Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti piektdien, 8.janvārī, nav atbalstījuši valdības sagatavoto pozīciju par priekšlikumiem direktīvai saistībā ar minimālās algas kritēriju noteikšanu Eiropas Savienībā (ES), liekot atbildīgajiem Labklājības ministrijas (LM) ierēdņiem to pārstrādāt un iesniegt jaunu.
Saskaņā ar Saeimas Preses dienesta sniegto informāciju deputāti nav piekrituši ministrijas vērtējumam, ka, iespējams, ar šādu direktīvu tiek pārkāpts subsidiaritātes princips.
"Eiropas Savienība grib rast vienotu pieeju kritērjiem un procesiem minimālās algas veidošanai katrā dalībvalstī. Runa ir par minimālās algas sistēmu kopumā, nevis par konkrētu atalgojuma ciparu, tādēļ šajā gadījumā subsidiaritātes princips nebūtu apšaubāms. Aicinām valdību nevis sēt šaubas, bet būt atvērtiem Eiropas līmeņa diskusijai par minimālās algas veidošanas kritērijiem," skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, piebilstot, ka Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropā un vienota pieeja kritērijiem minimālās algas veidošanā varētu palīdzēt arī Latvijā risināt gadu desmitiem ilgušo nevienlīdzības jautājumu.
Subsidiaritātes princips noteic, ka ES regulē kaut ko tiktāl, cik tas ir vajadzīgs, un vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētos mērķus savā – nacionālā, reģionālā vai vietējā – līmenī. LM uzskata, ka priekšlikumā par minimālo algu tas nav pienācīgi izvērtēts, un deputātiem šodien prezentētajā pozīcijā pauda savu nostāju.
Eiropas Komisija (EK) piedāvā dalībvalstīm regulāri pārskatīt noteikto minimālo algu, lai nodrošinātu, ka tā ir pienācīga. EK rosina valstīm veikt pasākumus, lai minimālās algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatā būtu skaidri kritēriji. EK arī uzsver sociālo partneru iesaisti minimālās algas noteikšanā, kā arī paredz kontroles un uzraudzības pasākumus un informācijas pieejamības prasības. Vienlaikus EK priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm jāsekmē sarunas par koplīgumu slēgšanu, teikts LM informatīvajā ziņojumā.
Minimālo algu apmērs ES dalībvalstīs būtiski atšķiras. Piemēram, augstākā minimālā mēneša alga 2020. gadā bija Luksemburgā – 2142 eiro, bet zemākā bija Bulgārijā – 286 eiro. Latvijā no šī gada minimālā alga ir 500 eiro, Igaunijā – 540, bet Lietuvā – 607, Polijā – 523, Vācijā – 1584 un Francijā – 1539 eiro, deputātus sēdē informēja LM pārstāvji.
ES aicina plašāk izmantot koplīguma formu kā papildu instrumentu adekvātas darba samaksas līmeņa noteikšanā, akcentēja Tērauda. Direktīvas priekšlikums paredz nospraust mērķi koplīgumu aptverei dalībvalstīs, kā arī paredz atbalstu sociāliem partneriem, lai veicinātu plašāku koplīguma mehānisma izmantošanu, norāda Tērauda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
