'IKTK' ražošanas paplašināšanā ieguldīs aptuveni 2,5 miljonus eiro

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 2,5 miljoni eiro, un paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2022. gada 30. septembris. Pretendenti savus piedāvājumus iepirkumā var iesniegt līdz 11. janvārim.

Kā informē "IKTK", "Rodentia" and "Igate Būve" komunikācijas vadītājs Āris Dreimanis, uzņēmums plānojis investēt attīstībā, jo pēdējā laikā "IKTK" ražotnē sāk trūkt vietas. Papildus ražošanas cehs pēcapstrādei atvieglos dzīvi un ļaus uzņēmumam augt tālāk.

Ražošanas apjomi un pasūtījumu sarežģītība pieaug, tāpēc vajadzīgs viens ražošanas cehs pēcapstrādei, kur izgatavotās līmētā koka konstrukcijas un detaļas slīpēs, krāsos, veiks urbumus, iezāģējumus, frēzēs. To plānots uzbūvēt līdz 2022. gada rudenim.

Provizoriski investīcijas trešajā attīstības kārtā varētu būt aptuveni 2,5 miljoni eiro, taču precīza summa būs skaidra, tikai noslēdzoties izsludinātajam konkursam par projektēšanu un būvniecību, sacīja uzņēmuma pārstāvis. Projektu paredzēts īstenot ar "Eiropas Reģionālās attīstības fonda" līdzfinansējumu, jo tas Latvijā veicinās izaugsmi un nodarbinātību un sekmēs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību apstrādes rūpniecībā.

Arī līdz šim "IKTK" ir attīstījies pakāpeniski - rūpnīcu atklāja 2015. gadā, 2019. gadā īstenoja otro attīstības kārtu, uzbūvējot nākamo ražošanas ēku, skaidro Dreimanis.

Neskatoties uz Covid-19 radītajām sekām, pērn uzņēmuma apgrozījums pret iepriekšējo gadu ir pieaudzis par apmēram par 10%. "IKTK" ir eksportējošs uzņēmums, apmēram trīs ceturtdaļas no saražotās produkcijas apjoma nonāk aiz Latvijas robežām, lielākoties Ziemeļvalstīs.

"Otrs kompānijas "trumpis" ir divi sadarbības uzņēmumi. Projektēšanas uzņēmums "Rodentia" projektē līmētā koka konstrukcijas, konsultē arhitektus, pasūtītājus un izstrādā detalizācijas. Savukārt "Igate Būve" veic koka konstrukciju būvniecību. Arvien biežāk darbojamies kā vienas pieturas aģentūra konkrētu būvniecības projektu īstenošanai," norāda Dreimanis.

Tomēr Covid-19 pavisam nav pagājis secen. Otrais ceturksnis apgrozījuma ziņā uzņēmumam bija visvājākais un tas bijis Covid-19 "nopelns", saka Dreimanis. "Daži vietējie pasūtījumi no pavasara pārcēlās uz vasaru, varēja vērot arī ļoti krasas valūtu svārstības pret eiro. Rezultātā viens cenu ziņā ļoti konkurētspējīgs mūsu piedāvājums Norvēģijā, īsā laikā sarūkot Norvēģijas kronas vērtībai pret eiro, kļuva mazāk pievilcīgs," stāsta Dreimanis.

Tomēr kopējā ražošanas tendence ir augoša - koks arvien vairāk tiek izmantots būvniecībā, viņš raksturo. Turklāt tehnoloģijas ir tādas, ka konstrukcijas iespējams izgatavot vienā valstī un transportēt uz citu valsti kaut pretējā zemeslodes puslodē, tādējādi kompānija ražojusi ASV, Islandei, Norvēģijai, Dānijai un virknei citu valstu.

Kompānija specializējas līmētā koka konstrukcijās. Tās visbiežāk izmanto nesošajās konstrukcijās, tiltos, māju sijās. Nesen tika atklāts "IKTK" ražotais koka konstrukciju tilts Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu. Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās. No Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās. Šis bija kompānijas trešais tilts Norvēģijā. Pirmais bija 41 metru garš slēpotāju tilts Beitolstenas apgabalā.

Dažādi projekti īstenoti arī Latvijā, piemēram, gājēju tiltiņš pāri šosejai pie "Latvijas Valsts Mežu" Dabas parka Tērvetē. Jelgavā uzņēmums būvējis brīvdabas koncertzāles "Mītava" jumta konstrukcijas, arī publiskās slidotavas jumtu, Jaunpilī - Bikstupes titu, Krimūnā - estrādi.

"IKTK" darbību sāka 2015. gadā, sākumā nodarbojoties ar līmētā koka konstrukciju rūpniecisko izpēti un prototipu izstrādi, un uzņēmuma nosaukums "IKTK" ir saīsinājums no "Inovācijas koka un tiltos un konstrukcijās".

2019. gadā "IKTK" strādāja ar 1,26 miljonu eiro apgrozījumu, produkcija pārsvarā tiek eksportēta. Kompānijas zaudējumi 2019. gadā sasniedza 288,9 tūkstošus eiro. Uzņēmumā 2019. gadā strādāja 18 darbinieki.

Kā liecina "Lursoft" dati, uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 1,503 miljoni eiro, un kā darbības veidi norādīta tiltu un tuneļu būvniecība, kā arī namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana.

Maijā un jūlijā uzņēmums saņēmis valsts atbalstu – atlīdzību dīkstāvē esošajiem darbiniekiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Māris Peilāns. 99,8% kompānijas daļu pieder SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"", 0,0376% - Rīgas Tehniskajai universitātei, 0,14286% - SIA "Marko Kea", bet 0,00752% - SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts".