Eiropas Savienībai (ES) ir jāpieturas pie solītā finansējuma "Rail Baltica" projektam, otrdien žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Aģentūras LETA rīcībā esošajā Kariņa, toreizējā Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas 18.janvārī parakstītajā vēstulē ES prezidējošās valsts - Portugāles - premjerministram Antoniu Koštam pausts aicinājums pieturēties pie iepriekš panāktās vienošanās par "Rail Baltica" īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
No vēstules izriet, ka Baltijas valstu vadītājiem ir bažas par nākamajā ES daudzgadu budžetā iezīmētajiem 1,384 miljardiem eiro "Rail Baltica" projekta īstenošanai.
Otrdien Kariņš žurnālistiem skaidroja, ka "atsevišķi spēki" Eiropas Parlamentā vēlas koriģēt pagājušajā gadā panāktās vienošanās par ES daudzgadu budžetu, tostarp finansējumu "Rail Baltica" projekta īstenošanai.
"Vēstule ir laipns atgādinājums, ka mums ir svarīgi pieturēties pie iepriekš norunātā," piebilda Kariņš.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
