Aizturētais patēriņš gaida izlaušanās brīdi  (39)

"Mazumtirdzniecība uzrādīja ievērojamu noturību 2020. gadā. Pavasara mēnešos pandēmija radīja pamatīgu izbīli un veicināja piesardzību cilvēku tēriņos. Savukārt otrā viļņa laikā iedzīvotāju vēlmi pirkt spēja apturēt vien būtiski ierobežojumi. Būtiskākie pozitīvie stāsti 2020. gadā bija degvielas (+6%) un pārtikas (+3%) mazumtirdzniecības kategorijas. Savukārt nozīmīgākie kritumi vērojami apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā," norāda "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

"Neskatoties uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu novembra pirmajā pusē un būtiskiem tirdzniecības ierobežojumiem decembrī, mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums pērnā gada nogalē ir bijis ievērojami mazāks nekā Covid-19 pirmajā vilnī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies par 4,4% salīdzinājumā ar 2019. gada decembri. Salīdzinājumam, Covid-19 pirmajā vilnī 2020. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par vairāk nekā 8%. Tādējādi Latvijas ekonomikas sniegums pērnā gada nogalē ir bijis labāks nekā gaidīts," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Noteiktie ierobežojumi ietekmē gan iedzīvotāju iepirkšanās tendences, gan mazumtirdzniecības veikalu darbību. Uzņēmējiem savukārt svarīgs ir valsts sniegtais atbalsts un pašu spēja pielāgoties jaunajiem un mainīgajiem apstākļiem, ieviešot dažādas jaunas tirdzniecības formas, nodrošinot ātrākas preču piegādes, pārskatot esošos mārketinga kanālus un veidojot jaunas e-komercijas platformas," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.

Finanšu ministrijā norāda, ka Eiropas Komisijas apkopotais patērētāju un uzņēmēju sentimenta indekss liecina, ka Latvijas mazumtirdzniecībā šā gada janvārī noskaņojums pasliktinājies trešo mēnesi pēc kārtas. Īpaši strauju lejupslīdi uzrādījis novērtējuma par sagaidāmo pasūtījumu apjomu raksturojošais rādītājs. Savukārt Latvijas patērētāju noskaņojuma rādītājs janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nepasliktinājās, bet saglabājās līdzīgi zemā līmenī kā 2020. gada nogalē, krietni atpaliekot no pirmspandēmijas vidējā līmeņa. Patērētāju aptaujas liecina, ka ir mazinājusies iedzīvotāju vēlme pēc lielāku pirkumu veikšanas, kas varētu būt saistīts arī ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem tirdzniecības nozarē, kas liedz iegādāties preces, kas nav pirmās nepieciešamības preču sarakstā. Tāpat iedzīvotāji pauž bažas par savas darba vietas stabilitāti, kā arī patērētāju vērtējums par savu finansiālo situāciju turpmāko divpadsmit mēnešu laikā ir zemākajā līmenī kopš 2019. gada beigām. Turklāt patērētāji nesagaida būtiskus ekonomiskās situācijas uzlabojumus valstī kopumā.

