietot "L'Oréal" vai "Henkel", ja mums ir savs "Dzintars", un tas nav ne cik sliktāks, tikai labāks.

Cik lielu apjomu no līdzšinējās vērienīgās "Dzintara" ražotnes aizņems jaunā ražotne?

Šobrīd mums ir 43 tūkstoši kvadrātmetru, tā ir tiešām milzīga ražotne. Ņemot vērā to, ka vēsturiski šis rajons tika būvēts padomju laika izpratnē – ar daudzām papildu ēkām, kuras mūsdienās, ņemot vērā ārpakalpojumu iespējas, vairs nav vajadzīgas, tad mēs ražotnei plānojam atstāt tikai 20 procentus no platības. Visa pārējā platība tiks izīrēta gan dažādām citām ražotnēm, gan arī birojiem. Mums ar 20 procentiem, ņemot vērā arī mūsu plānu iekārtu atjaunošanai, būs absolūti pietiekoši.

Un droši vien būs nepieciešamas arī investīcijas ēku atjaunošanā?

Jā, pie šī jautājuma mēs strādājam. Esam uzsākuši energoefektivitātes plāna izstrādi, jo diemžēl par energoefektivitāti iepriekšējā uzņēmuma vadība nebija domājusi, bet tas ir viens no veidiem, kā ietaupīt. Jau šajā gadā plānojam veikt pirmās investīcijas energoefektivitātes uzlabošanai.

Kas izmantos šīs brīvās platības? Vai tie būs jūsu grupas uzņēmumi?

Mums jau ir pirmie īrnieki, un šis nekustamais īpašums jau ir pieejams tirgū. Mēs esam atvērti jebkādiem ražotājiem, kuriem ir interese. Gan Rīgā, gan Latvijā ražošanai paredzēto telpu ir ļoti maz, jo tās tomēr ir diezgan specifiskas. Grupai jau ir savas telpas, līdz ar to – jebkurš īrnieks, kuram ir vēlme, ir laipni gaidīts.

Cik liels būs "Dzintara" darbinieku skaits? Cik liela daļa starp viņiem ir "vecie" "Dzintara" darbinieki?

Mums arī šajā ziņā ir paveicies, jo nevajadzēja meklēt darbiniekus. Pie ražotnes apsardzes gandrīz katru nedēļu parādās jauni CV no darbiniekiem, kuri vēlas atsākt darba gaitas "Dzintarā", pieteikušies arī citu Latvijas kosmētikas ražotāju darbinieki. Mums šobrīd ir 38 darbinieki, ja raugās procentuāli, tad aptuveni 50 procenti ir "vecie" "Dzintara" darbinieki. Janvāra laikā mums ir plāns pieņemt darbā vēl 20 darbiniekus un līdz gada beigām mēs jau būsim pāri simtam.

Tātad par darbinieku trūkumu nesūdzaties?

Šobrīd nē.

Kādi būs produkcijas ražošanas apmēri un kādi ir izaugsmes plāni?

Mūsu plāni ir ļoti nopietni gan šim gadam, gan arī nākošajiem trim, jo vēlamies kļūt par Baltijā lielāko kosmētikas ražotāju. Laiks, veikalu plaukti un klienti rādīs apjomus, kādos mēs ražosim. Paralēli mēs attīstām arī private label ražošanu citu uzņēmumu vajadzībām. Mums šobrīd ir pasūtījumi gan no Skandināvijas valstīm, gan arī no iepriekšējiem "Dzintara" klientiem, kas uzticēja tam ražot savu produkciju. Šo virzienu arī plānojam ļoti aktīvi attīstīt.

Minējāt, ka iepakojums ir tas, ko vērtējat kā neveiksmīgu līdzšinējā "Dzintara" darbībā, tomēr, vai jauno produktu dizainā būs vērojamas kādas līdzības ar iepriekšējo?

Strādājot pie produkcijas jaunā dizaina, mums garajos rudens vakaros bija ilgas diskusijas par to, ko atstāt un ko – nē. Mēs pētījām visus vēsturiskos "Dzintara" iepakojumus, un "Overpriced" dizaineri ir ielikuši sirdi un dvēseli tajā, lai saglabātu arı̄ iepriekšējā "Dzintara" motīvus jaunajā iepakojumā. Pats nosaukums un logotips "Dzintars" saglabāsies atpazīstams, tāds pats, kāds ir bijis, tikai mazliet modernizēts.

Runājot par iepakojumu, tagad ražotāji meklē dažādus veidus, kā kļūt videi draudzīgāki, piemēram, izmantot mazāk plastmasas, pārstrādātus materiālus, vai jums arī šajā jomā ir kādas ieceres?

Viens no iemesliem, kāpēc mēs plānojam salīdzinoši ātrā laikā pirkt jaunas tieši iepakojumam domātas iekārtas, ir tādēļ, lai iepakojumā izmantotu mazāk plastmasas un spētu fasēt "Dzintara" produkciju videi draudzīgākā veidā, jo tā tiešām ir liela problēma, īpaši masu produkcijai, un mēs tam noteikti vēlamies pievērst lielu uzmanību.

Minējāt, ka plānos ir saglabāt iepriekšējos "Dzintara" eksporta tirgus. Vai ir ieceres apgūt arī jaunus?

Mēs paralēli ar Baltijas valstīm dosimies arī uz Skandināviju, kas "Dzintaram" bija neapgūts tirgus. Gribam notestēt, kā tur veiksies un kāda būs patērētāju reakcija.

Tā būs cita produkcija vai tas būs tikai cits zīmols?

Gan "Dzintara" produkcija, gan jauna zīmola produkcija.

Latvijas tirgū tā nebūs nopērkama?

Būs pieejama arī Latvijas tirgū.

Tātad rezumējot, kādi ir kopējie biznesa mērķi tuvākajiem gadiem?

Mēs ticam, ka mēs kļūsim tikpat lieli, kāds "Dzintars" bija vēsturiski, un kļūsim par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijas valstīs. Ceram kļūt arī par lielāko ražotāju reģionā, protams, neskaitot Krieviju, jo tur ir pavisam citi apjomi. Mūsu ambīcijas ir ļoti lielas, un, ņemot vērā mūsu aktīvus, pieredzi un komandas degsmi, mums tam ir visas iespējas.

Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Latvijā un valdības atbalstu uzņēmējiem šajā Covid-19 krīzē?

Manuprāt, ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, tad mūsu valstī tā ir sāpīgā tēma. Jebkurš bizness Latvijā, kas attīstās, manuprāt, ir varoņdarbs, jo valstī nav stabilas nodokļu politikas, viss mainās tik bieži, ka ilgtspējīgu attīstību nemaz nevari paredzēt, turklāt arī nodokļu sistēma mūsu valstī ir absolūti nekonkurētspējīga – gan domājot par darbaspēka nodokļiem, gan nekustamā īpašuma nodokli. Līdzīga situācija ir arī ar ienākuma nodokli dividendēm. Valsts nemotivē uzņēmējus veikt investīcijas. Ja salīdzinām, piemēram, ar Gruziju, kur man ir pieredze, tad, manuprāt, mūsu valsts nav ieinteresēta investīcijās tieši šī ekonomikas sektora attīstībā. Ražošana nav pat prioritāšu topā, tāpēc uzņēmēji principā ir viens pret viens ar visām problēmām. Ja, piemēram, skatāmies uz elektrības tarifiem, mūsu valstī ir dārgākā elektrība reģionā, kas ir absurdi, jo, ražojot ar šādu elektrības cenu, salīdzinājumā ar konkurentiem no citām valstīm mūsu valsts ražotāji zaudē. Mūsu valdība un politiķi vispār nedomā par ražošanu, vai tas būtu Covid-19 vai ne Covid-19 laiks. Tiek domāts par visādām citādām lietām, kas nesaistās ar valsts ekonomisko attīstību.

Vai, ņemot vērā šo vērtējumu, neesat apsvēruši iespēju ražot arī kādā citā valstī?

Mēs orientējamies vairāk uz eksporta tirgu, un arī "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai" 97 procenti ir eksports. Es kā šīs valsts patriote gribu būt mājās un ražot mājās, jo valsts esam mēs katrs. Ja neviens neko nedarīs, tad mūsu valsts nevarēs attīstīties un augt. Tāpēc mēs kā grupa ceram, ka valsts politiskā situācija kaut kad mainīsies un mēs kā valsts sāksim sekot Eiropas tendencēm, un ražošana kļūs par prioritāti šajā valstī. Līdz tam brīdim mēs esam gatavi uzņemties šo izaicinājumu ražot, maksāt nodokļus un veidot darbavietas vietējiem cilvēkiem, un, protams, mums nav plāna pārcelt ražošanu uz citu valsti.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

Maksātnespējas process tika ierosināts pamatojoties uz kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo tika konstatēts, ka "Dzintars" ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 17.oktobrī ierosināja "Dzintara" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka divas krīzes, no kurām viena bija 2008.gadā, bet otra 2014.gadā, veicinājušas "Dzintara" tradicionālo tirgu samazināšanos, pārdošanas apmēru kritumu un apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Tādējādi uzņēmumam uzkrājušies parādi.

Pagājušā gada septembrī kļuva zināms, ka AS "Dzintars" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājies Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, kurš ir patiesais labuma guvējs "Skinest Group".