Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku pagaidām ir bijusi ievērojami mazāka nekā pirmajā vilnī. Kopumā Baltijas valstu ekonomikām 2020. gadā ir klājies ievērojami labāk nekā lielākajai daļai eirozonas valstu, kas ir pārsteidzoša atšķirība salīdzinājumā ar globālo finanšu krīzi, norāda ekonomisti. 2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
"Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku pagaidām ir bijusi ievērojami mazāka nekā pirmajā vilnī 2020. gada pavasarī. Ir daudz labāk nekā gaidīts, lai arī par Latvijas ekonomikas noturību rudens mēnešos jau iepriekš liecināja daudzi īstermiņa indikatori un salīdzinoši pozitīva situācija gada nogalē bija redzama arī citās Eiropas valstīs," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Pielāgošanās spējas un pacietība bija gan uzņēmēju, gan patērētāju 2020. gada vadmotīvs, darbojoties nemitīgi mainīgu spēles noteikumu apstākļos. Tas, ka noteikumus ietekmē iepriekšējo soļu sekmīgums pandēmijas apkarošanā, tos nepadarīja viegli prognozējamus. Iekšzemes kopprodukta paugurainā attīstība gada laikā atgādināja dažu labu atrakciju izklaides parkā, priekam un izklaidei gan bieži vien izpaliekot," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