"Janvārī un februārī nozare turpinās turēties mīnusos. Tos pamatā uzturēs ierobežojumi nepārtikas preču iegādei, savukārt pārtikas noieta kāpums saglabāsies. Negatīvais rezultāts nav saistīts ar pieprasījumu, bet gan ar piedāvājuma ierobežojumiem. Tādēļ ir skaidrs, ka tiklīdz tiks atcelti ierobežojumi, privātajā patēriņā gaidāms spēcīgs uzplaiksnījums, jo realizēsies aizturētais patēriņš," prognozē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Nozares 2021. gada prognoze ir risku pilna. Ja vēl ilgi saglabāsies tik drastiski ierobežojumi nepārtikas preču tirdzniecībai, tad gandrīz pilnīgi "tukšus" divus vai trīs mēnešus kompensēt būs grūti. Turklāt tiem, kuriem pandēmijas ietekmes svārsts bija labvēlīgs, ir jābažījas par pretēju tā kustību šogad. Ilglietošanas preču tirgotājiem būs jārēķinās ar asāku konkurenci no tūlītējas baudas gūšanas iespējām izklaidē. Mazāki ceļošanas ierobežojumi var pamudināt daļu pierobežas iedzīvotāju atkal pirkt pārtiku Lietuvā. Taču pretēja ietekme būs "Lidl" darbības uzsākšanai, kas palielinās izvēli Latvijā un ietekmēs kopējo cenu līmeni par labu pircējiem. Taču pat šis notikums neatturēs cilvēkus atkal vairāk doties uz restorāniem, kas samazinās nepieciešamību apmeklēt pārtikas veikalus," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula teic, ka, lai gan 2020. gads jau bija lielas pielāgošanās un radošas sadarbības risinājumu meklējumu gads uzņēmējiem un patērētājiem, mazumtirgotājiem arī turpmāk netrūks izaicinājumu, piemēram, vides jautājumos. "Zaļais kurss" ieņem arvien spilgtākas aprises ikdienas dzīvē, un, iespējams, daļu tirgotāju vairāk nekā līdz šim nodarbinās preču piegāžu un sortimenta politikas pārskatīšana, lai novērstu neizpārdotu sezonas preču krājumu sloga veidošanos, kā arī alternatīvu pārstrādes veidu meklējumi (pretstatā krājumu iznīcināšanai). Savukārt citi tirgotāji gatavosies dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ieviešanai, kas plānota jau pēc gada.

Neskatoties uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu novembra pirmajā pusē un būtiskiem tirdzniecības ierobežojumiem decembrī, mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums pērnā gada nogalē ir bijis ievērojami mazāks nekā Covid-19 pirmajā vilnī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies par 4,4% salīdzinājumā ar 2019. gada decembri. Salīdzinājumam, Covid-19 pirmajā vilnī 2020. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par vairāk nekā 8%. Tādējādi Latvijas ekonomikas sniegums pērnā gada nogalē ir bijis labāks nekā gaidīts.

Par pietiekoši noturīgu mazumtirdzniecību jau iepriekš liecināja arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati. Neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, kopējie tēriņi decembrī tikai nedaudz atpalika no iepriekšējiem mēnešiem, lai arī decembra pirmā puse būtiski atšķīrās no otrās puses, kad tika būtiski ierobežots klātienē tirgojamo preču klāsts. Līdzīgi, kā pirmajā vilnī, arī decembrī visvairāk samazinājās nepārtikas preču tirdzniecība. Piemēram, apģērbu un apavu tirdzniecība saruka par 40% salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, savukārt atpūtas un kosmētikas preču tirdzniecība samazinājās par attiecīgi 23% un 15%. Tikmēr pārtikas preču tirdzniecība pieauga par 3,5% un, atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa, arī degvielas tirdzniecība turpināja augt, decembrī pārdošanas apjomiem palielinoties par 6,1%.

Kā liecina mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati, arī šī gada sākums tirdzniecībā ir vājš, lai arī patēriņš kopumā ir spēcīgāks nekā 2020. gada pavasarī un kopš decembra otrās puses tēriņi atkal nedaudz kāpj. Tas, visticamāk, ir saistīts ar uzņēmēju mēģinājumiem pielāgoties un vismaz daļēji turpināt darbību esošajā situācijā. Labā ziņa gan ir tā, ka iedzīvotāju ienākumi turpina augt un līdz ar plašajiem ierobežojumiem tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu nozarēs, ir strauji auguši iedzīvotāju uzkrājumi. Pērn Latvijas komercbankās mājsaimniecību uzkrājumi pieauga par aptuveni 800 miljoniem eiro. Tikmēr interese par patēriņa kredītiem ir sarukusi, un pašā gada nogalē mūsu klienti aktīvi izmaksāja kredītkaršu kavētos maksājumus, un patēriņa kredītu atlikumus.

Tas, manuprāt, ir būtisks potenciāls patēriņa pieaugumam šī gada otrajā pusē. Protams, uzkrājumu nav visiem un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir būtiski ierobežota, savukārt tajās strādājošie ne vienmēr saņem pietiekamu valsts atbalstu. Mazā biznesa faktiskā darbība Latvijā ne vienmēr atbilst teorētiskajiem priekšstatiem, un dažādu nodokļu režīmu izmantošana, kā arī ēnu ekonomika traucē valstij efektīvi atbalstīt atsevišķās pakalpojumu nozarēs strādājošos. Tomēr daudzu citu nozaru un profesiju pārstāvjiem ienākumi nav samazinājušies vai pat turpina augt, un tā ir laba ziņa.

Visbeidzot, manuprāt, ir nopietni jāizvērtē, vai esošie ierobežojumi tirdzniecībā ir atbilstoši un efektīvi Covid-19 saslimstības mazināšanā. Igaunijas un Latvijas Covid-19 saslimstības dinamika pēdējā pusotra mēneša laikā ir bijusi ļoti līdzīga, lai arī Igaunijā tirdzniecība nav ierobežota, un decembrī tā pieauga par 7%. Tikmēr Lietuvā tirdzniecība tāpat kā Latvijā ir ierobežota, taču kopējais epidemioloģisko pasākumu kopums ir spējis panākt būtisku saslimstības samazinājumu. Šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķi ierobežojumi būs nepieciešami vismaz līdz pavasara beigām, tādēļ tirdzniecībā un pakalpojumos ir jāmeklē ilgtspējīgāks darbības modelis.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu rāda, ka 2020. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā saruka par 4,4%. Šo kritumu tiešā veidā noteica ar Covid-19 slimības izplatības kontroli ieviestie pasākumi, kas ierobežoja tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, savukārt, sākot ar 21. decembri, iedzīvotāji klātienē varēja iegādāties vien ierobežotu preču klāstu. Tādējādi gada nogalē, kad tradicionāli, tuvojoties gadumijas svētkiem, iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte ir visaugstākā, pērn tā tika būtiski ierobežota ieviesto drošības pasākumu dēļ.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības ierobežojumi skāra tikai nepārtikas preču tirdzniecību, kopējo mazumtirdzniecības apjomu sarukumu noteica tieši šo preču pārdošanas apjomu kritums. Tādējādi decembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecība, atskaitot auto degvielas mazumtirdzniecību, bija par 13,1% zemāka nekā pirms gada. Tomēr šis kritums nebija tik straujš kā 2020. gada aprīlī, kad nepārtikas preču mazumtirdzniecība saruka par 14,9%, ko visbūtiskāk noteica iedzīvotāju piesardzība un bailes no saskarsmes ar Covid-19 infekciju, jo ierobežojumi tirdzniecības vietu darbībai toreiz nebija tik stingri.

Starp nepārtikas precēm būtiskākie tirdzniecības apjomu kritumi decembrī tika reģistrēti kosmētikas un higiēnas piederumu mazumtirdzniecībā (-15,5% gada griezumā), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (-17,2%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (-23,6%), pulksteņu un juvelierizstrādājumu preču mazumtirdzniecība (-24,6%). Savukārt sarukumu par 40,2% apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā noteica ne tikai slēgtie tirdzniecības centri, bet visdrīzāk arī nepieciešamības trūkums papildināt savu garderobi, iedzīvotājiem lielu daļu sava laika pavadot mājās.

Tajā pašā laikā decembrī turpināja palielināties degvielas pārdošanas apjomi, kuri bija par 6,1% augstāki nekā 2019. gada decembrī, kā arī par 3,4% pieauga mazumtirdzniecība pārtikas veikalos. Apjomu kāpumi šajās preču grupās ierobežoja vēl straujāku nozares kritumu, ņemot vērā, ka tās veido aptuveni 60% no kopējiem mazumtirdzniecības apjomiem.

Mazumtirdzniecības apjomu samazinājums decembrī jau bija sagaidāms, un tas pasliktināja visa 2020. gada rezultātus, tomēr gadā kopumā mazumtirdzniecībā joprojām tika reģistrēts pieaugums. Pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 1,5%, uzrādot labāku rezultātu nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur vienpadsmit mēnešos mazumtirdzniecība samazinājusies par 1%, kritumu uzrādot lielākajai daļai dalībvalstu.

