Ekonomikas ministrija (EM) starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas būtiski pilnveidos elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) sistēmas darbības nosacījumus un novērsīs līdz šim konstatētās normatīvā regulējuma nepilnības.
Grozījumi sagatavoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) noteikto deleģējumu EM izstrādāt elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas, kā arī vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas un kontroles nosacījumus un kārtību.
Izstrādājot MK noteikumu grozījumu projektus, EM konsultējās ar atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pārstāvjiem, kas sniedza apjomīgus priekšlikumus. Sagatavotie grozījumu projekti turpina iepriekš aizsākto visaptverošo elektroenerģijas OI sistēmas sakārtošanas procesu, kas aptver gan valsts atbalsta saņemšanas nosacījumu nepilnību novēršanu, gan elektrostaciju uzraudzības un kontroles procesa stiprināšanu, lai nodrošinātu, ka AER atbalsta politika Latvijā tiktu īstenota efektīvi, ilgtspējīgi un līdzsvarojot dažādos tautsaimniecības mērķus enerģētikas jomā. Atgādināsim, ka uz vairākiem OI sistēmas trūkumiem un nepieciešamību tos novērst savā nesen publicētajā revīzijas ziņojumā ir norādījusi arī Valsts kontrole.
Grozījumi paredz līdzšinējā elektrostaciju pārkompensācijas mehānisma atjaunošanu un papildināšanu ar jauniem elementiem.
Pašreiz spēkā esošais mehānisms tika ieviests 2016. gadā un paredz elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas (IRR) izvērtēšanu, ierobežojot elektrostaciju maksimālās peļņas normu 9% apmērā. Pārsniedzot šo slieksni, komersantu nākotnes atbalstam tiek piemērots samazinošs koeficients - cenas diferencēšanas koeficients pārkompensācijas novēršanai. Tādējādi tiek nodrošināts, ka projekta kopējais IRR līmenis atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9%.
Līdz ar grozījumiem tiek piedāvāts pārskatīt IRR un cenas diferencēšanas koeficienta pārkompensācijas novēršanai aprēķina metodiku un līmeņatzīmju vērtības, aktualizējot tās atbilstoši faktiskajai situācijai enerģijas ražošanas nozarē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta komersantu sniegto datu kvalitātei, paplašinot komersantu atbildību neatbilstošu datu sniegšanas gadījumā, kā arī uzraugošās iestādes tiesības pieprasīt aprēķina veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.
Tāpat ir iestrādāti datu atlases principi, kas nodrošinās IRR aprēķina atbilstību katras elektrostacijas specifikai un faktiskajai ieņēmumu un izdevumu plūsmai, vienlaikus nepieļaujot, ka komersanti elektrostacijas ekspluatācijas izmaksu aprēķinā ietver nepamatoti augstus izdevumus. Būtiski, ka elektrostaciju pārkompensācijas izvērtēšanas aprēķinā tiks iekļauti dati par elektrostacijā veiktajām investīcijām un saņemto atbalstu visā atbalsta periodā, tai skaitā vēsturiskais atbalsts. Ja pēc pārkompensācijas izvērtēšanas tiks konstatēts, ka elektrostacija ir pārkompensēta, tiks pieņemts lēmums par turpmāka atbalsta samazinājumu vai nepieciešamības gadījumā nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu.
Atbilstoši ETL Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) sešu mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās veiks visu atbalstu saņemošo elektrostaciju pārkompensācijas izvērtēšanu. Turpmāk šādu izvērtējumu BVKB veiks pēc nepieciešamības, konstatējot izmaiņas elektrostacijas tehniskajos parametros, kā arī citos gadījumos.
Tāpat ar grozījumiem tiks nostiprināts elektrostaciju vienotā tehnoloģiskā cikla princips, kas tiek piemērots arī IRR aprēķinā. Tas paredz, ka, nosakot elektrostacijās saražotās elektroenerģijas atlikumu un vērtējot saražotās siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu, kā arī veicot saražotās elektroenerģijas cenas aprēķinu, tiks ņemtas vērā visas ar enerģijas ražošanas procesu tehnoloģiski saistītās iekārtas un būves.
Šī principa ieviešanas mērķis ir novērst elektrostaciju t.s. mākslīgās sadalīšanas gadījumus, kad komersanti kā atsevišķas elektrostacijas ir reģistrējuši tehnoloģiski saistītas elektrostacijas daļas, tādējādi pretendējot uz augstāku valsts atbalstu. Ja šādu mākslīgi sadalītu elektrostaciju īpašnieks vēlēsies turpināt izmantot tam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, viņam būs jāapvieno visas tehnoloģiski saistītās juridiskās vienības.
"Man kā nozares ministram ir ticis smags uzdevums - atjaunot uzticību zaļajai enerģētikai. Tikai skaidra, pārskatāma un taisnīga sistēma to var nodrošināt. Ir nepieciešama plaša visu pušu diskusija un taisnīga pieeja - labojot gadu desmitos ielaistās kļūdas zaļajā enerģētikā. Atvērts process un sabiedrības iesaiste to nodrošinās, šie lēmumi nevar tikt pieņemti aiz slēgtām durvīm," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ekonomikas ministrija atgādina, ka jaunas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu kopš 2012. gada netiek piešķirtas.
Darbs pie projektu pilnveides turpināsies arī pēc iesaistīto ministriju atzinumu saņemšanas, lai iespējami drīzākā laikā panāktu kvalitatīvu un izsvērtu risinājumu iesniegšanai izskatīšanai Ministru kabinetā. Detalizētāk ar sagatavotajiem MK noteikumu grozījumu projektiem var iepazīties šeit: Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 2.septembra noteikumos Nr.561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" un Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 2.septembra noteikumos Nr.560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību".