Ekonomikas enerģija 2020. gadā plūda no pakalpojumu uz preču nozarēm, savukārt šogad daļa ražotāju var sajust pretēju kustību, jo laikā, kad bija citas ierobežotas naudas tērēšanas iespējas, cilvēki pastiprināti pirka ilglietošanas patēriņa preces, vērtē ekonomisti. Tā 2020. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,58 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 9,1%, bet importa vērtība par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Novembrī Latvija eksportēja preces 1,25 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,33 miljardiem eiro.
"Novembrī veiksmes pamatā bija galvenokārt elektroiekārtu, koksnes produktu, graudaugu un lidmašīnu eksports. Pandēmijas ietekmē cilvēki daudz biežāk strādā no mājām un straujāk aug dažādu digitālizācijas risinājumu popularitāte. Tas veicina pieprasījumu pēc datoriem, komunikācijas un apraides iekārtām un citām elektroprecēm, kuru eksports (liela daļa re-eksports), piemēram, novembrī pakāpās par turpat 30%. Koksnes produktu (+15%) eksports rudens mēnešos strauji auga uz Apvienoto Karalisti. Britu uzņēmumi veidoja krājumus, baidoties no tirdzniecībai neveiksmīga "Brexit" sarunu iznākuma," skaidro "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda uz iespējamību, ka 2021. gadā pieprasījums pēc atsevišķām precēm samazināsies tāpēc, ka ekonomikai kopumā klāsies labāk. Ekonomikas enerģija 2020. gadā plūda no pakalpojumu uz preču nozarēm, šogad daļa ražotāju var sajust pretēju kustību. Laikā, kad bija citas ierobežotas naudas tērēšanas iespējas, cilvēki pastiprināti pirka ilglietošanas patēriņa preces.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
