Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību: 'lai notiktu drūzmēšanās, būtu jārīko festivāls'

Vēstules autori norāda, ka mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu. "Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ," skaidro mēbeļu biznesa pārstāvji.

"Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Jāņem vērā arī mēbeļu tirdzniecības specifika – tās ir lielgabarīta preces un tāpēc to attālinātā piegāde ir daudz sarežģītāka gan pircējiem, gan arī tirgotājiem un ražotājiem. Attālinātās tirdzniecības dēļ palielinās arī preču atgriešanas biežums un riski, jo saistībā ar Covid-19 ir nepieciešama to dezinfekcija un pēcapstrāde," pauž nozares pārstāvji.

Tirdzniecības ierobežošana mēbeļu veikalos esot arī liels sitiens pa vietējiem mēbeļu ražotājiem, jo tieši vietējās mēbeles visbiežāk tiek ražotas specifiski pēc klientu pasūtījuma. Savukārt veikt individuālus pasūtījumus internetā bez klātienes konsultācijas un rekomendācijām esot daudz sarežģītāk un ar lielāku kļūdu iespējamību. Līdz ar to šobrīd pārsvarā tiekot veikta agrāko pasūtījumu izpilde, bet jauni pasūtījumi tiek veikti salīdzinoši maz.

SIA " Daiļrade Koks" valdes priekšsēdētājs Andris Jansons stāsta: "Ļoti gaidām sapratīgu valdības lēmumu, ka visos veikalos, kuros iespējams nodrošināt šo 25 m2 vai 50 m2 prasību, atļaus strādāt. Esošie ierobežojumi ir neloģiski un dīvaini. Veikalam ir gandrīz 2000 m2, un mēs varam nodrošināt ne vien 25 m2, bet arī 50 m2 un lielāku platību vienam pircējam, tomēr strādāt nedrīkstam. Pie mums nav drūzmēšanās – jau 20 cilvēki vienlaikus mums skaitās daudz. Ir absurdi noteikt aizliegto preču kategorijas veikalos, kuri spēj izpildīt noteiktās prasības. Cilvēkiem mēbeles ir nepieciešamas arī šobrīd, bet iespēja iegādāties tieši šīs kategorijas preces nesaprotamu iemeslu dēļ ir padarīta ļoti sarežģīta. Šobrīd pārsvarā izpildām jau iepriekš veiktos pasūtījumus, savukārt jaunu pasūtījumu ir mazāk. Dzīvojam nenoteiktības situācijā, nezinām arī, kādus pasūtījumus veikt ražotājiem, jo nav zināms, cik ilgi būs vēl jādzīvo šādā režīmā."

"Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis teic: "Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls. Mēbeļu veikalu telpas ir piemērotas ļoti plašiem distancēšanās nosacījumiem. Droši varu teikt, ka esošais tirdzniecības aizliegums ir absurds un, to atceļot, ieguvēji būtu visi. Mums ir trīs veikali – divi vecākie ir 650 kvadrātmetrus lieli, savukārt trešais, ko atvērām pagājušajā gadā, pat nepaspēja uzsākt darbu ierobežojumu dēļ. Mēbeles pārsvarā gatavojam pēc pasūtījuma. "Atnāk, ierauga un nopērk" jeb tā saucamais "cash & carry" segments ir salīdzinoši mazs. Ierobežojumu dēļ tirdzniecības apjomi ir būtiski samazinājušies, savukārt izdevumi par telpu uzturēšanu turpinās. Mājaslapas apmeklēšanas statistika liecina, ka interese joprojām šim laikam ir netipiski augsta – apmeklējums mājaslapai ir palielinājies trīs reizes. Tomēr mēbeļu pirkšana internetā ir ļoti apgrūtinoša, un joprojām paraugus salīdzināšanai cenšamies klientiem sarūpēt ļoti dažādos veidos. Labu mēbeļu iegāde iedzīvotājiem tomēr ir liels ilgtermiņa pirkums, tāpēc daudzas lietas nepieciešams pārbaudīt klātienē. Tagad tas ir liegts."

"Wenden Furniture" līdzīpašnieks Ansis Skrabulis skaidro: "Pilnīgi noteikti varam garantēt drošu iepirkšanos. Mēbeļu veikaliem nav nekādu problēmu ar platības nodrošināšanu. Varam nodrošināt ne tikai 25 m2, bet pat 50 m2. Drūzmēšanās nekad nav bijusi raksturīga vietējo mēbeļu veikalu iezīme. Mēbeļu veikalos cilvēki nestāv rindā ar groziņiem. Parasti veikalā vienlaikus ir tikai daži pircēji. Mūsu veikala izmērs ir 400 m2, un nekad vienlaikus tajā nav bijis vairāk par astoņiem pircējiem. Mūsu prece īsti neietilpst tajā preču kategorijā, ko iespējams attālināti novērtēt. Mēs strādājam ar dabīgu koku un kvalitatīviem materiāliem, cilvēkam visbiežāk ir nepieciešama arī konsultācija par materiālu iederību interjerā, jāapskata un jāpatausta paši materiāli uz vietas reālā vidē. To nav iespējams pilnvērtīgi parādīt interneta mājaslapā vai konsultējot pa telefonu. Ieguldījums tomēr ir pietiekami liels. Attālināti pērkot, vienmēr pastāv iespējamība, ka bilde atšķirsies no sākotnējām vēlmēm, savukārt lielgabarīta preču atgriešana jau ir daudz sarežģītāks process. Vieglāk organizēt tirdzniecību internetā ir vienkāršām, standartizētām un lētām mēbelēm, savukārt vietējie Latvijas mēbeļu ražotāji vairāk orientējas uz individuāliem pasūtījumiem. Tāpēc pircējam ir svarīgi atnākt uz veikalu un redzēt, ko viņš pasūta. Šobrīd varam domāt tikai par darbu izdzīvošanas režīmā. Šādi apkalpot klientus ilgtermiņā nebūs iespējams."

"Elīza K" īpašnieks Aleksejs Koročkins norāda: "Mums bija trīs veikali. Tirdzniecības ierobežojumu dēļ vienu jau aizvērām, bet divi turpina strādāt attālināti. Tirdzniecības ierobežojumi šobrīd nav skaidri, arī atbalsta saņemšanas kritēriji nav saprotami. Manuprāt, atbalsts būtu automātiski jāpiešķir visiem, kuri tirdzniecības ierobežojumu dēļ ir aiztaisīti ciet. Mēbeļu veikaliem ievērot prasību par 25 m2 uz vienu pircēju ir ļoti viegli, jo veikala platība ir vairāki simti vai pat tūkstoši kvadrātmetru. Vienā veikalā mums ir 2000 m2, bet otrā 1100 m2. Savukārt cilvēku skaits mēbeļu veikalos vienmēr ir bijis salīdzinoši neliels. Te netirgo pārtiku vai alkoholu, kur var veidoties rindas. Līdz ar to ir dīvaini, ka šajā situācijā liedz strādāt tieši mēbeļu veikaliem, tajā skaitā ārpus tirdzniecības centriem. Latvijā interneta veikalu līdz šim nebijām plānojuši veidot gan mēbeļu tirdzniecības specifikas dēļ, gan arī tāpēc, ka lielāko daļu uzņēmuma apgrozījuma veido eksports – 87%."