Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrība SIA "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, informē KP. "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka Konkurences padomes ieskatā par šo likuma pārkāpumu būtu maksājams sods 5,7 miljonu eiro apmērā. "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomes lēmumu neuzskata par pamatotu, un iesniegs Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par šī lēmuma atcelšanu.
KP konstatēja, ka Latvijā dzelzceļu kravu pārvadājumu tirgū darbojas četri kravu pārvadātāji, taču VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrība SIA "LDz Cargo", ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, ar dažādām darbībām no 2007. gada apgrūtināja konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā, kā arī nepamatoti noteica maksu par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.
KP trešdien, 3. februārī, informēs sīkāk par pieņemto lēmumu, kurā vērtēja VAS "Latvijas dzelzceļš" un tās meitas sabiedrības SIA "LDz Cargo" rīcības atbilstību Konkurences likuma 13. panta pirmajai daļai un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantam, kas aizliedz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pasākumā piedalīsies KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Analītiskā departamenta direktora vietniece Ieva Dāboliņa.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), komentējot KP lēmumu, norāda, ka ne "Latvijas dzelzceļš" kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem. Arī patlaban ikvienam privātajam pārvadātājam ir neierobežotas un nepastarpinātas tiesības nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus, tādējādi "Latvijas dzelzceļš" Konkurences padomes lēmumu neuzskata par pamatotu, un iesniegs Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par šī Konkurences padomes lēmuma atcelšanu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda, ka, kaut arī dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus Latvijā ir atvērts brīvai konkurencei un tirgū darbojas vairāki privāti pārvadātāji, bijušajam monopoluzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" jāveic vēl nopietns darbs, lai kļūtu par uz klientu orientētu un caurskatāmu uzņēmumu. Izsakot neuzticību LDz valdes locekļiem 2019. gada maijā, Linkaita iebildumi cita starpā bija saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas jau tolaik draudēja uzņēmumam un Latvijas valstij ar nopietnām sekām. Ministrs nebija apmierināts ar toreizējās uzņēmuma vadības vieglprātīgo attieksmi pret Konkurences padomes veikto izpēti. Konkurences padomes pieņemtais un nule publicētais lēmums liecina, ka bažām par konkurences kropļošanu ir bijis pamats. "Uzņēmuma pašreizējās valdes galvenais darbs ir jaunās darbības stratēģijas, biznesa modeļa un tā rīcības plāna īstenošana, nodrošinot LDz darbību caurskatāmi un uz godīgas konkurences pamatiem," uzskata satiksmes ministrs. Vienlaikus uzņēmumam ir jāizvērtē sekas, ko Konkurences padomes lēmums ir radījis uzņēmuma saimnieciskajai darbībai, LDz amatpersonu rīcība konkurences pārkāpuma lietā un zaudējumu piedziņas iespēja no vainīgajām personām, ja stāsies spēkā Konkurences padomes uzliktais sods 5,7 miljonu eiro apmērā.
Konkurences padome lietu par "LDz Cargo" un "Latvijas dzelzceļš" darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018. gada 28. decembrī pēc 2017. gada 7. novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētes ietvaros Konkurences padome vērtēja SIA "LDz Cargo" un VAS "Latvijas dzelzceļš" darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.
"Latvijas dzelzceļš" norāda, ka, neskatoties uz 2017. gadā Konkurences padomes parakstīto sadarbības memorandu, kurā ietverta apņemšanās savā darbā īstenot principu "Konsultē vispirms", tādējādi uzlabojot sadarbību starp iestādēm un uzņēmējiem, "Latvijas dzelzceļš" nesaņēma jebkāda veida konsultācijas vai viedokli par iespējamām nepilnībām un to novēršanas iespējām ne pirms Konkurences padomes lietas ierosināšanas, ne arī pēc tam. Pēc informācijas saņemšanas par Konkurences padomes ierosināto lietu, "Latvijas dzelzceļš" un "LDz Cargo" sniedza Konkurences padomei visu nepieciešamo informāciju par lietā analizējamajām tēmām. "Latvijas dzelzceļš" un "LDz Cargo" nosūtīja Konkurences padomei kopumā 13 rakstiskus skaidrojumus, kā arī notika vairākas uzņēmuma pārstāvju un Konkurences padomes pārstāvju tikšanās. Tomēr "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka šie rakstiski iesniegtie skaidrojumi un tikšanos laikā sniegtā argumentācija netika ņemta vērā.
