Virza tālāk priekšlikumu paplašināt PTAC tiesības patērētāju kolektīvo interešu uzraudzībā

Likumprojekts paredz noteikt PTAC tiesības veikt uzraudzību, lai varētu atklāt pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses. Tajā paredzēts, ka PTAC varēs pieprasīt un saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām, tostarp, publiskām personām, visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti, tostarp, arī veicot uzraudzību tiešsaistē.

PTAC saskaņā ar grozījumiem varēs ierasties un veikt pārbaudes klātienē jebkura ražotāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja telpās, teritorijās un transportlīdzekļos, ko izmanto saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai, kā arī pieprasīt paskaidrojumus no tā valdes locekļiem, dalībniekiem, prokūristiem, pārstāvjiem vai darbiniekiem, piekļūt visai informācijai, datiem un dokumentiem un izņemt tos nepieciešamajā apjomā uz nepieciešamo laikposmu. Šīs darbības tiek veiktas ražotājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam labprātīgi sadarbojoties, nevis piespiedu kārtā, proti, minētās darbības nav pieļaujams veikt piespiedu kārtā, ja persona tām nepiekrīt, anotācijā skaidro Ekonomikas ministrija.

Tāpat ar grozījumiem plānots piešķirt PTAC tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersantiem noslodzes datus par abonentu vai lietotāju Elektronisko sakaru likuma noteiktajā kārtībā, informāciju par domēna vārda lietotāju, tostarp, fizisku personu, un domēna vārda reģistrācijas līgumu no augstākā līmeņa domēna reģistra un domēna vārdu reģistratūrām.

Paredzēts, ka PTAC būs tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no kontu reģistra, lai noskaidrotu Kontu reģistra likumā iekļautās ziņas (par ziņu sniedzēju, konta turētāju, patieso labuma guvēju un pilnvaroto personu). Tas ļaus identificēt, kura maksājumu pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus izmanto ražotājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs, veicot darījumus.

PTAC varēs veikt pārbaudes pirkumus vai pasūtījumus, neatklājot informāciju vai izmantot līdzekļus, kas nodrošina informācijas neatklāšanu, par pārbaudes faktu vai pārbaudes veicēja identitāti, kā arī izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti.

Tāpat PTAC varēs pieprasīt maksājumu pakalpojumu sniedzēju un citu personu rīcībā esošo informāciju, lai noskaidrotu finanšu plūsmās iesaistīto personu identitāti vai maksājumu kontu informāciju, kas ietver kontu izrakstus un informāciju par darījumiem tajos (darījuma summu un laiku, darījuma dalībnieku konta nr. un maksājuma mērķi). Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ietver gan kredītiestādes, gan citus pakalpojumu sniedzējus, kas nodrošina finanšu plūsmas. Līdz ar to būs nepieciešams veikt grozījumus Kredītiestāžu likumā, nosakot pienākumu sniegt neizpaužamās ziņas PTAC. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 61.panta otrā daļa paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs tā rīcībā esošās neizpaužamās ziņas sniedz tādā pašā kārtībā kā kredītiestādes saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 63.panta noteikumiem.

Ar tiesas atļauju PTAC varēs pieprasīt elektronisko sakaru komersantu un citu personu rīcībā esošo informāciju par datu plūsmām un tajās iesaistītajām personām, tostarp, arī saglabājamos datus.