Ekonomisti par Latvijas IKP: esam daudz labākā formā  (51)

"Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku pagaidām ir bijusi ievērojami mazāka nekā pirmajā vilnī 2020. gada pavasarī. Ir daudz labāk nekā gaidīts, lai arī par Latvijas ekonomikas noturību rudens mēnešos jau iepriekš liecināja daudzi īstermiņa indikatori un salīdzinoši pozitīva situācija gada nogalē bija redzama arī citās Eiropas valstīs," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Pielāgošanās spējas un pacietība bija gan uzņēmēju, gan patērētāju 2020. gada vadmotīvs, darbojoties nemitīgi mainīgu spēles noteikumu apstākļos. Tas, ka noteikumus ietekmē iepriekšējo soļu sekmīgums pandēmijas apkarošanā, tos nepadarīja viegli prognozējamus. Iekšzemes kopprodukta paugurainā attīstība gada laikā atgādināja dažu labu atrakciju izklaides parkā, priekam un izklaidei gan bieži vien izpaliekot," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka publicētie dati noteikti iedos fonu vēlamajām interpretācijām. Taču jāsagaida precizētie dati, lai precīzāk novērtētu norises gada nogalē. Noteikti, ka šis laiks ir bijis ļoti izaicinošs arī pievienotās vērtības rēķinātājiem. Un nav šaubu, ka lielai daļai ekonomikas pielāgošanās jaunajiem apstākļiem noritēja gana veiksmīgi. Bet tas, ka tik plaša pakalpojumu nozaru ierobežošana vai burtisks sasalums ir radījis tik mazu negatīvo ietekmi, ir iemesls plašākām diskusijām.

"Janvārī ierobežojumi panākuši savu – "Google Mobility" dati rāda, ka iedzīvotāju aktivitāte ir tik pat zemā līmenī, kādā tā bija pirmajā vilnī. "Swedbank" karšu dati liecina par strauju apgrozījuma samazināšanos pret 2020. gadu lielākajā daļā preču un pakalpojumu grupu. Pieejamie dati par janvāri liecina par nemainīgi bēdīgu (-80%) situāciju aviopārvadājumos un izmitināšanā, 45% kritumu ēdināšanā, un aptuveni 40% kritumu precēs būvniecībai un mājai, kā arī apģērbu tirdzniecībā. Par aptuveni trešo daļu zemāki ir ar skaistumkopšanu saistītie izdevumi. Kāpums ir vien pārtikas un ar veselību saistīto izdevumu grupās. Tomēr joprojām jāuzsver – neskatoties uz stingrākiem ierobežojumiem, kritums janvārī kopējā darījumu apjomā nav tik straujš kā aprīlī," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Finanšu ministrijā teic, ka ekonomiskās konfidences rādītāji Latvijā janvārī jau trešo mēnesi pēc kārtas ir piedzīvojuši kritumu, taču joprojām ir būtiski augstāki nekā pagājušā gada aprīlī un maijā, un parāda, ka neskatoties uz kopumā daudz stingrākajiem ierobežojošajiem pasākumiem, ekonomiskā aktivitāte joprojām saglabājas augstāka nekā pērn otrajā ceturksnī. Arī Eiropā un pasaulē Covid-19 jaunā viļņa ekonomiskā ietekme vēl aizvien ir jūtami mazāka nekā pērn. Vienlaikus gan arvien vairāk iezīmējas neviendabīga situācijas attīstība pa reģioniem, un atpalicība diemžēl vērojama tieši Eiropā, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus, kamēr pasaulē kopumā, īpaši ASV un attīstības valstīs ekonomikas izaugsmes prognozes 2021. gadam tiek paaugstinātas.