"Latvijas dzelzceļš" skaidro, ka pārrobežu kravu pārvadājumi notiek, piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas kravu pārvadātājam jeb dzelzceļa uzņēmumam nododot vagonus un tajos esošo kravu Latvijas kravu pārvadātājam. Tā kā dzelzceļa infrastruktūra nav piemērota kravu nodošanai uz valsts robežas, tā notiek tuvākajā dzelzceļa stacijā. Piemēram, veicot pārvadājumus no Latvijas uz Krieviju, nodošanas stacija Latvijā ir Rēzekne, savukārt nodošanas stacijas Krievijā ir Pitalova un Sebeža. Ņemot vērā to, ka kravu nodošana saistās ar ievērojamu atbildību gan par kravas un vagonu vērtību, gan ekoloģisko prasību ievērošanu un citiem faktoriem, kaimiņvalstu dzelzceļu pārvadātāji rūpīgi izvēlas uzņēmumus, kuriem uztic savu kravu pārvešanu pierobežas joslā, un visiem pārvadātājiem, kas vēlas veikt pārvadājumus robežposmos, ir jānoslēdz sadarbības līgums ar kaimiņvalstu dzelzceļiem par lokomotīvju un lokomotīvju brigāžu ekspluatāciju, veicot vilcienu savstarpējo apkalpošanu. "Latvijas dzelzceļš" teic, ka šādu sadarbības līgumu noslēgšana ir pārvadātāja atbildība – tieši pārvadātājam ir jāsaņem visi nepieciešamie dokumenti un drošības sertifikāts, jāpārliecina kaimiņvalstu dzelzceļi par savu profesionalitāti un kompetenci, un jāvienojas par sadarbību.
"Latvijas dzelzceļš" teic, ka privātie pārvadātāji šādu iespēju ir izmantojuši, un pēc LDz rīcībā esošās informācijas, AS "Baltijas tranzīta serviss" ir noslēgusi līgumu ar Baltkrievijas dzelzceļa uzņēmumu un Krievijas dzelzceļu par lokomotīvju izmantošanu, savukārt SIA "Euro Rail Cargo" ir noslēdzis līgumu ar Krievijas dzelzceļu par kravas un vagonu nodošanu, lokomotīvju izmantošanu un norēķinu veikšanu. Tādējādi "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka ir pamats apgalvot, ka arī privātajiem pārvadātājiem, kas vēlas veikt pārvadājumus pierobežu zonā un noslēgt sadarbības līgumus ar kaimiņvalstu dzelzceļiem, tas ir iespējams un tiek darīts.
"Latvijas dzelzceļš" atgādina, ka 2019. gada 19. septembrī, vairāk nekā gadu pirms Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas, tika noslēgts administratīvais līgums starp "Latvijas dzelzceļš" un Valsts dzelzceļa administrāciju, kas paredz papildu regulējumu tiešas un nepastarpinātas iespējas sniegšanā visiem pārvadātājiem uzņemties starptautisko kravu pārvadājumu veikšanu, un saskaņā ar šo administratīvo līgumu, "Latvijas dzelzceļš" bez "LDz Cargo" starpniecības nodrošina vagonu un konteineru uzskaiti, norēķinus par ārzemju parka vagonu un konteineru izmantošanu, kā arī informācijas nodošanu un dzelzceļa darbības rādītāju atskaišu izveidi.
