Mazinoties ierobežojumiem, atsāksies cenu kāpums  (9)

"Lielākā ietekme uz cenu samazinājumu gada laikā bija cenu kritumam degvielai pasaules naftas cenu krituma dēļ. Latvijā degvielas cenas janvārī-decembrī samazinājās par 11,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,7 procentpunktiem. Pasaules naftas cenas gada laikā samazinājās par 23%, ko ietekmēja straujš naftas produktu cenu kritums martā, kad mēneša laikā tās samazinājās par 55% līdz 22 ASV dolāriem par barelu," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis vērtē, ka ļoti reāls ir īslaicīgs cenu kāpuma uzplaiksnījums gada vidū, līdz ko ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem. Šajos mēnešos būs uzkrājies aizkavētais pieprasījums un ir jautājums par piedāvājuma spēju uz to reaģēt. Iedzīvotāju kāre tērēties strauji atjaunosies, ko uzņēmēji nekautrēsies savā labā izmantot. Tāpat, par spīti sarežģījumiem, visu šo laiku pakalpojumos vērojams noturīgs cenu pieaugums, ko uztur nezūdošais algu kāpums spiediens. Tāpat daudzi uzņēmēji arī cels cenas, lai izlīdzinātu iekrātos zaudējumus un turpinātu ievērot daudzos nosacījumus, kas vēl tik drīz nezudīs.

"Eirozonā kopumā inflācija ir pārāk zema un tāda, visdrīzāk, arī paliks vismaz šogad un nākamgad, lai arī finanšu aprindās ir populāras bažas par naudas drukāšanas efektiem. Tālākā nākotnē šīs bažas varētu piepildīties. Taču dažu tuvāko gadu laikā par šiem riskiem neliecina ne finanšu instrumentu cenas, ne lielās neizmantotās jaudas Eiropas un arī citu pasaules reģionu ekonomikā," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Atkopjoties ekonomikai, nākamā gada otrajā pusē gaidāms straujāks inflācijas pieaugums. "Swedbank" 2021. gadā prognozē cenu līmeņa kāpumu 1,5% apmērā. Ekonomikas atkopšanās veicinātais naftas cenu pieaugums, visticamāk, būs svarīgs inflāciju virzošs faktors 2021. gadā. Pārtikas cenas 2021. gadā turpinās pagājušajā gada augšupeju. Tām pievienosies cenu kāpums apaviem un apģērbiem, kas pagājušajā gadā cieta zemā pieprasījuma dēļ. Viens no inflāciju virzošajiem faktoriem gada otrajā pusē būs arī pandēmijas smagi skartais pakalpojumu sektors. Vīrusa ierobežojumiem mazinoties, cenas sniegtajiem pakalpojumiem pieaugs līdz ar augošo pieprasījumu," secina "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3,7%), kā arī cenu kāpumam degvielai (par 3%).

2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5 procentiem.

Lielākā ietekme uz cenu samazinājumu gada laikā bija cenu kritumam degvielai pasaules naftas cenu krituma dēļ. Latvijā degvielas cenas janvārī-decembrī samazinājās par 11,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,7 procentpunktiem. Pasaules naftas cenas gada laikā samazinājās par 23%, ko ietekmēja straujš naftas produktu cenu kritums martā, kad mēneša laikā tās samazinājās par 55% līdz 22 ASV dolāriem par barelu. Arī aprīlī turpinājās kritums – vidēji mēneša laikā "Brent" markas naftas cena samazinājās par 21%, mēneša otrajā pusē noslīdot pat līdz 19 dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena samazinājās pat līdz negatīvai vērtībai krājumu uzglabāšanas nespējas dēļ. Naftas cenu krišanos ietekmēja energoresursu pieprasījuma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ, kā arī starp Saūda Arābiju un Krieviju notiekošais jēlnaftas cenu karš. Situāciju mainīja Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšana un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru noslēgtā vienošanās samazināt naftas ieguvi, kad maijā-augustā naftas cenas atkal pieauga, sasniedzot 46 dolārus par barelu. Lai gan septembrī-oktobrī naftas cenas nedaudz samazinājās, ko galvenokārt veicināja bažas par pieprasījumu, aizvien vairāk valstīm ieviešot karantīnas pasākumus Covid-19 dēļ, gada pēdējos mēnešos tās atkal strauji pieauga un pietuvojās 52 dolāriem par barelu saistībā ar cerībām par lielāku ekonomisko aktivitāti pēc vakcinācijas pret Covid-19 uzsākšanas un OPEC+ vienošanos par lēnāku naftas ieguves apjomu palielināšanu.

Liela pazeminoša ietekme bija cenu kritumam siltumenerģijai, gāzei, elektroenerģijai un cietajam kurināmajam, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,6 procentpunktiem. Cenu kritumu siltumenerģijai un dabasgāzei ietekmēja pasaules cenu samazināšanās naftai. Cenas siltumenerģijai nemainījās vai samazinājās katru mēnesi, izņemot decembri, kopumā gada laikā tās kritās par 9%. Straujākais cenu kritums siltumenerģijai bija augustā saistībā ar tarifa samazināšanu Rīgā. Savukārt dabasgāzei tarifi tika samazināti no 1. janvāra un 1. jūlija un kopumā dabasgāzes cena gada laikā kritās par 16,7%. Cenas samazinājās arī elektroenerģijai par 2,7%, ko izraisīja lielāka hidroelektrostaciju izstrāde un pieprasījuma kritums saistībā ar Covid-19 krīzi.

Pazeminoša ietekme saistībā ar pieprasījuma samazināšanos bija arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 2,9%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,2 procentpunktiem un bija straujākais kritums gada laikā kopš 2009. gada.

Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam pakalpojumiem – par 1,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ambulatorajiem pakalpojumiem, ko noteica zobārstniecības pakalpojumu sadārdzināšanās, pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra un ārstu speciālistu pakalpojumu cenu kāpums, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem un atpūtas un kultūras pakalpojumiem (kinoteātru, teātru un koncertu apmeklējumam, televīzijas abonēšanas maksai, piedalīšanās atpūtas un sporta pasākumos). Savukārt straujākais cenu kritums bija mājokļa īrei, pārvadājumu un izmitināšanas pakalpojumiem saistībā ar Covid-19 ierobežojumu ietekmi un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Cenas pieauga arī pārtikai, ko ietekmēja straujāks cenu kāpums gada sākumā un neraksturīgs kāpums jūlijā. Pārtikas cenas gada laikā pieauga par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam maizei un graudaugiem, gaļai, šokolādei un citiem saldumiem, kafijai, sieram, biezpienam un citiem piena produktiem, savukārt samazinošā – kartupeļiem, svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Pārtikas precēm cenu izmaiņas lielā mērā nosaka pasaules cenu svārstības. Pasaules pārtikas cenas pēc straujā cenu krituma februārī-maijā, ko galvenokārt ietekmēja pieprasījuma samazināšanās Covid-19 pandēmijas dēļ, jūnijā-decembrī strauji pieauga un gada beigās bija sasniegušas 2014. gada decembra līmeni. Pasaules pārtikas cenas gada laikā kopumā pieauga par 6,5%. Straujākais kāpums bija vērojams augu eļļām, ko ietekmēja sarukušie krājumi pasaulē un stingrs importa pieprasījums, un graudaugu cenām, ļoti strauji pieaugot tieši augustā-oktobrī, ko noteica spēcīgais pasaules pieprasījums, bažas par ražošanas iespējām dienvidu puslodē un sausajiem laika apstākļiem, kas nelabvēlīgi ietekmēja sējumus daudzviet Eiropā, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā. Savukārt straujākais cenu kritums bija vērojams gaļai, kam cenas samazinājās visos gada mēnešos, izņemot gada pēdējos mēnešus. Cūkgaļas cenas samazinājās, krītoties Vācijas produkcijas izlaidei Ķīnas noteikto importa ierobežojumu Vācijai dēļ, liellopu gaļas cenas samazinājās sakarā ar vājo pieprasījumu ASV, bet putnu gaļai cenu kritumu ietekmēja zemais pieprasījums no Ķīnas un Saūda Arābijas.

Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu cenas pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni paaugstināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme šajā grupā bija cenu kāpumam cigaretēm un stipriem alkoholiskajiem dzērieniem.

Kopumā Latvijā 2020. gadā vidējā gada inflācija bija 0,2%, kas bija ievērojami zemāka nekā 2019. gadā. Turpmākajos mēnešos patēriņa cenas turpinās samazināties, saglabājoties zemam pieprasījumam saistībā ar pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Pandēmijai atkāpjoties, patēriņa cenas stabilizēsies, un prognozējams, ka 2021. gadā kopumā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2020. gadā vēroto. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības.

Decembrī patēriņa cenu līmenis joprojām dzīvojās pa negatīvo teritoriju, uzrādot kritumu par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Neskatoties ilgstošo deflāciju un salīdzinot cenu izmaiņas 2020. gadā ar 2019. gadu, pērn vidējā inflācija bija ar nelielu, bet pozitīvu vērtību - +0,2%. To pamatā noteica uzņemtā inerce pērnā gada sākumā. Februārī tika sasniegts augstākais kāpuma punkts – +2,2%. Jau aprīlī inflācija sadila līdz 0, bet turpmākajos mēnešos, ar nelielu atkāpi jūlijā, valdīja deflācija, kas vēl nedaudz iestiepsies šā gada sākumā. Pērn nelielo cenu kāpumu uz leju vilka negaidītās globālās lejupslīdes raisītie iemesli, liekot enerģijas cenām sabrukt. Rezultātā palētinājās maksa par mājokli un transportu. Neliels kritums bija vērojams arī apģērbiem un apaviem. Tikmēr turpināja sadārdzināties tādas mājsaimniecībām būtiskas izdevumu sadaļas kā pārtika un veselības aprūpe.

Ņemot vērā augsto saslimstību, ieviestie pasākumi turpinās smacēt ekonomiku, kā dēļ cenu kāpums būs joprojām lēnīgs. Cenu līmeni negatīvajā zonā vēl kādu laiku turēs enerģijas cenu krituma ietekme. Taču drīzumā tā sāks izplēnēt. Pasaules ekonomikai atgūstoties, enerģijas devums uz inflāciju nostiprināsies. Lai arī uz atgūšanos jāuzgaida, pozitīvais devums var parādīties nedaudz agrāk, par ko liecina nesenais naftas cenas kāpums, ko ātri var pamanīt degvielas uzpildes stacijās. Tajā pašā laikā pastāv arī iespējas, ka, neīstenojoties cerībām uz ekonomikas atjaunošanos, ASV politikas vai tirgus dalībnieku domstarpību dēļ, cenas atkal slīd lejup. Mērens cenu kāpums saglabāsies pārtikai, ko nedaudz piekoriģēs jauna spēlētāja ienākšana. Kaut arī nekas neliecina, ka pasaulē veidotos noturīgi paaugstinātas inflācijas apstākļi, jo krīzes ietekmē jaudu noslodze ir kritusies, bezdarbs pieaudzis un saglabājas nenoteiktība, daudzviet vērojama inflācijas gaidu pieaugums. Manuprāt, ļoti reāls ir īslaicīgs cenu kāpuma uzplaiksnījums gada vidū, līdz ko ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem. Šajos mēnešos būs uzkrājies aizkavētais pieprasījums un ir jautājums par piedāvājuma spēju uz to reaģēt. Iedzīvotāju kāre tērēties strauji atjaunosies, ko uzņēmēji nekautrēsies savā labā izmantot. Tāpat, par spīti sarežģījumiem, visu šo laiku pakalpojumos vērojams noturīgs cenu pieaugums, ko uztur nezūdošais algu kāpums spiediens. Tāpat daudzi uzņēmēji arī cels cenas, lai izlīdzinātu iekrātos zaudējumus un turpinātu ievērot daudzos nosacījumus, kas vēl tik drīz nezudīs.

Decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 0,5 % zemākas nekā pirms gada, kas atspoguļo globālās ekonomiskās krīzes ietekmi. Savukārt cenu līmenis pret novembri saglabājās nemainīgs, jo pieaugumu transportam un mājokļu uzturēšanai kompensēja sezonālās atlaides daļai nepārtikas preču. Patēriņa cenas 2020. gadā kopumā palielinājās par 0,2%, apmēram šāds rezultāts bija sagaidāms jau kopš marta, kad prognozējām tieši šādu gada inflāciju, tiesa gan, starplaikā prognoze "peldēja" par pāris procenta desmitdaļām uz vienu un otru pusi.

Mēneša griezuma datos (salīdzinājumā ar novembri) redzama ierastā ekonomikas rosība bez īpaši spilgtiem un negaidītiem notikumiem. Piemēram, naftas cenu kāpums pagrieza degvielas cenu līkni uz augšu, taču tās joprojām ir zemākas nekā pirms pandēmijas. Savukārt vājais pieprasījums samazina apavu un apģērbu cenas. Šo preču pārdošana novembrī (jaunākie dati) gada griezumā samazinājās vairāk nekā par piektdaļu, kamēr elektropreču pārdošana auga vairāk nekā par 40%. Tāpat kā globālās sasilšanas laikā ir iespējami sniegputeņi Spānijā, tā koronavīrusa izraisītās krīzes laikā dažām nozarēm klājas lieliski, ekonomikas temperatūras karte Latvijā ir ļoti kontrastaina. Varētu teikt, ka cenu jomā decembrī nekas īpašs nenotika. Precīzāk, patēriņa cenu datos nav redzams nekas tāds, ko nevarēja nojaust. Nav arī mainījušās 2021. gada cenu izmaiņu prognozes, vidējā inflācija varētu būt ap 1,3%.

Šogad no visumā veselīgas deflācijas virzīsimies uz visumā veselīgu inflāciju. Ar "visumā veselīgu" deflāciju pandēmijas laikos saprotu cenu kritumu, kas norisinās Latvijas iedzīvotājiem patīkamā veidā, ko nosaka importa cenu kritums, nevis iekšēja ienākumu krituma un deflācijas spirāle. Dzīves darbība samazinājās, bet algas par nostrādāto stundu auga. Tiesa, ienākumu kopsumma, ņemot vērā nostrādātā laika izmaiņas un kapitāla īpašnieku ienākumu lejupslīdi, pērn bija mazāka. Taču šis kritums nav bijis tik krass, lai izšķiroši ietekmētu patēriņa cenu indeksu. Savukārt cenu pieaugumu 2021. gadā galvenokārt noteiks izejvielu cenu kāpums, taču tas gaidāms (tas izriet no nākotnes darījumiem) mērens, vissvarīgākajam importa izmaksu atskaites punktam jeb naftas cenai neatgriežoties pirmspandēmijas līmenī. Pasaules izejvielu tirgū ir samērā augstas cenas precēm, kuras mēs eksportējam – kvieši un kokmateriāli. Importa izejvielām iezīmējas dažādas tendences, fosilā enerģija joprojām diezgan lēta, bet metāli strauji kļūst dārgi. Cenu kāpumu mēreni papildinās arī ekonomikas atgūšanās un algu kāpums, to ietekme spēcīgi pastiprināsies 2022. gadā. Gaidāms cenu kāpums visvairāk cietušajās nozarēs, pirmkārt restorānos, jo cilvēki būs ļoti nocietušies pēc izklaidēm, viņiem būs "izauguši" banku konti, tāpēc viņi nebūs pārāk kritiski pret ēdienkartēs redzamajām cenām.

Eirozonā kopumā inflācija ir pārāk zema un tāda visdrīzāk arī paliks vismaz šogad un nākamgad, lai arī finanšu aprindās ir populāras bažas par naudas drukāšanas efektiem. Tālākā nākotnē šīs bažas varētu piepildīties. Taču dažu tuvāko gadu laikā par šiem riskiem neliecina ne finanšu instrumentu cenas, ne lielās neizmantotās jaudas Eiropas un arī citu pasaules reģionu ekonomikā.

