Pārtikas mazumtirgotāji: ir sasniegta sarkanā līnija – EM izstrādātās prasības nav izpildāmas  (144)

Krūzītis skaidro, ka pārtikas mazumtirgotāji kategoriski iebilst pret Ekonomikas ministrijas sagatavoto papildinājumu projektu pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem Covid-19 izplatības mazināšanai. "Piesedzoties ar labu mērķi – padarīt pieejamu visu preču tirdzniecību –, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi risinājumu, kas rada augsni pircēju neizpratnei veikalos, prasa ievērojamas, taču nepamatotas investīcijas veikalniekiem, kas reāli nav izpildāmas tādā veidā, kā ierēdņi un politiķi to ir iecerējuši," viņš uzsver.

Krūzītis norāda, ka saskaņā ar šī brīža nosacījumiem veikalos var atrasties ļoti ierobežots skaits cilvēku, tirgotājiem ir jāregulē pircēju plūsma, pircējiem ir jāvalkā aizsargmaskas, jāietur distance un jādenzificē rokas. "Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus pārtikas mazumtirdzniecības veikalos, tika panākts maksimālais iespējamais efekts Covid-19 izplatības ierobežošanā. Pārtikas mazumtirgotāji ļoti atbildīgi izturējušies pret pircēju plūsmas uzturēšanu. Pircēju skaits veikalos ir samazinājies līdz pat 25 %, vairums pareizi valkā sejas maskas un ievēro distancēšanos. Joprojām pārtikas mazumtirdzniecības veikalos nevar iegādāties visas preces kā citās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc cilvēku neiecietība pret ierobežojumiem palielinās ar katru dienu," situāciju raksturo asociācijas vadītājs.

"Jaunas, neizprotamas idejas par maksimālo pircēju skaitu pie kases, ierosinājums palielināt no 15 m2 uz 25 m2 vietu vienam cilvēkam veikalā, nodrošināt elektronisko plūsmas kontroli vai pat slēgt pārtikas tirdzniecības vietas uz divām nedēļām pārkāpumu gadījumā ir nesamērīgas un nepamatotas," akcentē Krūzītis.

"Ir sasniegta sarkanā līnija. Esam pacietīgi ieviesuši vienu prasību pēc otras, bet tālāk klusēt vairs nevaram. Pārtikas tirdzniecība ir stratēģiski svarīga nozare un smagajos pandēmijas apstākļos bijis uzticams sabiedrotais, lai nodrošinātu cilvēkus ar visu nepieciešamo, vienlaikus neļaujot nekontrolēti izplatīties vīrusam. Vēlme padarīt pieejamus būvmateriālus un modes preces nedrīkst būt par iemeslu, lai vēl vairāk apgrūtinātu pirmās nepieciešamības preču tirgotāju darbu un padarītu jau tā smagos pārtikas mazumtirgotāju darba apstākļus neizturamus," viņš skaidro.

"Aizliegums izmantot reklāmu, lai informētu pircējus par zemākas cenas piedāvājumiem, ir pret cilvēku interesēm ietaupīt līdzekļus šajā ekonomiski smagajā laikā.

Cilvēku skaita kontrole kasu zonā situācijā, kad jau tāpat līdz 20% samazināta maksimālā telpu noslodze un tiek nodrošināta gan masku valkāšana, gan 2 metru distance, ir ne vien milzīgs apgrūtinājums sarežģītajos apstākļos strādājošajiem pārdevējiem, bet arī pilnīgi lieka prasība, kas nekādā veidā neuzlabo epidemioloģisko situāciju. Jaunās prasības neizbēgami radīs papildu konfliktsituācijas starp pircējiem un veikalu darbiniekiem," tirgotāju viedokli pauž asociācijā.

Krūzītis arī pauž, ka prasība lietot elektronisko pircēju uzskaiti, lai informētu policiju par pircēju plūsmām, tik ātrā laikā praktiski nav izpildāma, jo šādas specifiskas ierīces nav operatīvi pieejamas un nopērkamas un nedotu tādu informāciju, kādu lēmumu pieņēmēji ir iecerējuši. "Turklāt, lai īstenotu politiķu ieceri, tirgotājiem būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas, kas nekādā veidā nemazinās Covid-19 izplatības riskus. Pārtikas tirgotāji nepārkāpj pircēju skaita ierobežojumus. Jau patlaban veikalos notiek cilvēku skaita plūsmas kontrole, izmantojot iepirkumu grozus un ratiņus, kā arī piesaistot apsardzes darbiniekus," viņš piebilst.

Paredzētais sods par noteikumu neievērošanu – slēgt tirdzniecības vietu uz divām nedēļām –, viņaprāt, ir drastisks, īpaši ņemot vērā, ka uz tirgotāju pleciem ir nodrošināt noteiktu pircēju uzvedību – nēsāt maskas, ieturēt 2 metru distanci. "Ir atsevišķi gadījumi, kad pircēji apzināti provocē ar savu rīcību un pārdevējs pat gribot nevar to uzreiz pārtraukt. Ja uzlūko šo normu burtiski, ienākot tirdzniecības vietā, noņemot masku un pārkāpjot citus noteikumus, jebkurš provokators var panākt kādas tirdzniecības vietas slēgšanu uz divām nedēļām," stāsta asociācijas vadītājs.

LPTA aicina valdību nepieļaut vēl vienu kļūdu, eksperimentējot ar tirdzniecības ierobežojumiem tādos veikalos, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. "Pārtikas veikalos, kas jau ir apliecinājuši savu spēju nodrošināt kārtību un optimālu cilvēku plūsmu, būtu jāļauj tirgot visu preču sortimentu, tāpat kā tas ir degvielas uzpildes stacijās un aptiekās. Savukārt, lemjot par citu tirdzniecības vietu atvēršanu, var virzīt pamatotus un saprātīgus nosacījumus," saka Krūzītis.

LPTA uzsver, ka jau šobrīd pārtikas mazumtirgotāji atbildīgi izturas pret pircēju plūsmas uzturēšanu: pircēju plūsma veikalos ir samazinājusies par 15–25%, absolūts vairākums pircēju pareizi nēsā sejas masku un ievēro distancēšanos, un iedzīvotāju izpratne uzlabojas katru dienu. Tāpēc ir saprotama pircēju neizpratne, kāpēc vēl joprojām pārtikas mazumtirdzniecības veikalos nevar iegādāties visas preces, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs, lai nodrošinātu pircējiem iespēju iegādāties nepieciešamo.