2020. gadā kopumā degvielas tirdzniecība Latvijā palielinājusies par 6,4%, mazumtirdzniecība pārtikas preču veikalos – par 3,5%, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība, atskaitot degvielu, bijusi par 1,9% zemāka nekā iepriekšējā gadā.

Eiropas Komisijas apkopotais patērētāju un uzņēmēju sentimenta indekss liecina, ka Latvijas mazumtirdzniecībā šā gada janvārī noskaņojums pasliktinājies trešo mēnesi pēc kārtas. Īpaši strauju lejupslīdi uzrādījis novērtējuma par sagaidāmo pasūtījumu apjomu raksturojošais rādītājs.

Savukārt Latvijas patērētāju noskaņojuma rādītājs janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nepasliktinājās, bet saglabājās līdzīgi zemā līmenī kā 2020. gada nogalē, krietni atpaliekot no pirmspandēmijas vidējā līmeņa. Patērētāju aptaujas liecina, ka ir mazinājusies iedzīvotāju vēlme pēc lielāku pirkumu veikšanas, kas varētu būt saistīts arī ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem tirdzniecības nozarē, kas liedz iegādāties preces, kas nav pirmās nepieciešamības preču sarakstā. Tāpat iedzīvotāji pauž bažas par savas darba vietas stabilitāti, kā arī patērētāju vērtējums par savu finansiālo situāciju turpmāko divpadsmit mēnešu laikā ir zemākajā līmenī kopš 2019. gada beigām. Turklāt patērētāji nesagaida būtiskus ekonomiskās situācijas uzlabojumus valstī kopumā.

Ņemot vērā patērētāju noskaņojuma raksturojošos rādītājus, Covid-19 izplatības dinamiku un noteiktos ekonomiskās darbības ierobežojumus, arī janvārī patērētāji norādīja gan uz pašreizējo, gan plānoto uzkrājumu kāpumu. Mājsaimniecību noguldījumu apjoms uzrādīja pieaugumu visa pērnā gada laikā, un, kā liecina Latvijas Bankas dati, novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, Latvijas komercbanku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 12,2%, sasniedzot 8,12 miljardus eiro. Lai gan ilgtermiņa noguldījumi (vairāk par 2 gadiem) un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ir samazinājušies, kopējo noguldījumu pieaugumu noteica iedzīvotāju finansiālo līdzekļu atlikumu bankas kontā uz dienas beigām kāpums, kas veido izteikti lielāko daļu jeb 85% no visiem mājsaimniecību noguldījumiem, un tie gada laikā palielinājušies par 23%. Tas norāda uz iedzīvotāju rīcībā esošo līdzekļu pieaugumu, ko varētu novirzīt patēriņam. Taču, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmē radušos piesardzību, nedrošību par savu finansiālo situāciju nākotnē, kā arī noteikumus, kuri ierobežo iepirkšanos, iedzīvotāji savus brīvos finanšu līdzekļus uzkrāj.

Tā kā pērnā gada nogalē ārkārtējā situācija valstī tika pagarināta līdz šā gada 7. februārim, saglabājot jau iepriekš noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, sagaidāms, ka arī šā gada sākumā mazumtirdzniecībā būs vērojams apjomu sarukums.

Visai veiksmīgo un straujo mazumtirdzniecības atgūšanos nogrāva atjaunotie ierobežojumi, un decembrī nozares apjomi jau samazinājās par 4,4%. Jaunie nosacījumi primāri skāra nepārtiku, tādēļ ir likumsakarīgi, ka šajā segmentā apjomu kritums sasniedza -13,1%, kamēr pārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 3,4%. Neskatoties uz krituma periodiem, pērn nozare ir spējusi augt par 1,5%. To pamatā balstīja pārtikas preču noieta kāpums par 3,5%, kamēr nepārtikas preču apjomi kritās par 1,9%.