"Latvijas dzelzceļš" norāda, ka "LDz Cargo" kravu pārvadājumu jomā darbojas kopš 2007. gada, kad tika veikta VAS "Latvijas dzelzceļš" reorganizācija, nodalot dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanu no infrastruktūras pārvaldīšanas. Ņemot vērā, ka "Latvijas dzelzceļš" ir Sadraudzības dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomē, "LDz Cargo" kā LDz meitas sabiedrība 2007. gadā tika pilnvarota izpildīt saistības pret citu valstu dzelzceļa administrācijām, to starpā veikt arī kravu pārvadājumus, sadarbojoties ar citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem. Savukārt citiem uzņēmumiem, kas dzelzceļa pārvadājumu tirgū ienāca vēl pirms "LDz Cargo" nodalīšanas no LDz, tika piedāvātas tehnoloģijas, kas nodrošināja iespēju piedalīties starptautiskajos pārvadājumos, un tie akceptēja tās, turklāt rosinot sadarbību turpināt arī pēc "LDz Cargo" dibināšanas. "Latvijas dzelzceļš" uzskata, ka no tā izriet, ka LDz ne tikai nav ierobežojis konkurenci, bet gan mudinājis citus komersantus iesaistīties starptautiskajos kravu pārvadājumos.
Tādējādi VAS "Latvijas dzelzceļš", balstoties uz minētajiem faktoriem, uzskata, ka Konkurences padomes lēmums ir nepamatots, tā pieņemšanā nav ņemti vērā visu iesaistīto pušu sniegtie argumenti, un iesniegs Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par attiecīgā Konkurences padomes lēmuma atcelšanu.
Savukārt AS "Baltijas ekspresis" uzskata, ka šis KP lēmums uzskatāmi parāda to, ka viens no galvenajiem dzelzceļa nozares krīzes iemesliem ir fakts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūra nav atvērta un tādi privātie dzelzceļa pārvadātāji kā BE nevar attīstīt un piedāvāt pakalpojumus un jaunus produktus klientiem, jo ir pilnībā atkarīgi no SIA "LDz Cargo" un LDz rīcības. "Baltijas ekspresis" ieskatā tā tas ir bijis gadiem, un šī situācija turpinājās arī pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātā Satiksmes ministrijas politiskā vadība gan mainījās, bet "Baltijas ekspresis" tiesību pārkāpumi BE ieskatā turpinājās.
"Baltijas ekspresis" vērtē, ka šis ir bezprecedenta gadījums Latvijas valsts vēsturē, kam būtu jākalpo par pamatu nopietnām pārmaiņām dzelzceļa nozarē. Izvērsta informācija par šiem problēmjautājumiem ir Eiropas Savienības Komisijas ģenerāldirektorāta konkurences jautājumos rīcībā, un tiek sagaidīta pamatīga korekcija "LDz Cargo" un LDz darbībā, ko iepriekš Latvijā "Baltijas ekspresis" nebija pa spēkam panākt, tajā skaitā iepriekš vēršoties arī Satiksmes ministrijā, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē un ir LDz akciju turētājs.
"Būtu lieliski, ja Konkurences padomes lēmumam sekotu atbilstoša rīcība no Satiksmes ministrijas un LDz koncerna vadības puses, kuras rezultātā tiks novērsti konstatētie pārkāpumi, LDz mainīsies un ne tikai vārdos, bet arī darbos pierādīs, ka var būt labi pārvaldīts, izmaksu efektīvs infrastruktūras uzņēmums. Ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami attīstīt privātu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, ja nozarē nav visiem tirgus dalībniekiem vienādi spēles noteikumi un nākas nepārtraukti pārvarēt diskriminējošu attieksmi no vēsturiskā dzelzceļa monopola puses. KP lēmums liek aizdomāties par to, cik liela jēga ir saglabāt nākotnē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un kravas pārvadājumus zem viena koncerna jumta," teic AS "Baltijas ekspresis" valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.
"Baltijas ekspresis"'uzskata, ka konkurencei ir jābūt par pamatu jebkuras nozares attīstībā un arī dzelzceļa nozarē VAS "Latvijas dzelzceļš" kā publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājam būtu jānodrošina visiem tirgus dalībniekiem vienādus nosacījumus pārvadājumu organizēšanai no valsts robežas līdz kravas saņēmēja privātajai infrastruktūrai, to skaitā jāatbalsta un jāveicina privāto kravu pārvadātāju iespējas organizēt pārvadājumus arī pierobežas dzelzceļa iecirkņos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
