Ekonomikas enerģija var mainīt vektoru pakalpojumu virzienā  (3)

"Novembrī veiksmes pamatā bija galvenokārt elektroiekārtu, koksnes produktu, graudaugu un lidmašīnu eksports. Pandēmijas ietekmē cilvēki daudz biežāk strādā no mājām un straujāk aug dažādu digitālizācijas risinājumu popularitāte. Tas veicina pieprasījumu pēc datoriem, komunikācijas un apraides iekārtām un citām elektroprecēm, kuru eksports (liela daļa re-eksports), piemēram, novembrī pakāpās par turpat 30%. Koksnes produktu (+15%) eksports rudens mēnešos strauji auga uz Apvienoto Karalisti. Britu uzņēmumi veidoja krājumus, baidoties no tirdzniecībai neveiksmīga "Brexit" sarunu iznākuma," skaidro "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda uz iespējamību, ka 2021. gadā pieprasījums pēc atsevišķām precēm samazināsies tāpēc, ka ekonomikai kopumā klāsies labāk. Ekonomikas enerģija 2020. gadā plūda no pakalpojumu uz preču nozarēm, šogad daļa ražotāju var sajust pretēju kustību. Laikā, kad bija citas ierobežotas naudas tērēšanas iespējas, cilvēki pastiprināti pirka ilglietošanas patēriņa preces.

Pateicoties ievērojamam eksporta kāpumam septembrī – novembrī, kopumā gada vienpadsmit mēnešos eksports pārsniedza aizpagājušā gada apjomus par 0,7%. Savukārt importēts šajā laika posmā tika par 6% mazāk preču nekā pirms gada. "Lai arī pēdējos mēnešos, neskatoties uz koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumiem, partnervalstīs eksporta vērtība turpināja palielināties, turpmākā eksporta attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras jaunu Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu dēļ. Jācer, ka arī turpmāk ražotāji spēs pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai situācijai un veiksmīgi pārvarēt arī vīrusa izplatības 2. vilni, turpinot audzēt eksporta apjomus arī 2021. gadā," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Preču eksports pērnā gada beigās pārsteidzoši labi pārvarēja pandēmijas liktos šķēršļus. Rudenī, kad saslimstības rādītāji strauji pasliktinājās, preču eksports uzrādīja gada labāko sniegumu. CSP dati rāda, ka novembrī preču eksporta vērtība pakāpās par nedaudz vairāk nekā 9% pret iepriekšējo gadu. Beidzot izdevās atgūt pandēmijas laikā zaudēto – 2020. gada 11 mēnešos arī mazs plusiņš (+0.6%). Mūsu eksportētāji spēja veiksmīgi tikt galā ar ārējā pieprasījuma kritumu, kas ļāva palielināt savas tirgus daļas.

Novembrī veiksmes pamatā bija galvenokārt elektroiekārtu, koksnes produktu, graudaugu un lidmašīnu eksports. Pandēmijas ietekmē cilvēki daudz biežāk strādā no mājām un straujāk aug dažādu digitālizācijas risinājumu popularitāte. Tas veicina pieprasījumu pēc datoriem, komunikācijas un apraides iekārtām un citām elektroprecēm, kuru eksports (liela daļa re-eksports), piemēram, novembrī pakāpās par turpat 30%. Koksnes produktu (+15%) eksports rudens mēnešos strauji auga uz Apvienoto Karalisti. Britu uzņēmumi veidoja krājumus, baidoties no tirdzniecībai neveiksmīga "Brexit" sarunu iznākuma. Šī gada izcilās graudaugu un rapša ražas bija galvenie eksporta vilcēji septembrī un oktobrī, bet uz gada nogali, kā ierasts, atkāpās no savām līdera pozīcijām. Graudaugu eksports novembrī joprojām bija iespaidīgs – kāpums par gandrīz 90%. Tomēr rapša eksports jau saruka par vairāk nekā trešo daļu. Pārtikas un lauksaimniecības produktu sadaļā nozīmīgu kritumu redzējām arī dzērienu eksportā. "AirBaltic" pērn pārdeva savas vecās lidmašīnas. Tas parādījās arī lidmašīnu eksportā, kas novembrī palielinājās vairāk nekā trīs reizes.

