Delfi foto misc. - 77886
Foto: Publicitātes foto
Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājama iepakojuma, liecina AS "AJ Power Recycling", biedrības "Zero Waste Latvija" un SIA "ZAAO" kampaņas "Gudri pakot – gudri šķirot" ietvaros veiktā analīze. Lai gan tie, kas ikdienā šķiro atkritumus, ir pārliecināti par savām zināšanām*, vieglā iepakojuma (plastmasa, kartons, metāls) konteineru satura apskate liecina, ka tikai daļa no veikalos atrodamā iepakojuma, kas vēlāk nonāk atkritumu poligonā, ir pārstrādājama, turklāt to ir grūti atšķirt no nepārstrādājama iepakojuma.

Pagājušā gada rudenī pētījuma autori analizēja 112,5 kg atkritumu, kas nāca no vieglā iepakojuma jeb tā saucamajiem šķirošanas konteineriem un kurus SIA "ZAAO" reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra "Daibe" darbinieki bija atzinuši par nepiemērotiem nodošanai tālākai pārstrādei. Kā norāda ZAAO, ceturtā daļa (25%) vieglā iepakojuma konteineros nonākušo atkritumu nevar tikt nodoti tālākai pārstrādei. Pētījuma laikā noskaidrots, ka vairums, jeb gandrīz 80% no šiem pārstrādei nederīgajiem atkritumiem rodas tādēļ, ka iedzīvotāji konteinerā ievieto arī citas likvidējamas lietas, nevis tikai vieglo iepakojumu, bet 20% no šiem atkritumiem ir iepakojums, kas nevar tikt nodots pārstrādei.

No pārstrādei nederīgajiem atkritumiem, kas nav iepakojums, lielāko daļu sastāda tekstilatkritumi (gandrīz 30%). Tas norāda uz vairākām problēmām – gan to, ka cilvēki neizprot, kurai atkritumu kategorijai pieder tekstils, gan uz nepieciešamību pilnveidot tekstila šķirošanas sistēmu un veicināt apģērba ziedošanu. Tāpat vieglā iepakojuma atkritumu tvertnēs nonāk liels skaits celtniecības un mājokļa iekārtošanas materiālu (19,9%), dažādu automašīnu piederumu (8,9%) kā arī rotaļlietu (8,6%).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!