Janvārī un februārī nozare turpinās turēties mīnusos. Tos pamatā uzturēs ierobežojumi nepārtikas preču iegādei. Pārtikas noieta kāpums saglabāsies. Ļoti iespējams, ka martā nosacījumi varētu tikt nedaudz atviegloti, kas ļaus situācijai starp segmentiem izlīdzināties. Tomēr tas izrietēs no epidemioloģiskās situācijas valstī. Negatīvākajā scenārijā ierobežojumi var ievilkties arī ilgāk. Negatīvais rezultāts nav saistīts ar pieprasījumu, bet gan ar piedāvājuma ierobežojumiem. Tādēļ ir skaidrs, ka tiklīdz tiks atcelti ierobežojumi, privātajā patēriņā gaidāms spēcīgs uzplaiksnījums, jo realizēsies aizturētais patēriņš. Tādēļ vasaras mēnešos mazumtirdzniecība var piedzīvot galvu reibinošus kāpumus. Tas noteikti ilgs līdz rudenim, kad atkal pacelsies jautājums par jaunu ierobežojumu nepieciešamību. Patēriņu turpinās balstīt tālāks algu pieaugums un labāks noskaņojums, ko uzmundrinās vakcinācija.

2020. gads mazumtirdzniecībā bija sarežģīts, taču daudz veiksmīgāks nekā varēja gaidīt krīzes sākumā. Tobrīd pozitīvs rezultāts gadā kopumā nebija paredzēts pat visoptimistiskākajās prognozēs. Taču tagad izrādās, ka pērn mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, tā bija viena no veiksmīgākajām ekonomikas nozarēm. Strauja atkopšanās pēc valsts noteikto ierobežojumu un baiļu radītā dramatiskā krituma sākās jau maijā, bet jūnijā jau tika panākts pieaugums gada griezumā. Augstāko punktu apgrozījuma kāpums sasniedza oktobrī (+6,4%). Kritums mēneša griezumā atsākās novembrī, bet decembrī paātrinājās līdz 5,7%. Gada griezumā apgrozījums šajā mēnesī saruka par 4,4%, tai skaitā nepārtikas tirdzniecībā, izņemot degvielu – kritums par 13,1%. Jūtama ierobežojumu ietekme, dažās nozarēs jaušams arī pieprasījuma pārsātinājums, piemēram, līdz tam ļoti veiksmīgajā elektropreču tirdzniecībā bija viens no lielajiem kritumiem decembrī, par 21,1% pret iepriekšējo mēnesi.

Pandēmija ir bijusi nevis kā dambis, kas aptur ekonomikas upes plūdumu, bet kā liels akmens straumē, kas to novirza uz citu pusi. Ūdens meklēja apvedceļus jeb ceļojumos, restorānos un izklaides pasākumos neiztērētā nauda plūda uz veikaliem. Turklāt ļoti iespējams, ka kopējā par precēm iztērētā nauda auga vēl straujāk nekā par 1,5%. Pērn statistiķi aprēķinājuši kritumu interneta un pasta tirdzniecībā, kam būtu grūti noticēt, bet, kā viņi paši to norādīja iepriekš, viens liels interneta tirgotājs ir reģistrējies citā valstī.

Jo īpaši sekmīgs šis laiks bija pārtikas tirdzniecībai, jo pieauga mājās apēstā īpatsvars uz restorānu rēķina. Taču par 8% kritās apgrozījums specializētajos pārtikas un dzērienu veikalos, kas atspoguļo to atkarību no tūristiem. Kopējais apjoms nepārtikas tirdzniecībā, izņemot degvielu, pērn gandrīz nemainījās. Taču vairākas apakšnozares bija veiksmīgas. Cilvēkiem bija vairāk laika iekārtot un remontēt mājokļus, daļai sabiedrības arī vairāk naudas – novembrī noguldījumu pieauguma gada temps sasniedza 12,2%. Vislabāk pērn klājās elektropreču tirgotājiem, to apgrozījums auga vairāk nekā par piektdaļu. Mazāk ceļojot uz ārzemēm, cilvēki vairāk ceļoja pa Latviju, patērējot par 6,4% vairāk degvielas nekā iepriekšējā gadā. 4. ceturksnī auto degvielas tirdzniecības kāpums sasniedza pat 12%. To veicināja arī vēlme izvairīties no sabiedriskā transporta. Pašsaprotamu iemeslu dēļ labi sekmējās aptiekām. Taču aizvadītais gads bija milzu vilšanās apģērbu tirgotājiem.