"2021. gada sākums ir ļoti sarežģīts laiks, taču situācija uzlabosies. Dabiskās un ar vakcīnām iegūtās imunitātes summa, kā arī laika apstākļu maiņa dos iespēju ekonomikai sākt atkopties, sākot no 2. ceturkšņa. Pilnīga normalizācija šajā periodā noteikti nav gaidāma, jo masu vakcinācija darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū varētu sākties tikai aprīlī, taču notiks virzība uz pareizo pusi. 3. ceturksnī vēl būs ierobežojumi, taču ne visās jomās tiem ir nozīmīga ekonomiskā ietekme, piemēram, piemēram, masu pasākumi neveido lielu daļu no IKP," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pielāgošanās spējas un pacietība bija gan uzņēmēju, gan patērētāju 2020. gada vadmotīvs, darbojoties nemitīgi mainīgu spēles noteikumu apstākļos. Tas, ka noteikumus ietekmē iepriekšējo soļu sekmīgums pandēmijas apkarošanā, tos nepadarīja viegli prognozējamus. Iekšzemes kopprodukta paugurainā attīstība gada laikā atgādināja dažu labu atrakciju izklaides parkā, priekam un izklaidei gan bieži vien izpaliekot.

Lai gan ārkārtējā situācija bija jānosaka no jauna, ierobežojumu slogam pretī liekot atbalsta mehānismus, gada laikā izdevās ierobežot pandēmijas ietekmi uz darba tirgu un ienākumu līmeni. Vienlaikus nenoteiktības ieilgšana ekonomikas dalībnieku pacietību varētu būt ievirzījusi arī pieticības (piesardzības) virzienā, liekot rūpīgi izvērtēt un atlikt daļu patēriņa vai investīciju plānu, ko ierobežojumi tieši neskar, tādējādi palielinoties uzkrājumu līmenim.

Par spīti ierobežojumiem tautsaimniecībā kopumā saglabājusies izaugsme, lai gan pirmskrīzes līmenis vēl nav sasniegts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma datiem 2020. gada 4. ceturksnī IKP pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un bija par 1,7% zemākā līmenī nekā pirms gada (izlīdzināti dati).

Nozaru dalījumā aina ir nevienmērīga. No pieejamajiem mēnešu datiem redzams, ka pērn relatīvi sekmīgāk klājies apstrādes rūpniecībai, lauksaimniecībai un mazumtirdzniecībai. Kokrūpniecība pamazām atguvusies no iepriekšējā gada nelabvēlīgo faktoru ietekmes. Lauksaimniecības rezultātus pozitīvi ietekmēja labā graudaugu raža, kas palīdzēja balstīt arī preču eksportu. Savukārt mazumtirdzniecība, kas nodrošina patērētāju ikdienas vajadzības, bija starp nozarēm, kurās sekmīgāk nekā citās jomās, piemēram, atpūtas un kultūras, izmitināšanas pakalpojumos bija iespējams attīstīt attālinātu pakalpojumu sniegšanu.

Covid-19 vakcīnas pieejamība šā gada laikā varētu ļaut pamazām atdzīvoties pakalpojumu nozarēm, kuru darbību visvairāk skar pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi. Tomēr iespēja rīkot plašus publiskus pasākumus un brīvi apmeklēt kultūrvietas u.c. aktivitātes noteiks brīdi, kad varēs gaidīt atjaunojamies braucienu pakalpojumu eksporta būtisku pieaugumu un jaunu uzplaukumu viesmīlības jomā.

Atsevišķās nozarēs tālākā izaugsme būs atkarīga ne vien no sekmīgas pandēmijas pārvarēšanas, bet arī no citiem faktoriem. Piemēram, transporta nozare, kas jau pirms pandēmijas piedzīvoja kravu pārvadājumu samazināšanos, savu agrāko lomu tautsaimniecībā varētu neatgūt gan konkurences dēļ, gan specifisku kravu (piemēram, ogļu) pieprasījuma mazināšanās dēļ līdz ar pakāpenisku pāreju uz zaļāku saimniekošanu citās Eiropas valstīs. Videi draudzīga saimniekošana kļūs arvien aktuālāka arī citās jomās.

Šā gada sākums vēl aizvadīts virtuves stadionos un virtuālajos ceļojumos, un tas piebremzēs 2021. gada izaugsmi kopumā: izrāviens nav gaidāms straujš. Investīciju aktivitāti palīdzēs sekmēt pieejamie Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Par izaicinājumu varētu kļūt līdzekļu pieejamības un faktisko iespēju (projektu sagatavošana, iepirkumu gaita, projektu īstenotāju tehniskā kapacitāte un atbilstoša darbaspēka pieejamība) samērošana.

Detalizēti dati par IKP izlietojumu un pievienotās vērtības pārmaiņām nozaru dalījumā gaidāmi februāra beigās.

Latvijas ekonomika kārtējo reizi ir spējusi pārsteigt, norādot, ka ir daudz labākā formā, nekā par viņu domā prognozētāji. IKP dati rāda, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju ceturtajā ceturksnī, ekonomika turpināja atgūties, pieaugot par 1,1%, bet gada izteiksmē kritums sadila līdz -1,4%. Tādejādi par gadu kopumā Covid-19 radītais samazinājums bija -3,6%, kas ir krietni optimistisks iznākums.

Baltijas valstu ekonomikām 2020. gadā ir klājies ievērojami labāk nekā lielākajai daļai eirozonas valstu, kas ir pārsteidzoša atšķirība salīdzinājumā ar globālo finanšu krīzi. Valstu stimulēšanas pasākumi un noturīgais eksports ir bremzējis IKP kritumu. Arī apstrādes rūpniecība uzrādīja labu noturību pret raisītajām izaicinājumiem. Pozitīvas tendences, visticamāk, turpinājās publiskajā sektorā. Tikmēr kritums bija vērojams pakalpojumos, kas tieši izjuta ierobežojumu atjaunošanu.

To negatīvais iespaids izteiktāk būs redzams šā gada sākumā. Mazumtirdzniecībā gada pēdējos mēnešos nonāca jau krituma fāzē, kaut e-kanālos izaugsme piedzīvoja jaunu uzrāvienu. Viesmīlības sektoros turpināja valdīt sasalums. Paredzams, ka, atvieglojot ierobežojumus, patēriņš strauji atgūsies. Tālāks algu pieaugums turpinās uzlabot pirktspēju un stiprinās atveseļošanos. Vērtējot darba tirgu, jāņem vērā, bezdarba virsotne tiks sasniegta šā gada pirmajā pusē. Gada otrajā pusē darba tirgus atsāks uzsilt. Izaugsmes paātrināšanās sagaidāma 2022. gadā, kad apgriezienus uzņems Eiropas atjaunošanās fondu ieplūde, nostabilizēsies pārliecība un saruks vīrusa ietekme. Šim gadam lielākais izaicinājums ir spējā paātrināt vakcināciju, lai rudenī izvairītos no ierobežojumu atjaunošanas. Latvijas IKP, pēc krituma pērn par 3,6%, šogad palielināsies par 3,9%.

Publicētie dati noteikti iedos fonu vēlamajām interpretācijām. Taču jāsagaida precizētie dati, lai precīzāk novērtētu norises gada nogalē. Noteikti, ka šis laiks ir bijis ļoti izaicinošs arī pievienotās vērtības rēķinātājiem. Un nav šaubu, ka lielai daļai ekonomikas pielāgošanās jaunajiem apstākļiem noritēja gana veiksmīgi. Bet tas, ka tik plaša pakalpojumu nozaru ierobežošana vai burtisks sasalums ir radījis tik mazu negatīvo ietekmi ir iemesls plašākām diskusijām.

Pirmdien publicētie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību liecina, ka otrais vilnis 2020. gada beigās nenesa prognozēto kritumu ekonomikas aktivitātē. To, ka ekonomikas attīstība būs būtiski labāka nekā pirmajā vilnī jau varējām paredzēt, taču tautsaimniecībā saražoto preču un pakalpojumu apjomu kāpumu 4. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni gan negaidījām. Otrā viļņa ietekme ir mazāka tādēļ, ka ekonomikas dalībnieki spējuši pielāgoties dzīvei jaunajos apstākļos, un piesardzība mazinājusies. Turklāt mūsu ekonomikas struktūra šai krīzei ir samērā izdevīga. Tas komplektā ar labām ražām un "pirmsBrexit" radīto pieprasījumu pēc kokapstrādes produkcijas pēdējos mēnešos atspoguļojās spēcīgā preču eksportā un tādējādi arī – augstākā ekonomikas noturībā.

2020. gada pēdējā ceturksnī IKP audzis par 1,1% pret 2020. gada 3. ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Ekonomikas pīrāgs gan joprojām ir par 1,4% (neizlīdzināti dati) mazāks nekā 2019. gada pēdējā ceturksnī – tātad no pirmskrīzes līmeņa atpaliekam, taču ne daudz. Ekonomika kopumā 2020. gadā vīrusu pārcietusi godam – kritums par 3,5%, kas ir daudz labāks rezultāts nekā gaidījām.

Citur Eiropā 4. ceturkšņa stāsts ir ļoti līdzīgs – IKP rādītāji gada nogalē pozitīvi pārsteiguši gan Spānijā, Vācijā un Francijā, gan arī Lietuvā. Kopumā Vācijas IKP vīrusa gadā sarucis par 5%, Francijā par 8,2%, bet Spānijā par 11% – uz šī fona Latvijas sniegums ir ļoti labs. Savukārt Lietuva pamanījusies izsprukt ar niecīgu 0.9% kritumu pret 2019. gadu – šķiet, ka kaimiņi krīzi teju nav manījuši. Vēl mazāk sāpīgs vīrusa gads bijis Ķīnai, kur, pateicoties ātrai vīrusa apkarošanai un augstam pieprasījumam pēc Ķīnas ražojumiem, ekonomika augusi par 2,3%.

Atgriežoties pie Latvijas ekonomikas, pēdējo mēnešu dati par preču eksportu un apstrādes rūpniecību liecināja par apjomu kāpumu. Tādēļ nav pārsteigums, ka ražojošajos sektoros gada nogale aizvadīta veiksmīgi: 4. ceturksnī pieaugums par 3,7% pret pagājušo gadu. Nozaru griezumā, visticamāk, gan apstrādes rūpniecība, gan lauksaimniecība, gan ļoti iespējams - arī būvniecība – spējušas uzrādīt izaugsmi. Pagaidām izskatās, ka arī gada sākums ražojošajos sektoros ar īpašu pesimismu neizceļas – noskaņojuma indikatori gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā turas stabili, un ir tuvu pie ilgtermiņa vidējā.

Lai gan kopumā pakalpojumu sektorā 4. ceturksnī joprojām mīnusi (-3,2%), tie ir ievērojami mazāki, nekā varētu gaidīt. Būtiskākais kritums gada nogalē bijis smagāk skartajās pakalpojumu nozarēs – māksla un izklaide, izmitināšana un ēdināšana, kā arī transports. Taču dati par pakalpojumu nozaru apjoma pārmaiņām arī šajos sektoros norāda uz mazāku kritumu nekā pavasarī. Pozitīvi pārsteidza mazumtirdzniecība, kur, neskatoties uz vīrusa izplatību, gada pēdējā ceturksnī pret pagājušo gadu reģistrēts apjomu kāpums par 1,1% – vīruss vēlmi tērēt nenomāc.

Ja pavasarī iedzīvotāji paši bija ļoti piesardzīgi, un pat bez stingriem ierobežojumiem ekonomika kolektīvi "sabijās", tad otrajā vilnī sabiedrības vēlme dzīvot kā parasti ir ļoti spēcīga, kas arī atspoguļojas mazākā ekonomikas kritumā. Diemžēl daļēji tādēļ arī vīrusa izplatība joprojām ir augsta, un stingri ierobežojumi saglabājas.

Janvārī gan ierobežojumi panākuši savu – "Google Mobility" dati rāda, ka iedzīvotāju aktivitāte ir tik pat zemā līmenī, kādā tā bija pirmajā vilnī. "Swedbank" karšu dati liecina par strauju apgrozījuma samazināšanos pret 2020. gadu lielākajā daļā preču un pakalpojumu grupu. Pieejamie dati par janvāri liecina par nemainīgi bēdīgu (-80%) situāciju aviopārvadājumos un izmitināšanā, 45% kritumu ēdināšanā, un aptuveni 40% kritumu precēs būvniecībai un mājai, kā arī apģērbu tirdzniecībā. Par aptuveni trešo daļu zemāki ir ar skaistumkopšanu saistītie izdevumi. Kāpums ir vien pārtikas un ar veselību saistīto izdevumu grupās. Tomēr joprojām jāuzsver – neskatoties uz stingrākiem ierobežojumiem, kritums janvārī kopējā darījumu apjomā nav tik straujš kā aprīlī.

Ieskats gada sākuma ekonomikas datos, kā arī vīrusa situācija un vakcinēšanās procesa sarežģījumi liek domāt, ka pirmajā šī gada ceturksnī ekonomika no krituma visdrīzāk neizspruks. Mainot uz tirdzniecības nozari attiecināmo ierobežojumu kārtību, jāatceras, ka būtiskākais tomēr ir apturēt vīrusa izplatību, ar ko līdz šim otrajā vilnī grūti gājis. Noturīga izaugsme varēs sākties tikai tad, kad vīrusa draudi būtiski mazināsies. "Swedbank" prognozēs straujāki pieauguma tempi prognozēti vasarā, kas nozīmē, ka šogad izaugsmes temps varētu sasniegt 2,8%.

Covid-19 otrā viļņa ietekme uz Latvijas ekonomiku pagaidām ir bijusi ievērojami mazāka nekā pirmajā vilnī 2020. gada pavasarī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais novērtējums, pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas IKP saruka par 1,4% salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP audzis par 1,1%. Tas ir nedaudz labāk kā gaidīts, lai arī par Latvijas ekonomikas noturību rudens mēnešos jau iepriekš liecināja daudzi īstermiņa indikatori un salīdzinoši pozitīva situācija gada nogalē bija redzama arī citās Eiropas valstīs. Vienlaikus relatīvi zemais IKP kritums, visticamāk, ir arī viens no iemesliem, kādēļ valsts atbalsts ekonomikai ir bijis mazāks nekā plānots.

Latvijas IKP dati apliecina, ka situācija Latvijas ekonomikā ir ļoti nevienmērīga un atkopšanās no Covid-19 sākotnējā šoka nepilnīga. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni ražojošo nozaru izlaide pērnā gada nogalē augusi par 3,7%, savukārt pakalpojumu nozares sarukušas par 3,2%. Labais rūpniecības sniegums šobrīd lielā mērā ir saistīts ar globālajiem faktoriem un pieprasījuma struktūras maiņu no pakalpojumiem uz precēm. Tā rezultātā ražotāju noskaņojums pasaulē ir pozitīvs, un arī pasaules tirdzniecība ir atgriezusies iepriekšēja līmenī. Tikmēr pakalpojumu nozares šobrīd ir ekonomikas vājais posms, kur darbība daudzās valstīs ir būtiski ierobežota, un tādēļ loģiski tajās ir arī vērojami vislielākie kritumi šobrīd.

