Ekonomisti par ražošanu: kā pratīsim pārdzīvot pandēmijas beigas  (45)

"Pozitīvās tendences rūpniecībā šobrīd vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ņemot vērā, ka apjomīgie stimulēšanas pasākumi ir spējuši pasargāt iedzīvotāju ienākumus, globālais ražotāju noskaņojums ir pozitīvs un pasaules tirdzniecība lielā mērā ir atkopusies no krituma pavasarī. Tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ būtiski sarukusi pakalpojumu pieejamība, kā rezultātā gan rūpniecības, gan tirdzniecības rādītājos arī Latvijā ir redzama patēriņa rotācija no precēm uz pakalpojumiem," teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Taču gads kopumā nav bijis tik rožains – neizteiksmīgais 1,8% kritums 11 mēnešos slēpj būtiskas svārstības gada laikā," norāda "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Viņa atgādina, ka visgrūtākie bija pavasara mēneši, kad ražošanas apjomi saruka visstraujāk. Šis laiks bija piesātināts ar lieliem izaicinājumiem, neziņu un pielāgošanos Covid-19 radītajai jaunajai realitātei. Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs tika ieviesti ierobežojumi, kavējās piegādes, virknei ražojumu saruka pieprasījums, kļuva grūtāk plānot pasūtījumus, bija mazāk iespēju prezentēt savu produkciju potenciālajiem ārvalstu partneriem, tika ieviesti stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi uzņēmumā u.tml. Šie izaicinājumi nekur nav pazuduši, toties spēja ar tiem tikt galā ir ievērojami pilnveidota. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, mūsu ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši ar to galā. Uzņēmumu aptaujas rāda, ka maijā sāka atgūties ražotāju vērtējums par biznesa attīstību. Savukārt jūlijā atveseļošanās pazīmes parādījās eksporta pasūtījumos. Gada otrajā pusē jau izdevās atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu.

"Ja vien valdība kādā brīdī nebūs spiesta ķerties pie ļoti radikāliem karantīnas pasākumiem, 2021. gads rūpniecībai būs diezgan labs, jo pasaules ekonomika atgūsies no krīzes. Taču nākotnes prognozēs ir arī šaubu ēnas. Gada sākumā saglabāsies vīrusa radīti riski ražošanas procesam. Varbūt paradoksāli, bet bažas ir saistītas ne tikai ar pandēmiju, bet tās beigām. Daļai Latvijas ražotāju 2020. gada pieprasījuma izmaiņas bija ļoti izdevīgas. Vai arī turpmāk vajadzēs tikpat daudz higiēnas līdzekļu? Vai cilvēki pirks tikpat daudz mājokļu uzlabošanai paredzētu koksnes izstrādājumu? Latvijas rūpniecība ieguva no tā, ka tās klientiem ārzemēs bija vairāk brīva laika, gan remontdarbiem, gan grāmatu lasīšanai. Kas notiks, kad šī brīvā laika kļūs mazāk?" jautā bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības tuvāko mēnešu perspektīvas ir neskaidras. Acīmredzami ražotāji spēj pielāgoties esošajai situācijai, taču arvien jauni epidēmijas uzliesmojumi un vīrusa izplatības ierobežojošie pasākumi vismaz gada sākumā var apgrūtināt arī apstrādes rūpniecības nozares darbību. Sagaidāms, ka līdzīgi kā 2020. gada vasarā, arī beidzoties vīrusa izplatības 2. vilnim, apstrādes rūpniecībai ir potenciāls straujākai izaugsmei, jo īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina. Sagaidāms, ka kopumā 2021. gadā apstrādes rūpniecībā izaugsmes tempi varētu sasniegt 4%, kas būtu straujāk nekā kopējā ekonomikas izaugsme," prognozē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Neskatoties uz Covid-19 otro vilni Latvijā, pērnā gada nogale Latvijas rūpniecībā ir bijusi visnotaļ veiksmīga un novembrī Latvijā ir sasniegts jauns rūpniecības izlaides rekords. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 4,3% salīdzinājumā ar 2019. gada novembri. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš 2019. gada pirmās puses, un rūpniecības sniegums pērn ir būtiski apsteidzis citas ekonomikas nozares. Pozitīvās tendences rūpniecībā šobrīd vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ņemot vērā, ka apjomīgie stimulēšanas pasākumi ir spējuši pasargāt iedzīvotāju ienākumus, globālais ražotāju noskaņojums ir pozitīvs un pasaules tirdzniecība lielā mērā ir atkopusies no krituma pavasarī. Tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ būtiski sarukusi pakalpojumu pieejamība, kā rezultātā gan rūpniecības, gan tirdzniecības rādītājos arī Latvijā ir redzama patēriņa rotācija no precēm uz pakalpojumiem.

Novembrī visstraujāk augusi kokapstrāde, poligrāfija un elektrisko iekārtu ražošana. Ražošanas apjomi šajās nozarēs novembrī palielinājās par attiecīgi 14,6%, 22% un 20,4% salīdzinājumā ar 2019. gada novembri. Tāpat novembrī par 11,4% palielinājusies dažādu iekārtu ražošana un par 6,2% pieaugusi auto detaļu ražošana, kas īpaši priecē, jo iepriekšējos mēnešos šajās nozarēs fiksēti būtiski ražošanas apjomu kritumi. Tikmēr pārtikas, apģērbu un gatavot metālizstrādājumu ražošana samazinājās par attiecīgi 1,5%, 1,3% un 1,8%.

Lai arī vīrusa lokāli uzliesmojumi atsevišķos ražošanas uzņēmumos ir būtisks risks, šobrīd nav signālu, ka Covid-19 atkārtota izplatība būtu negatīvi ietekmējusi Latvijas rūpniecību. Elektrības patēriņš decembrī turpināja augt, un domāju, ka arī 2021. gads būs labvēlīgs Latvijas rūpniecībai, it īpaši gada pirmajā pusē.

Latvijas ražotāju noskaņojums šobrīd ir labā līmenī, un jaunie rūpniecības pasūtījumi aug. Arī pasaulē vadošais ražotāju iepirkumu menedžeru noskaņojuma indekss ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2018. gada, un pasaules tirdzniecība faktiski ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī. Vienlaikus gada otrajā pusē, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, pieprasījumus pēc pakalpojumu augs būtiski straujāk kā pēc precēm. Tas, visticamāk, piebremzēs rūpniecības pieaugumu. Tādēļ šogad izaugsme Latvijas apstrādes rūpniecībā varētu būt aptuveni 4%.

Latvijas apstrādes rūpniecība, tuvojoties 2020. gada nogalei, uzrādīja pārliecinoši labu sniegumu. Novembrī ražošanas apjomi palielinājās par 4,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri un uzrādīja straujāko pieaugumu kopš 2019. gada sākuma. Taču gads kopumā nav bijis tik rožains – neizteiksmīgais 1,8% kritums 11 mēnešos slēpj būtiskas svārstības gada laikā.

Visgrūtākie bija pavasara mēneši, kad ražošanas apjomi saruka visstraujāk. Šis laiks bija piesātināts ar lieliem izaicinājumiem, neziņu un pielāgošanos Covid-19 radītajai jaunajai realitātei. Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs tika ieviesti ierobežojumi, kavējās piegādes, virknei ražojumu saruka pieprasījums, kļuva grūtāk plānot pasūtījumus, bija mazāk iespēju prezentēt savu produkciju potenciālajiem ārvalstu partneriem, tika ieviesti stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi uzņēmumā u.tml. Šie izaicinājumi nekur nav pazuduši, toties spēja ar tiem tikt galā ir ievērojami pilnveidota. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, mūsu ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši ar to galā. Uzņēmumu aptaujas rāda, ka maijā sāka atgūties ražotāju vērtējums par biznesa attīstību. Savukārt jūlijā atveseļošanās pazīmes parādījās eksporta pasūtījumos. Gada otrajā pusē jau izdevās atgriezties pie izaugsmes pret iepriekšējo gadu.

Epidemioloģiskā situācija Eiropā, tai skaitā arī Latvijā, šobrīd ir daudzkārt nopietnāka nekā pavasarī, bet apstrādes rūpniecības datos to vēl nemana. Pavasara laikā gan ražotāji Latvijā, gan viņu sadarbības partneri ārvalstīs ir guvuši mācības, kas šobrīd, vīrusam spēcīgāk uzliesmojot, ļauj efektīvāk organizēt darbu ražotnēs un sadarbību ar partneriem. Izskatās, ka pagaidām piegāžu ķēdes ir noturīgākas. Ne tikai Latvijā, arī Eiropā ražotāji šķiet daudz izturīgāki pret atkārtoto vīrusa uzliesmojumu nekā iepriekš. Eiro zonas iepirkumu menedžeru indekss (PMI) 2020. gada decembrī uzlabojās līdz augstākajam rādītājam kopš 2018. gada maija. Lai gan situācija kopš pavasara vīrusa uzliesmojuma Latvijas apstrādes rūpniecībā ir būtiski uzlabojusies, ne ražotāju noskaņojums, ne pasūtījumi nav pilnībā atguvušies.