Dziļāko kritumu preču eksportā pērn redzējām maijā (-16%), bet izaugsme atgriezās vien septembrī. Gadā kopumā lielākie ieguvēji bija elektroiekārtu, graudaugu un rapša eksportētāji. Savukārt lielākie zaudētāji bija sauszemes transportlīdzekļu, naftas produktu, koksnes produktu un dzērienu eksportētāji.

Eiropas Komisijas dati rāda, ka Latvijas ražotāju noskaņojums gada nogalē būtiski nepasliktinājās. Savukārt eksporta pasūtījumos bija vērojams neliels kāpums. Joprojām gan abi rādītāji ir sliktāki nekā pirms pandēmijas. Šī gada laikā tie, visticamāk, atgūsies. "Brexit" sarunu un ASV vēlēšanu rezultāts, vakcinācija, valdības un centrālo banku atbalsts ekonomikām palielinās globālo preču pieprasījumu un veicinās pasaules tirdzniecības atgūšanos. Gaidāms, ka pieprasījums pēc Latvijas preču un pakalpojumu eksporta nominālā izteiksmē augs par aptuveni 6%. Gada pirmajā pusē spēcīgāka būs preču eksporta izaugsme, bet gada otrajā pusē, pandēmijai atkāpjoties, straujāku izaugsmi, visticamāk, redzēsim pakalpojumu eksportā. Augošās darbaspēka izmaksas būs izaicinājums turpmākai tirgus daļu audzēšanai. Pie riskiem joprojām jāmin arī koronavīruss – gan salīdzinoši lēnās vakcinācijas, gan jaunu mutāciju dēļ.

Pērnā gada nogalē Latvijas preču eksporta sniegums bija izcils. Novembrī pieaugums gada griezumā bija 9,4%, vēl straujāks kāpums bija septembrī (13%), kad ir vislielākā lauksaimniecības produktu ietekme, vēl pirms tam iepriekšējo reizi vismaz tikpat straujš kāpums bija 2019. gada martā. 1,251 miljardi eiro ir līdz šim lielākais preču eksporta apjoms novembrī. Par pakalpojumu tirdzniecību novembrī datu vēl nav, bet oktobrī kopējā tirdzniecības bilance bija ar pārpalikumu un tāda tā varētu būt arī novembrī.

No vienas puses, dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. No otras – nav daudz risku preču eksportam, izņemot ar karantīnas pasākumiem saistītos sarežģījumus tuvāko mēnešu laikā, kuru ilgums būs atkarīgs no vakcinēšanas gaitas. Šie sarežģījumi var būt gan grūtības ražošanas procesā, gan negatīvā ietekme uz atsevišķu preču pieprasījumu, taču ir skaidri saskatāms šī neparasto likstu perioda gals. Ir vēl arī daži mazāk nozīmīgi jautājumi par 2021. gada sākumu. Kāda būs "Brexit" gaidās pārpildīto britu noliktavu ietekme? Krietni patukšoti jau ir pērnās graudu ražas piepildītie elevatori, taču tā ir normāla sezonāla parādība, kaut katru gadu atšķirīgi izpaužas dažādos mēnešos. 2021. gads ekonomikā būs iespēju gads – 1. ceturksnis būs grūts, savukārt 2. ceturksnis jau būs daudz labāks. Līdzās vakcinācijai šogad būs faktors, kura nebija pērn – diezgan liela "dabiski" iegūta imunitāte, tāpēc atkopšanās temps šī gada vidū būs spēcīgs gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tuvākie 2-3 mēneši gan var izrādīties ļoti sarežģīti no ražošanā nodarbināto cilvēku drošības viedokļa, ja Latvijā strauji izplatīsies īpaši lipīgie koronavīrusa varianti.

Pēdējos trīs mēnešos, par kuriem ir dati, preču eksports auga par 9,9%. Šādu pieauguma tempu preču eksportā saglabāt nebūs viegli, taču domājams, ka arī gadu mijas eksporta rādītāji būs iepriecinoši uz Eiropas fona. Preču nozarēm novembris bija sekmīgs, arī par decembri nav krasi negatīvu signālu noskaņojuma rādītājos, arī par janvāri no uzņēmumiem pienākošās vēstis par lielām nepatikšanām pagaidām nevēsta.

Taču ir iespējams, ka 2021. gadā pieprasījums pēc atsevišķām precēm samazināsies tāpēc, ka ekonomikai kopumā klāsies labāk. Ekonomikas enerģija 2020. gadā plūda no pakalpojumu uz preču nozarēm, šogad daļa ražotāju var sajust pretēju kustību. Laikā, kad bija citas ierobežotas naudas tērēšanas iespējas, cilvēki pastiprināti pirka ilglietošanas patēriņa preces. Latvijas elektroniku varētu negatīvi ietekmēt mazāki ieguldījumi datu pārraides jaudās. Nav izslēgts, ka kritīsies pieprasījums pēc dažiem koksnes produktiem.

Šī gada sākumā pasaules finanšu medijos ir aktualizējusies jauna rūpe – kā pasaules ekonomiku varētu iespaidot hipotētiski pastāvošā finanšu aktīvu cenu burbuļa iespējamā plīšana. Dažu uzņēmumu un nozaru akciju cenas tiešām rada bažas, taču makroekonomiskie riski ir daudz mazāki nekā 2000. gadā, ar kuru tiek vilktas paralēles. Aktīvu cenu krituma risku mazina tas, ka ir ierobežotas iespējas naudu ieguldīt citur – arī citas aktīvu kategorijas ir dārgas. Iespējams, ka varētu notikt tā sauktā rotācija dažādu nozaru akciju starpā. Daļa no naudas, kas ir tehnoloģiju un alternatīvās enerģijas akcijās, varētu doties uz konservatīvākām tirgus daļām, "tradicionālākiem" uzņēmumiem.

Ir lielas cerības, ka visu nelabvēlīgo notikumu ietekme finanšu tirgos un "reālajā" ekonomikā pārmāks stimulējošās ekonomiskās politikas ietekme. ASV vēlēšanu iznākums, prezidenta un kongresa kontroles nonākšana vienas partijas rokās tirgos ir uztverta kā iemesls optimismam.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 9,1%. Savukārt preču imports pieauga mērenāk – par 4,1%. Līdz ar to tirdzniecības deficīts bija mazāks nekā pirms gada.

Novembrī, jau trešo mēnesi pēc kārtas, pieauga lielākā daļa eksporta preču grupu vērtība. Apjomīgākie pieaugumi gada laikā bija vērojami elektroierīču un iekārtu, graudaugu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta grupās. Tāpat ievērojami pieauga lidaparātu un to daļu, kā arī mehānismu un ierīču eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzērienu un eļļas augu sēklu eksporta vērtība.

Novembrī gada griezumā pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 7,5%. Eksports pieauga uz Lietuvu, Igauniju (uz abām – elektroierīces un iekārtas), Spāniju (graudaugi) un Dāniju (koksne, eļļas augu sēklas). Savukārt eksports samazinājās uz Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti un mēbeles).

Savukārt nedaudz saruka eksports uz NVS valstīm – par 0,5%. Strauji pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (lidaparāti un to daļas), bet samazinājās uz Krieviju (dzērieni).

Novembrī ievērojami pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 23,5%. Strauji eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju, Mozambiku, Maroku, Alžīriju, Ganu un Singapūru ( uz visām –graudaugi), bet samazinājās uz Saūda Arābiju (graudaugi).

Preču importa pieaugumu novembrī gada griezumā būtiski ietekmēja elektroierīču un iekārtu, mehānismu un ierīču, dzērienu un graudaugu vērtības palielinājums. Savukārt samazinājās minerālo produktu un tabakas importa vērtība.

Pateicoties ievērojamam eksporta kāpumam septembrī – novembrī, kopumā gada vienpadsmit mēnešos eksports pārsniedza aizpagājušā gada apjomus par 0,7%. Savukārt importēts šajā laika posmā tika par 6% mazāk preču nekā pirms gada.

Lai arī pēdējos mēnešos, neskatoties uz koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumiem, partnervalstīs eksporta vērtība turpināja palielināties, turpmākā eksporta attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras jaunu Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu dēļ. Jācer, ka arī turpmāk ražotāji spēs pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai situācijai un veiksmīgi pārvarēt arī vīrusa izplatības 2. vilni, turpinot audzēt eksporta apjomus arī 2021. gadā.