Mazumtirdzniecībai 2021. gads visdrīzāk būs labāks par iepriekšējo, taču kopējā apgrozījuma pieauguma atšķirības šajā nozarē nebūs lielas. Gada sākums ekonomikā vēl var izrādīties tik "pandēmisks", ka, lai arī gaidāmais izmaiņu virziens 2021. gada ietvaros – no ceturkšņa uz ceturksni ir skaidrs, gada kopējie rezultāti veikalu darbībā var izrādīties pārsteidzoši līdzīgi. Gada kopējos rezultātos krīzes pārvarēšanu vislabāk redzēs 2022. gadā, tad arī kopējais ekonomikas pieaugums būs pārliecinoši spēcīgāks nekā šogad. Šī gada 1. ceturksnis visdrīzāk izrādīsies sliktākais laiks mazumtirdzniecībai visā pandēmijas laikā, bet turpmākajos ceturkšņos uzbriedušo naudas kontu auklas spruks vaļā.

Nozares 2021. gada prognoze ir risku pilna. Ja vēl ilgi saglabāsies tik drastiski ierobežojumi nepārtikas preču tirdzniecībai, tad gandrīz pilnīgi "tukšus" divus vai trīs mēnešus kompensēt būs grūti. Turklāt tiem, kuriem pandēmijas ietekmes svārsts bija labvēlīgs, ir jābažījas par pretēju tā kustību šogad. Ilglietošanas preču tirgotājiem būs jārēķinās ar asāku konkurenci no tūlītējas baudas gūšanas iespējām izklaidē. Mazāki ceļošanas ierobežojumi var pamudināt daļu pierobežas iedzīvotāju atkal pirkt pārtiku Lietuvā. Taču pretēja ietekme būs "Lidl" darbības uzsākšanai, kas palielinās izvēli Latvijā un ietekmēs kopējo cenu līmeni par labu pircējiem. Taču pat šis notikums neatturēs cilvēkus atkal vairāk doties uz restorāniem, kas samazinās nepieciešamību apmeklēt pārtikas veikalus.

Valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa. Situācija kļūst kritiska gan tirgotājiem, gan cilvēkiem, kuriem nav iespēju nopirkt preces internetā. Nešķiet iespējama pastāvošo noteikumu saglabāšana vēl vairākus mēnešus, tāpēc jāmeklē ilgtspējīgs risinājums. Ir jātuvina kārtība tai, kas pastāvēja pavasarī, kas ļāva mums gan apturēt vīrusu, gan panākt mazāku ekonomiskās aktivitātes kritumu nekā Eiropā kopumā.

Lai gan mazumtirdzniecības nozarei Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā veicās labāk nekā daudzām citām nozarēm, gada beigās situācija pasliktinājās. To lielā mērā ietekmēja valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, kas ir spēkā no 2020. gada 9. novembra.

Situācijai neuzlabojoties, ar 2020. gada 21. decembri tika noteikti papildu ierobežojumi un tie ir attiecināmi līdz šā gada 7. februārim. Decembrī mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums bija par 3,5% zemāks nekā 2019. gada decembrī (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Visstraujāk decembrī saruka nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums – par 11,7%. Saruka gandrīz visu nepārtikas preču tirdzniecības apgrozījums. Visstraujākais sarukums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 43%). Saruka arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu mazumtirdzniecība (par 27%) un pulksteņu, juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecība (par 23%).

Līdz ar visu publisko pasākumu atcelšanu un aizliegšanu, kā arī kultūrvietu un izstāžu vietu darbību pārtraukšanu, sarukums turpinājās arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču kategorijā (par 23%). Saruka arī sporta preču un spēļu tirdzniecība.

Decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga tikai mājsaimniecības elektropreču tirdzniecībā. Tāpat iedzīvotāji biežāk apmeklēja aptiekas un iegādājās zāles.

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām, mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija vērojams gandrīz visās kategorijās, no kurām gandrīz uz pusi saruka mazumtirdzniecība lietotu preču veikalos.

