Lielāko daļu jeb 57% no 2020. gadā lidostā "Rīga" apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 16% – Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 9% – Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air".
Savukārt ceturtdaļa jeb 25% no visiem pērn lidostā "Rīga" apkalpotajiem pasažieriem bija transfēra pasažieri. Kopumā 2020. gadā lidostu "Rīga" kā pārsēšanās punktu izmantoja nepilns pusmiljons ceļotāju.
Lidostas "Rīga" populārākie galamērķi Eiropas Savienībā pērn bija Londona, Oslo, Frankfurte un Helsinki. Neraugoties uz to, ka jau kopš marta vidus ir aizliegti lidojumi uz valstīm ārpus ES, pagājušā gada piecos apmeklētākajos galamērķos iekļuvusi arī Maskava, kas pirms pandēmijas bija viens no iecienītākajiem lidojumu maršrutiem, norāda lidostā.
Salīdzinot ar 2019. gadu, vairāk nekā uz pusi samazinājies arī lidostā "Rīga" apkalpoto lidojumu skaits. Pērn lidostā apkalpoti 35 592 lidojumi – par 59,1% mazāk nekā gadu iepriekš, tostarp regulāro pasažieru lidojumu skaits saruka par 68%.
Savukārt gandrīz dubultojies kravu lidojumu skaits, bet biznesa aviācijas, tehnisko, militāro un cita veida lidojumu skaits pieaudzis pat par 82,6%.
Kravu lidojumu skaita pieaugums atspoguļojas arī lidostā "Rīga" apkalpoto aviācijas kravu apjomā. Lai gan kopumā 2020. gadā lidostā apkalpoto kravu daudzums samazinājās par 15%, jo par 56% saruka ar pasažieru gaisa kuģiem pārvadāto kravu apjoms, toties tieši ar kravu lidojumiem lidostā "Rīga" tika ievests un izvests par 40% vairāk kravu nekā pērn.
Kopumā pagājušajā gadā lidostā "Rīga" apkalpoti 23,2 tūkstoši tonnu kravu.
Kā norāda lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, Covid-19 pilnībā izmainīja ceļošanas vidi, un par lidostas galveno uzdevumu kļuva ieviest efektīvus epidemioloģiskās drošības pasākumus darbinieku un pasažieru aizsardzībai un nodrošināt saimniecisko stabilitāti krasa pasažieru skaita samazinājuma apstākļos, attīstot tos darbības veidus, ko pandēmija skāra mazāk – lidostas biznesa parku, kravu pārvadājumus, tehniskās apkopes pakalpojumus un citus.
Vienlaikus viņa uzsver, ka nemainīgs paliek lidostas kā Baltijas lielākā gaisa satiksmes centra stratēģiskais mērķis nākotnē konkurēt Ziemeļeiropas reģionā.
Jau vēstīts, ka Odiņas prognozes oktobrī liecināja, ka aviācijas nozarē pasažieru plūsma saistībā ar Covid-19 pandēmiju varētu atjaunoties, sākot no 2024. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
