Lai arī biržā elektroenerģijas cenas strauji mainījās, Latvijas cenu zonā 3. ceturksnis noslēdzās ar cenas kritumu līdz 39,91 EUR/MWh, kas joprojām bija par 18,3% zemāka nekā 2019. gada septembrī. Tikmēr interese par labu fiksētas un mainīgas cenas līgumiem mājsaimniecību vidū pieaugusi, bet universālo pakalpojumu līgumu skaits 2020. gada deviņu mēnešu laikā samazinājās par 58,3 tūkst. jeb 17,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
SPRK, izvērtējot 3. ceturkšņa datus, novērojusi, ka lēcienveidīgas izmaiņas bija vērojamas jūlijā, cenai strauji samazinoties, pat noteiktās stundās esot negatīvai, kad par elektroenerģijas ražošanu lietotājam nav jāmaksā, bet jau augustā sekoja 36,5% pieaugums un septembrī 8,1% kritums. "Šāda situācija nav nekas netipisks dinamiska tirgus apstākļos. Cenu svārstības izraisīja elektroenerģijas ražotņu uzturēšanas darbi un ierobežojumi starpvalstu pārvades jaudās Skandināvijā. Tāpēc lietotāji, kuriem ir biržas cenas līgums, pērn izjuta izmaiņas savos ikmēneša rēķinos, tomēr pielāgojot patēriņu, saglabāja iespēju ietaupīt," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.
Izmaiņas biržas cenā atspoguļojās arī mazumtirdzniecības vidējās cenās. Vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 2020. gada septembrī bija 57,10 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem – 45,44 EUR/MWh. Tomēr salīdzinājumā ar 2019. gada septembri joprojām cena mājsaimniecībām saglabājusies par 3,7% zemāka, bet juridiskajiem lietotājiem – par 6,2%. Šo cenu, izmantojot par atskaites punktu un salīdzinot ar to, kas norādīta lietotāja rēķinā, ir iespējams izvērtēt esošā piedāvājuma izdevīgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
