Ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc nenoteiktība un nodokļu sistēma  (10)

Nedaudz vairāk nekā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās. "Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās," teic pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Pētījuma rezultāti liecina, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ārvalstu investoru vērtējums attiecībā uz investīciju klimata pievilcību Latvijā 2020. gadā ir pat nedaudz uzlabojies. Piecu baļļu skalā, kur pieci nozīmē, ka investīciju pievilcība ir būtiski uzlabojusies, 2020. gadā investori sniedza vērtējumu 2,7; savukārt 2018. un 2019. gadā attiecīgi, 2,5 un 2,6. Tikmēr politikas veidotāju darba novērtējums investīciju vides uzlabošanai Latvijā 2020. gadā ir saglabājies 2019. gada līmenī: 3,1 no 5 ballēm.

"Viens no skaidrojumiem šādam vērtējumam varētu būt saistīts ar to, ka ne visiem ārvalstu investoriem Covid-19 pandēmija ir pasliktinājusi darbības rezultātus," uzskata Dr. Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāk kā pusei aptaujāto ārvalstu investoru apgrozījuma un darbinieku skaita apjoms 2020. gadā ir saglabājies 2019. gada līmenī vai pat palielinājies. Var pieņemt, ka viens no iemesliem salīdzinoši labajiem darbības rādītājiem ir tas, ka šie uzņēmumi, salīdzinājumā ar vietējiem uzņēmumiem, ir vidēji produktīvāki un pēc būtības eksportspējīgāki. Tas, savukārt, norāda uz to, cik būtiski šādus uzņēmumus veidot arī nacionālā līmenī – katrai uz izaugsmi orientētai valstij," uzsver Sauka.

Atbildot uz jautājumu par būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijā 2020. gadā kopš brīža, kad valsti skāra pirmais Covid-19 pandēmijas vilnis, kā viens no galvenajiem tika minēts finanšu aspekts. "Arī tie uzņēmumi, kas nepiedzīvoja darbības rādītāju kritumu, nereti atzina, ka Covid-19 radījis lielāku darba slodzi un darbības rādītāju nodrošināšana prasa relatīvi lielākus ieguldījumus. Investori norāda arī uz problēmām ar naudas plūsmu, pirktspējas samazināšanos, sarežģījumiem finanšu tirgos, cenu dempingu, papildu nepieciešamajām investīcijām drošībā, kā arī finansiāla rakstura problēmām, kas saistītas ar uzņēmējdarbību Covid-19 pandēmijas skartākajās nozarēs," piebilst Sauka.

Lai arī ekspertu intervijās paustais liecina, ka vismaz daļa no ārvalstu investoriem jau ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem, kā Covid-19 pandēmijai raksturīgi izaicinājumi tika minēti darbs attālinātā režīmā un nepieciešamās izmaiņas uzņēmējdarbības modeļos atbilstoši mainīgajai tirgus videi. Kā vēl vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem 2020. gadā investori uzsver nenoteiktību. "Turklāt ne tikai nenoteiktību, kas saistīta ar pandēmiju, kā rezultātā ir apgrūtināta vidēja termiņa plānošana un nereti jāuzņemas arī lielāki riski, bet gan nenoteiktība nodokļu jomā. Šī problēma ir spilgti parādījusies arī iepriekšējos Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumos, bet ir sevišķi satraucoša tieši pandēmijas apstākļos, kad nenoteiktības jau tāpat ir ļoti daudz. Šis būtu viens no tiem aspektiem, ar kuru politikas veidotājiem, pieņemot lēmumus, būtu jābūt sevišķi uzmanīgiem," uzsver pētījuma autors.

Attiecībā uz prioritāriem atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, tai skaitā izmantojot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus, investori galvenokārt norāda uz nepieciešamību investēt infrastruktūrā un cilvēkkapitālā. Investori uzsver nepieciešamību vairāk investēt darbinieku pārprofilēšanā, kā arī attīstīt digitalizāciju, lai efektīvāk pārvaldītu digitalizācijas procesus, attīstītu digitālās prasmes un vairāk pielietotu digitālus risinājumus labākas valsts pārvaldes efektivitātes nodrošināšanai. Tāpat ārvalstu investori norāda uz nepieciešamību investēt "zaļās ekonomikas" projektos: "Te gan investoriem ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu. No vienas puses, ir paredzams, ka nākamajos gados zaļās ekonomikas kursam būs milzīga loma valsts attīstībā, un investori ir gatavi sadarboties ar valsti. No otras puses, investori retoriski jautā: kāds ir Latvijas "zaļā kursa" plāns un kā Latvija plāno sasniegt ES izvirzītos klimata pārmaiņu mērķus?" teic Sauka. Ilgtermiņa kontekstā investori joprojām norāda uz nepieciešamību investēt arī izglītības, zinātnes un veselības aprūpes pilnveidē.

Uz jautājumu par turpmākiem investīciju plāniem gandrīz 68% aptaujāto ārvalstu investoru atbildēja, ka plāno palielināt investīciju apjomu, 27% sniedza noraidošu atbildi, bet 5% atbildēja, ka nav vēl izlēmuši vai, ka tas ir atkarīgs no apstākļiem vai pašreizējā brīdī papildus investīcijas vienkārši nav vajadzīgas.

"Šis ir jau sestais gads, kad ar ekspertu interviju palīdzību lūdzam lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā sniegt vērtējumu par valsts investīciju vidi, kā arī priekšlikumus tās uzlabošanai. Investorus uzklausīt ir svarīgi, jo tie sniedz būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Piemēram, atbilstoši Lursoft apkopotajiem jaunākajiem datiem par 2019. gadu, ārvalstu investori – Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 145'000 eiro un kuriem ir vismaz 50 % ārvalstu kapitāls – samaksā 44 % no visiem nodokļiem un nodarbina 27 % no kopējā darbaspēka. Tāpēc plāni palielināt investīciju apjomus, neskatoties uz pandēmijas radīto ekonomikas lejupslīdi, noteikti ir labas ziņas," teic Sauka, piebilstot, ka gadu no gada redzams, ka investoru izceltie problēmjautājumi ir tikpat nozīmīgi arī vietējiem uzņēmumiem, un to risināšana palīdzētu uzlabot kopējo biznesa vidi Latvijā.