Gadu mija un arī jaunas desmitgades sākums ir labs brīdis atskatam uz ekonomikas garajām tendencēm. 2020. gadā kopējais cenu līmenis gandrīz nemainījās, bet kopš 2000. gada tas ir pieaudzis par 97,9% jeb gandrīz divkāršojies. 2000. gadā vēl dzīvojām pavisam citā ekonomiskā realitātē – Latviju tad nešaubīgi varēja saukt par nabadzīgu valsti, ap 40 % mūsu preču eksporta veidoja pārsvarā neapstrādātas vai mazapstrādātas koksnes eksports, bet pakalpojumu eksportā vēl lielāku daļu veidoja tranzīts. Šobrīd pārējā pasaulē pārdodamo preču un pakalpojumu klāsts ir kļuvis gan vairākkārt lielāks, gan daudzveidīgāks. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka, par spīti dzīves dārdzības kāpumam, reālo algu līmenis šajā laikā ir audzis 2,7 reizes, nominālajām algām palielinoties 5,4 reizes. Turklāt daudz lielākai daļai valsts iedzīvotāju ir darbs – par spīti iedzīvotāju skaita kritumam, aizņemto darbavietu skaits ir palielinājies.

Decembrī vidējais cenu līmenis mēneša griezumā saglabājās nemainīgs, taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, deflācija vēl joprojām turpinās. Cenu pārmaiņas pret novembri augšup virzīja degvielas cenu kāpums, taču to atspēkoja kritums apģērbiem un apaviem. Degvielas cenas seko pasaules naftas cenas kāpumam, ko nodrošināja cerības par straujāku izaugsmi nākotnē kā arī OPEC+ vienošanās. Savukārt apģērbu un apavu cenas mazināja Ziemassvētku dāvanu pirkšanas buma laikā piedāvātās atlaides.

Pandēmijas izraisītās pārmaiņas pagājušajā gadā rezultējās cenu līmeņa kāpumā par niecīgiem 0,2%. Ievērojamu kritumu piedzīvoja transporta izmaksas noteicošās degvielas cenas (-10,4%), kas būtiski ietekmē kopējo gada inflāciju. Inflāciju pagājušajā gadā ierobežoja arī kritums ar mājokli saistītajās izmaksās (-2,4%). Vidējo cenu līmeni pagājušajā gadā uz augšu vilka cenu kāpums pārtikas precēm.

Atkopjoties ekonomikai, nākamā gada otrajā pusē gaidāms straujāks inflācijas pieaugums. "Swedbank" 2021. gadā prognozē cenu līmeņa kāpumu 1,5% apmērā. Ekonomikas atkopšanās veicinātais naftas cenu pieaugums, visticamāk, būs svarīgs inflāciju virzošs faktors 2021. gadā. Pārtikas cenas 2021. gadā turpinās pagājušajā gada augšupeju. Tām pievienosies cenu kāpums apaviem un apģērbiem, kas pagājušajā gadā cieta zemā pieprasījuma dēļ. Viens no inflāciju virzošajiem faktoriem gada otrajā pusē būs arī pandēmijas smagi skartais pakalpojumu sektors. Vīrusa ierobežojumiem mazinoties, cenas sniegtajiem pakalpojumiem pieaugs līdz ar augošo pieprasījumu.

Lai gan gada sākuma vēl redzēsim deflāciju, atliktā patēriņa izraisīts straujāks cenu pieaugums šogad gaidāms gada otrajā pusē, kad vīrusa ierobežošanas rezultātā, būs iespēja atgriezties pie ierastākas dzīves. Ja vakcinēšanās process norit lēnāk nekā gaidīts, vai jaunu mutāciju izplatīšanās attālina vīrusa uzveikšanu, ekonomikas atkopšanās var ievilkties, kas atspoguļosies zemākā inflācijā nekā prognozēts.