Labā ziņa ir tā, ka pakalpojumu nozares strauji atkopjas tiklīdz to ļauj epidemioloģiskā situācija, un tas ļauj cerētu uz pozitīvu 2021. gada otro pusi, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no valsts spējas nodrošināt pietiekamus vakcinācijas apjomus un ekonomikas atbalsta pasākumus gada pirmajā pusē. Diemžēl mazā biznesa praktiskā darbība Latvijā ne vienmēr atbilst teorētiskajiem priekštatiem, un dažādu nodokļu režīmu izmantošana, kā arī ēnu ekonomika traucē valstij efektīvi atbalstīt atsevišķās pakalpojumu nozarēs strādājošos. Tas nozīme, ka nenoteiktība par ekonomikas tālāko attīstību ir liela, un arī vakcinācijas tempi šobrīd ir nepietiekami. Vienlaikus ir arvien vairāk pazīmes, ka Covid-19 vīrusam ir sezonāls raksturs, un 2020. gada rudenī saslimstības pieaugums Baltijā bija cieši saistīts ar gaisa temperatūras pazemināšanos. Tas liek domāt, ka pavasara mēnešos saslimstība mazināsies. Tomēr dažādi ierobežojumi ekonomikā būs nepieciešami vismaz līdz pavasara mēnešiem, un līdz ar to ekonomikas atkopšanās 2021. gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš. Tas ir licis mums samazināt arī 2021. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes līdz 2,5%.

Latvijas ekonomikā 2021. gada pirmā puse, visticamāk, būtiski atšķirsies no gada otrās puses, un gada vidū Latvijas ekonomikā varētu sākties strauji uzlabojumi. Neskatoties uz Covid-19 izraisīto ekonomikas kritumu un bezdarba pieaugumu, mājsaimniecību noguldījumi Baltijā 2020. gadā ir palielinājušies par 12–14%. Protams, uzkrājumu nav visiem un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir būtiski ierobežota, savukārt tajās strādājošie ne vienmēr saņem pietiekamu valsts atbalstu. Tomēr ievērojamais uzkrājumu pieaugums liek domāt, ka Baltijā šobrīd ir ievērojams apjoms neaktīvas naudas, kas varētu ieplūst patēriņā un investīciju, it īpaši, ja vakcīnas adopcija būs veiksmīga un sāktu augt inflācijas gaidas. Savukārt 2022. gads varētu būt ļoti labs būvniecībā, jo ekonomikā ieplūdīs apjomīgas ES atjaunošanas fonda un "Rail Baltica" investīcijas, kas var radīt pat zināmus pārkaršanas riskus, ja tas sakritīs ar ciklisku privātā sektora pieprasījuma pieaugumu. Pēc manām domām, Latvijas IKP pieaugums 2022. gadā var pārsniegt 5%. Taču tas ir pie nosacījuma, ka nerodas lielas problēmas ar vakcinēšanu un vakcīnu efektivitāti jaunu mutāciju gadījumā, kā rezultātā arī nākamajā ziemā būtu nepieciešams atkal ieviest dažādus ierobežojumus ekonomikā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gada ceturtajā ceturksnī, neskatoties uz Covid-19 straujo izplatību un slimības apturēšanai noteiktajiem drošības pasākumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājies par 1,1% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem. Līdz ar šādu pieaugumu gada griezumā ekonomikas lejupslīde ceturtajā ceturksnī veidojusi vairs tikai 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

Izvērsta statistika par nozarēm un IKP izlietojumu ātrajā novērtējumā vēl nav pieejama, bet tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos Covid-19 izplatība daudz smagāk skārusi pakalpojumu nozares, kur kopumā apjomi bijuši par 3,2% mazāki nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt ražojošajās nozarēs ceturtajā ceturksnī bijis jau pat visai spēcīgs 3,7% pieaugums, ko nodrošinājusi gan stabilā apstrādes rūpniecības attīstība, gan labā graudaugu raža un mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums. Arī būvniecības nozarē, kur jau visu 2020. gadu bija saglabājušies augsti izlaides apjomi, ceturtajā ceturksnī, visticamāk, būs izdevies sasniegt pieaugumu. Kā rāda budžeta izpildes rādītāji, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī visai būtiski auguši valsts investīciju izdevumi, kam tāpat bijusi labvēlīga ietekme uz būvniecības nozares attīstību.

Jau pieejamie dati par iedzīvotāju pārvietošanos un ekonomisko aktivitāti tirdzniecības vietās, atpūtas vietās, transporta mezglos jau rādīja, ka vīrusu ierobežojošie pasākumi ceturtajā ceturksnī nebija tā samazinājuši iedzīvotāju aktivitāti kā pagājušā gada pavasarī, un arī to ietekme uz ekonomikas kritumu varētu būt bijusi būtiski mazāka. Tas arī apstiprinājās ceturtā ceturkšņa IKP datos, kur pakalpojumu nozarēm kopā bija tikai 3,2% kritums, kamēr otrajā ceturksnī ātrajā novērtējumā tika ziņots par 11% kritumu un arī trešajā ceturksnī, kad aktivitāte strauji atguvās, pakalpojumu nozaru samazinājums bija lielāks.

No atsevišķām pakalpojumu nozarēm joprojām visnelabvēlīgākā situācija ir transportā, kuru līdzās Covid-19 ierobežošanai noteiktajiem pārvietošanās apgrūtinājumiem ietekmē arī Krievijas kravu tranzīta plūsmas samazināšanās caur Latvijas ostām. 2020. gadā kopā kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājās gandrīz par 30%, bet dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi kritās vairāk nekā par 40%, un aptuveni šādi nozares krituma tempi saglabājās arī ceturtajā ceturksnī. Būtiski kritumi ir arī pakalpojumu nozarēs, kurās tieši noteikti ierobežojumi, tajā skaitā izmitināšanā un ēdināšanā, mākslā, izklaidē un atpūtā, profesionālo pakalpojumu nozarēs.

Līdz ar ļoti mēreno IKP kritumu ceturtajā ceturksnī, 2020. gadā kopā Latvijas ekonomika sarukusi par 3,5%, kas ir divas reizes mazāks kritums nekā tika sagaidīts Covid-19 krīzes sākumā 2020. gada pavasarī un vasarā. Diemžēl slimības ierobežošanā Latvijai līdz šim ir veicies mazāk nekā ekonomiskās izaugsmes uzturēšanā, un Covid-19 izplatība saglabājas augsta jau kopš pagājušā gada novembra. Tas neizbēgami atstās negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību visu šā gada pirmo pusi, kad līdz pat brīdim, kad būs vakcinēta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, spēkā saglabāsies lielāki vai mazāki slimības apturēšanai noteiktie ierobežojumi.

Ekonomiskās konfidences rādītāji Latvijā janvārī jau trešo mēnesi pēc kārtas ir piedzīvojuši kritumu, taču joprojām ir būtiski augstāki nekā pagājušā gada aprīlī un maijā, un parāda, ka neskatoties uz kopumā daudz stingrākajiem ierobežojošajiem pasākumiem, ekonomiskā aktivitāte joprojām saglabājas augstāka nekā pērn otrajā ceturksnī. Arī Eiropā un pasaulē Covid-19 jaunā viļņa ekonomiskā ietekme vēl aizvien ir jūtami mazāka nekā pērn. Vienlaikus gan arvien vairāk iezīmējas neviendabīga situācijas attīstība pa reģioniem, un atpalicība diemžēl vērojama tieši Eiropā, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus, kamēr pasaulē kopumā, īpaši ASV un attīstības valstīs ekonomikas izaugsmes prognozes 2021. gadam tiek paaugstinātas.

Pēc jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, kas tika publiskotas 20. janvārī, pasaules ekonomika kopumā 2021. gadā augs par 5,5%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā SVF bija paredzējis pagājušā gada oktobrī. Straujāko izaugsmi visvairāk noteiks situācija ASV ekonomikā, kuras izaugsmes prognoze paaugstināta no 3,1% līdz 5,1%. Savukārt izaugsme eirozonā tiek lēsta 4,1% apmērā, kas ir par vienu procentpunktu mazāk, nekā SVF sagaidīja pirms diviem mēnešiem.

Ņemot vērā gan pašlaik nelabvēlīgo Covid-19 situāciju Latvijā, gan zemākas izaugsmes prognozes Eiropai kopumā, arī Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2021. gadam jāvērtē ļoti piesardzīgi. Pašlaik Finanšu ministrija izstrādā makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai, kuras tiks publiskotas februāra vidū.

4. ceturkšņa IKP dati ir daudz tīkamāki par visoptimistiskākajām prognozēm pirms datu publiskošanas. Salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni, kura pēdējā dienā pasaule uzzināja par jauna vīrusa izplatību Ķīnā, IKP ir samazinājies tikai par 1,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP Latvijā pat pieauga par 1,1% par spīti saimnieciskās darbības ierobežojumu pastiprināšanai ceturkšņa laikā. Latvijas statistiķus nekādi nevar turēt aizdomās par optimismu, tāpēc ir liela intriga, kā nozaru datos izskatīsies pieaugums pret 3. ceturksni, kurā situācija ekonomikā, izņemot kultūras, atpūtas un ārvalstu tūrisma jomu, bija relatīvi normāla.

2020. gada beigas noteikti nebija lielākās laimes periods Latvijas ekonomikas vēsturē, taču tas bija brīdis, kad tā ļoti labi izmantoja apstākļu sniegtās iespējas. Iespējams, jau nojaušot ziemas skarbumu, patērētāji aktīvi iepirkās, bet preču eksports sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Rūpniecības sniegums bija pat apbrīnojami labs uz pārējās Eiropas fona.

Ja šodien publicētais vērtējums "izdzīvos" pēc papildināto un precizēto datu publicēšanas, kas būs pēc mēneša, ekonomikai izdosies izvairīties no "klasiskas" recesijas (IKP samazināšanās vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas) koronavīrusa otrā viļņa laikā. Tāda bija pirmajā vilnī – 2020. gada pirmajā pusē. Pērnā gada beigas ekonomikā bija kā augstākais punkts starp divām ielejām. Pat, ja sekojošā ieleja vai varbūt drīzāk aiza, kurā šobrīd esam, vēlāk nesauksies par recesiju, tās šķērsošana vienalga nav patīkama. Iespējams, ka viss laiks no 2020. gada marta līdz 2021. gada vidum būs jāuzskata par vienu lielu recesiju, vērtējot datu kopainu pēc būtības. Arī pārsteidzoši labvēlīgajā 4. ceturksnī bezdarbs bija paaugstināts, un situāciju ekonomikā kopumā nekādi nevarēja uzskatīt par normālu.

Ekonomikas dinamika ne tikai 4. ceturksnī, bet arī 2020. gadā kopumā ir bijusi krietni labvēlīgāka, nekā iepriekš gaidīts. IKP 2020. gadā varētu būt samazinājies par 3,5%. Taču arī atlabšana 2021. gadā būs vājāka, nekā prognozēts krīzes sākumā, vismaz šāds izskatīsies gada kopējais rādītājs, kas varētu būt IKP pieaugums nedaudz virs 2%. Taču šis gads ietvers lielus kontrastus – krasu lejupslīdi gada sākumā un strauju atkopšanos pēc tam. 1.ceturkšņa sezonāli izlīdzinātais kopprodukts varētu būt diezgan līdzīgs zemākajam punktam pandēmijas pirmā viļņa laikā. Rūpniecības situācija šobrīd ir labāka nekā pavasarī, taču pakalpojumu nozarēs šis ir krīzes sarežģītākais periods. Celtniecības datus pasliktinās arī šī gada diezgan skarbā ziema, pērn apstākļi būvdarbiem šajā laikā turpretim bija neparasti labvēlīgi.

2021. gada sākums ir ļoti sarežģīts laiks, taču situācija uzlabosies. Dabiskās un ar vakcīnām iegūtās imunitātes summa, kā arī laika apstākļu maiņa dos iespēju ekonomikai sākt atkopties, sākot no 2. ceturkšņa. Pilnīga normalizācija šajā periodā noteikti nav gaidāma, jo masu vakcinācija darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū varētu sākties tikai aprīlī, taču notiks virzība uz pareizo pusi. 3. ceturksnī vēl būs ierobežojumi, taču ne visās jomās tiem ir nozīmīga ekonomiskā ietekme, piemēram, piemēram, masu pasākumi neveido lielu daļu no IKP.