Līdzīgi kā oktobrī arī novembrī ražošanas apjomu veselīgo pieaugumu visvairāk palīdzēja kaldināt kokapstrādes spēcīgais sniegums (+14,6%), kas ir skaidrojams ar augošo pieprasījumu no Apvienotās Karalistes. Britu uzņēmumi drošs paliek nedrošs steidza pildīt noliktavas, lai būtu gatavi iespējai, ka "Brexit" sarunu iznākums ir nelabvēlīgs. Novembrī ar pozitīvu sniegumu izcēlās arī, piemēram, elektrisko iekārtu ražošana (+20,4%) un poligrāfija un ierakstu reproducēšana (22%). Tomēr joprojām vairāk nekā divas piektdaļas apstrādes rūpniecības apakšnozaru reģistrēja ražošanas kritumu, kas visnomācošākais bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-40,7%).

Arī 2020. gada 11 mēnešos iezīmējās līdzīgas tendences. Visbūtiskāk kopējo 11 mēnešu sniegumu cēla koksnes produkcijas apjomi (+3% pret iepriekšējo gadu). Pozitīvi ražošanas apjomus ietekmēja arī kāpums, piemēram, elektrisko iekārtu ražošanā (+6,2%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (+5,7%), kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (+6,4%). Savukārt kopējo sniegumu 11 mēnešos visvairāk vilka uz leju kritums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-29,4%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (-19,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-3,5%), kā arī apģērbu ražošanā (-10,1%).

Visticamāk, ka rudens/ziemas vīrusa uzliesmojums ražošanas apjomus tomēr nedaudz paraustīs un to vairāk ieraudzīsim šī gada pirmajos mēnešos. Joprojām gan ir pamats domāt, ka ietekme būs daudz mazāka nekā pavasarī. Optimismu vairo arī daudzviet pasaulē uzsāktā riska grupu vakcinēšana, kas ļauj cerēt, ka uz 2021. gada otro pusi uzņēmumi varēs atgriezties jau pie daudz "normālākas" darbības. 2020. gads apstrādes rūpniecības ražošanas apjomos bija mērāms ar mīnusa zīmi, bet gaidāms, ka 2021. gadā ražošana atgriezīsies pie izaugsmes un, visticamāk, augs līdzīgā tempā ar ekonomiku.

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs – novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%. Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk – par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums – par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri – par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020. gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018. gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Arī ar "Brexit" saistītās nenoteiktības beigas arī ir laba ziņa. Izstāšanās līgumā abas puses likušas uzsvaru tieši uz iespējami brīvas preču tirdzniecības saglabāšanu. Ja vienošanās nebūtu un tiktu ieviesti muitas tarifi, tas nebūtu liels drauds Latvijas preču eksportam, jo ar pašu saražotajiem kokmateriāliem un zivju konserviem britiem vienalga nepietiktu. Taču tad mazinātos vai izzustu tarifu priekšrocības salīdzinājumā ar ne-Eiropas ražotājiem, piemēram, Marokas zivju izstrādājumiem, un mūsu eksportētājiem varētu nākties samazināt pārdošanas cenas.

Vislielākā pozitīvā ietekme uz ražošanu novembrī bija kokapstrādei, kura auga fantastiskā tempā – par 14,6%. Tas ir straujākais kāpums kopš 2012. gada janvāra. Šogad jau ir pierasts pie ļoti strauja kāpuma elektrisko iekārtu ražošanā (+20,4%), kas ražo energoefektivitātes risinājumus, iekārtas sliežu transportam, ielu apgaismojumu, medicīnas instrumentu komponentes un citas ejošas preces. Brīnišķīgs kāpums ir arī poligrāfijā, ko virza grāmatu eksports. Nozares vadošais uzņēmums palielina jaudas, un mājsēdes laikā cilvēkiem ir vairāk laika grāmatu lasīšanai. Plusos gada griezumā noturējās arī auto daļu ražotāji (6,2%), bet iekārtu ražotājiem tas bija pat ļoti sekmīgs mēnesis (+11,4%).

Ir nozares, kuru rezultāti ir sliktāki. Dziļais kritums remonta un iekārtu uzstādīšanas darbos (-40,7%) var atspoguļot gan vājas investīcijas, gan krīzi transporta nozarē. Dziļš kritums arī dzērienu eksportā (-13,8%), iespējams, saistībā ar ierobežotajām iespējām atzīmēt dažādus svētkus ģimenes lokā un restorānos. Šķiet, ka attālinātās mācības un darbs nepalīdz papīra izstrādājumu ražotājiem, tiem apjoms gada griezumā ir samazinājies par 8,5%.

Ja vien valdība kādā brīdī nebūs spiesta ķerties pie ļoti radikāliem karantīnas pasākumiem, 2021. gads rūpniecībai būs diezgan labs, jo pasaules ekonomika atgūsies no krīzes. Taču nākotnes prognozēs ir arī šaubu ēnas. Gada sākumā saglabāsies vīrusa radīti riski ražošanas procesam. Varbūt paradoksāli, bet bažas ir saistītas ne tikai ar pandēmiju, bet tās beigām. Daļai Latvijas ražotāju 2020. gada pieprasījuma izmaiņas bija ļoti izdevīgas. Vai arī turpmāk vajadzēs tikpat daudz higiēnas līdzekļu? Vai cilvēki pirks tikpat daudz mājokļu uzlabošanai paredzētu koksnes izstrādājumu? Latvijas rūpniecība ieguva no tā, ka tās klientiem ārzemēs bija vairāk brīva laika, gan remontdarbiem, gan grāmatu lasīšanai. Kas notiks, kad šī brīvā laika kļūs mazāk?

Runājot par kokapstrādi, par pieprasījumu varam būt optimisti, jo augošu koksnes izmantošanu būvniecībā virzīs paradumu maiņa un klimata politika. Iespējams, ka daļai ķīmijas preču ražotāju var pienākt sarežģītāki laiki.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada novembrī gan pēc neizlīdzinātajiem datiem, gan arī kalendāri izlīdzinātiem datiem bija par 4,3% lielāki nekā pirms gada. Jāatzīmē, ka gada griezumā tas bija lielākais mēneša pieaugums pērn.

Pēc Covid-19 izraisītās krīzes pēdējos mēnešos lielākā daļa nozaru uzrāda pozitīvas tendences. Novembrī gada griezumā strauji auga lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare – kokapstrāde – par 14,6%. Tāpat pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija elektrisko iekārtu ražošanai (+20,4%), poligrāfijai (+22%), iekārtu un mehānismu ražošanai (+11,4%) un gumijas un plastmasu ražošanai (+8,6%).

Savukārt, pēc divu mēnešu izaugsmes negatīvās tendences apstrādes rūpniecībā novembrī gada griezumā bija vērojamas otrajā lielākajā rūpniecības apakšnozarē – pārtikas ražošanā (-1,5%). Saruka arī dzērienu (-13,8%), mēbeļu (-5,9%) un gatavo metālizstrādājumu (-1,8%) ražošanas apjomi.

Kopumā gada vienpadsmit mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 2% mazāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Novembrī strauji auga arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās – par 7%. Par 2,1% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, savukārt par 9,6% – eksportā realizētās produkcijas apjomi.

Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības tuvāko mēnešu perspektīvas ir neskaidras. Acīmredzami ražotāji spēj pielāgoties esošajai situācijai, taču arvien jauni epidēmijas uzliesmojumi un vīrusa izplatības ierobežojošie pasākumi vismaz gada sākumā var apgrūtināt arī apstrādes rūpniecības nozares darbību. Sagaidāms, ka līdzīgi kā 2020. gada vasarā, arī beidzoties vīrusa izplatības 2. vilnim, apstrādes rūpniecībai ir potenciāls straujākai izaugsmei, jo īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina. Sagaidāms, ka kopumā 2021. gadā apstrādes rūpniecībā izaugsmes tempi varētu sasniegt 4%, kas būtu straujāk nekā kopējā ekonomikas izaugsme.