Vides konsultatīvās padome neapmierināta ar jauno Atkritumu apsaimniekošanas plānu  (1)

Kā pauda VKP pārstāvošās biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga, padome, kas sastāv no 20 nevalstiskajām vides organizācijām, ir pārsteigta, ka, neskatoties uz vides nevalstisko organizāciju pretenzijām un ignorējot iesniegtos komentārus, pagājušajā nedēļā jaunais plāns valdībā ir apstiprināts.

Brizga norāda, ka, neraugoties uz to, ka plāna pirmais stratēģiskais virsmērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt kopējā radīto atkritumu daudzuma ievērojamu samazināšanu, plāns izmantotajā aprites ekonomikas scenārijā paredz, ka 2028. gadā Latvijā tiks radītas 889 359 tonnas sadzīves atkritumu. Tas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā. Līdz ar to uz vienu cilvēku radītais sadzīves atkritumu apjoms 2028. gadā būs pieaudzis par 30% un sasniegs 532 kilogramus uz vienu iedzīvotāju.

Līdz ar to veidojas neatbilstība starp plāna projekta noteiktajiem mērķiem un izmantotajiem datiem. Šāda veida tendence ir arī pretrunā ar aprites ekonomikas principiem par atkritumu rašanās novēršanu. Plāns arī neatbilst Nacionālajam attīstības plānam 2020-2027, kas paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu, uzsver VKP pārstāvis.

"Šāds pārspīlēts radīto atkritumu daudzuma novērtējums ietekmē izvēlētos atkritumu apsaimniekošanas veidus un investīciju apjomu," akcentē Birzga. Viņaprāt, plānotās investīcijas atkritumu apsaimniekošanā būs nesamērīgi augstas un radīsies jaudu pārpalikumi, ja atkritumu daudzums nesasniegs plānā prognozēto.

Tāpat atkritumu daudzuma novērtējums plānā ir radījis iespēju atkritumu sadedzināšanas attīstībai, kas arī iekļauta plānā. 160 miljoni eiro privāto investīciju jeb 29% no kopējām plāna projekta investīcijām plānoti trīs dedzināšanas iekārtām Rīgā, Vidzemē un Latgalē.

Tikmēr investīcijas atkritumu apjoma mazināšanai, viņaprāt, nav paredzētas vispār. Atkritumu dedzināšanai atvēlētās investīcijas pārvirzot atkritumu apjoma mazināšanas pasākumiem un kvalitatīva no atkritumiem iegūtais kurināmā sagatavošanai, ko iespējams sadedzināt Brocēnu cementrūpnīcā, būtu iespējams sasniegt nospraustos Eiropas Savienības (ES) mērķus par atkritumu apglabāšanas apjoma mazināšanu, plāna nepilnības raksturo Brizga.

Viņš plānā redz arī citas nepilnības. Piemēram, nav noteikta kārtība neizlietoto medikamentu apsaimniekošanai, bioloģisko atkritumu plūsmas novirzīšanai prom no atkritumu poligoniem, vēsturisko bīstamo atkritumu, tostarp šīfera, utilizēšanai un tamlīdzīgi.

Vides nevalstiskās organizācijas uzskata plānu par neatbilstošu Latvijas interesēm un pretrunā ar ES Atkritumu direktīvā noteikto atkritumu pārvaldības hierarhiju. Tāpat tās uzsver, ka VARAM nav pietiekami iesaistījusi vides nevalstiskās organizācijas plāna apspriešanā un nav ņēmusi vērā iesniegtos komentārus un iebildumus.

Jau vēstīts, ka valdība 21. janvārī pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam, kas paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus.

Plāns paredz veidot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, tādējādi attīstot un palielinot atkritumu pārstrādes jaudas, kā arī paplašinot dalīti vākto atkritumu plūsmas, lai būtu iespējams atsevišķi nodot bioloģiskos atkritumus un līdz 2025. gada 1. janvārim arī tekstilatkritumus.

Paredzēts, ka plašāka dalītā vākšana ļaus virzīties uz atkritumu poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu, lai līdz 2035. gadam poligonos tiktu apglabāti ne vairāk kā 10% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Pašlaik tie ir vairāk nekā 60%.

Līdzšinējo desmit reģionu vietā plānots izveidot piecus spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, ievērojot administratīvi teritoriālas reformas rezultātu, un uz atkritumu poligonu bāzes izveidot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus.

Plāns paredz līdz 2021. gada maijam noteikt jaunas atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas, lai reģionu pašvaldībās līdz 2022. gada beigām kopīgi izstrādātu reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus.

Visu pašreizējo atkritumu poligonu ekspluatācija tiks turpināta, bet tiks diferencēts poligonos veicamo atkritumu apsaimniekošanas darbību klāsts. Piemēram, poligonu teritorijā varētu veikt tādas atkritumu apsaimniekošanas darbības kā šķirošana, pāršķirošana, no atkritumiem iegūta kurināmā sagatavošana, atsevišķu atkritumu veidu pārstrāde, kā arī labošanas darbības un remontdarbi.

Savukārt poligonos, kur ietilpība ir pietiekama un tas ir ekonomiski pamatoti, atkritumu apglabāšanas darbības varēs veikt arī turpmāk, bet lēmums par to būs jāpieņem atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām.

Pēc VARAM informācijas, plāna izstrādes procesā veiktie pētījumi liecina, ka nozares attīstībai ir nepieciešami 548 miljoni eiro publisko un privāto investīciju. Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā atkritumu apsaimniekošanas jomai un pārejai uz aprites ekonomikas modeli būs pieejami 103,53 miljoni eiro.

Pārējie finansējuma avoti ir komersantu, atkritumu radītāju un apsaimniekotāju ieguldījumi un maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu, kas tiek piemēroti, īstenojot principu "piesārņotājs maksā" un ražotāju paplašinātas atbildības principu.