Lai gan tirdzniecība interneta veikalos nav aizliegta, tomēr iedzīvotāju paradumi iepirkties internetā tik strauji nemainās un decembrī mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos pat nedaudz saruka, salīdzinot ar 2019. gada decembri.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība 2020. gada decembrī pieauga par 3,2%, salīdzinājumā ar 2019. gada decembri.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums aizvien ir pozitīvs un decembrī tas bija par 8,2% augstāks nekā 2019. gada decembrī. To var daļēji skaidrot ar ierobežojumiem ceļojumiem uz ārzemēm. Attiecīgi lielākā daļa iedzīvotāju savus atvaļinājumus pavadīja Latvijā.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, kopumā 2020. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 1,5% augstāks nekā 2019.gadā. Arī pārtikas mazumtirdzniecība (par 3,6%) un degvielas mazumtirdzniecība (par 6,5%) pārsniedza 2019. gada rādītājus. Neliels sarukums bija vērojams nepārtikas preču tirdzniecības kategorijā (par 1,8%).

Turpmāko situāciju nozarē ietekmēs tas, cik veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 vīrusa izplatību un attiecīgi, cik ilgi vēl būs spēkā tirdzniecības ierobežojumi, kas īpaši smagi skar nepārtikas preču tirdzniecību. Noteiktie ierobežojumi ietekmē gan iedzīvotāju iepirkšanās tendences, gan mazumtirdzniecības veikalu darbību. Uzņēmējiem savukārt svarīgs ir valsts sniegtais atbalsts un pašu spēja pielāgoties jaunajiem un mainīgajiem apstākļiem, ieviešot dažādas jaunas tirdzniecības formas, nodrošinot ātrākas preču piegādes, pārskatot esošos mārketinga kanālus un veidojot jaunas e-komercijas platformas.

Mazumtirdzniecība 2020. gada laikā ir pielāgojusies dzīvei Covid-19 apstākļos. Pandēmijas otrajā vilnī līdztekus tiešajiem ierobežojumiem, kas pakāpeniski skāra daudzu tirdzniecības vietu darba laiku un klātienē tirgojamo preču sortimentu, mazumtirdzniecību ietekmēja arī ierobežojumi citās jomās, daļu patēriņa padarot nevajadzīgu.

Piemēram, pasākumu neesamība un ciemošanās neiespējamība mazināja vajadzību saposties, kā arī izmantot degvielu, lai kaut kur dotos. Iespējams, divreiz bija jāapdomā dāvanu iegāde mīļajiem, jo Ziemassvētku vecīša (piegādes pakalpojumu sniedzēju) noslodze, augot attālinātajai tirdzniecībai, bija palielinājusies.

Lai gan sabiedriskās dzīves pierimums varēja veicināt pievēršanos dzīvesvietas pārkārtošanai un labiekārtošanai, patērētāju piesardzība vai neērtības mājokļa preču attālinātajā iegādē gada nogalē tomēr ņēmušas virsroku.

Šādas norises atspoguļo Centrālās statistikas pārvaldes dati: mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās 2020. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu saruka par 1,4% (salīdzinājumam 3,6% kritums 2. ceturksnī). Decembrī mēneša kritums bija 5,7%, gada laikā mazumtirdzniecībai sarūkot par 4,4%, kas ir mazāk nekā, piemēram, aprīlī (samazinājums par 8,9% gada laikā).

Kā ierobežojumu apstākļos bija gaidāms, decembrī vairākuma preču grupu mazumtirgotāji piedzīvoja apgrozījuma kritumu. Pozitīvu pienesumu kopējās mazumtirdzniecības attīstībā veidoja vien pārtikas un dzērienu tirdzniecība specializētajos veikalos, attālinātās tirdzniecības aktivizēšanās, kā arī farmaceitisko preču tirdzniecība.

Covid-19 izplatības apturēšanai nepieciešamo ierobežojumu ieilgšana tomēr sekmējusi arī noskaņojuma pasliktināšanos: Eiropas Komisijas noskaņojuma janvāra aptauju rezultāti rāda, ka mazumtirgotāju pesimisms, kas no jauna bija atgriezies 4. ceturksnī, ir vēl nedaudz pastiprinājies. Vienlaikus iepriekšējā gada pieredze un veiktie pielāgojumi neļauj pesimisma līmenim noslīdēt līdz pandēmijas pirmā viļņa laikā pieredzētajam.

Lai gan 2020. gads jau bija lielas pielāgošanās un radošas sadarbības risinājumu meklējumu gads uzņēmējiem un patērētājiem, mazumtirgotājiem arī turpmāk netrūks izaicinājumu, piemēram, vides jautājumos. "Zaļais kurss" ieņem arvien spilgtākas aprises ikdienas dzīvē, un, iespējams, daļu tirgotāju vairāk nekā līdz šim nodarbinās preču piegāžu un sortimenta politikas pārskatīšana, lai novērstu neizpārdotu sezonas preču krājumu sloga veidošanos, kā arī alternatīvu pārstrādes veidu meklējumi (pretstatā krājumu iznīcināšanai). Savukārt citi tirgotāji gatavosies dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ieviešanai, kas plānota jau pēc gada.

Brīdī, kad noteiktos ierobežojumus būs iespējams strauji mazināt, konfidencei uzlabojoties, visticamāk, pārklāsies daudzu tirgotāju vajadzība segt pandēmijas laika zaudējumus un patērētāju iespējas īstenot atlikto patēriņu, izmantojot pandēmijas laika uzkrājumus. Tas varētu dot savu artavu pakāpeniskā patēriņa cenu līmeņa pieaugumā.

Lai gan otrā vīrusa viļņa sākumposmā mazumtirdzniecība uzrādīja ļoti labus rezultātus, decembrī, kā jau iepriekš prognozējām, nozares apgrozījumā iezagās mīnusi. Decembra pirmajā pusē novērojām dāvanu pirkšanas drudzi, un "Swedbank" karšu datos pirms-svētku nedēļā pat reģistrēti rekordi tēriņos. Taču ievērojami stingrākie ierobežojumi decembra otrajā pusē darīja savu. Salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi decembrī samazinājās par 5,7%, gada griezumā manāms 4,4% kritums. Neskatoties uz vīrusa krīzi, 2020. gadā kopumā mazumtirdzniecībā novērojams 1,5% pieaugums.

Papildus jau iepriekš pieaugošiem pārtikas pārdošanas apjomiem plusus decembrī piedzīvojusi farmaceitisko preču mazumtirdzniecība (+8%). Autodegvielas pārdošanas apjomi pieauguši par 6%, pieauguma tempam gada izskaņā strauji samazinoties. Ievērojamus mīnusus gada pēdējā mēnesī piedzīvoja arī apģērbu un apavu (-40%) un lietotu preču mazumtirdzniecība (-50%). Ieviesto ierobežojumu rezultātā cieta arī kultūras un atpūtai paredzēto preču (-24%) un informācijas tehnoloģiju preču (-17%) mazumtirdzniecība.

Mazumtirdzniecība uzrādīja ievērojamu noturību 2020. gadā. Pavasara mēnešos pandēmija radīja pamatīgu izbīli un veicināja piesardzību cilvēku tēriņos. Savukārt otrā viļņa laikā iedzīvotāju vēlmi pirkt spēja apturēt vien būtiski ierobežojumi. Būtiskākie pozitīvie stāsti 2020. gadā bija degvielas (+6%) un pārtikas (+3%) mazumtirdzniecības kategorijas. Savukārt nozīmīgākie kritumi vērojami apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā.

Ņemot vērā vīrusa izplatību un joprojām striktos ierobežojumus, mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos gada pirmajos mēnešos, visticamāk, vērosim kritumu. Pieejamie "Swedbank" karšu dati par janvāri uzrāda bankomātu skaidras naudas izņemšanas un kopējo darījumu skaita kritumu par 15%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Taču, ierobežojumiem tiekot mazinātiem, mazumtirdzniecība, visticamāk, strauji atgūsies, 2021. gadā kopumā uzrādot izaugsmi. Gada pirmajā pusē veselība, pārtika un preces, kas saistītas ar aktivitātēm mājās un pie dabas visticamāk turpinās balstīt mazumtirdzniecības apgrozījumu. Taču gada otrajā pusē, līdz ar plašāku ekonomikas atkopšanos, varam gaidīt arī veiksmīgāku attīstību vīrusa dēļ cietušajās preču grupās.