Pērn Baltijā būtiski – par 50% mazinājies elektroenerģijas imports no trešajām valstīm, vienlaikus par 45% pieaudzis imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm. 2020. gadā 74% no Baltijā importētās elektroenerģijas tika piegādāta no ES valstīm, bet 26% – no trešajām valstīm. Elektroenerģijas piegāžu dažādošana ir iespējama, pateicoties pēdējos gados ieviestajiem tirgus integrācijas pasākumiem, ko AS "Augstsprieguma tīkls" veicis kopā ar Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem.
Kopš 2020. gada 5. novembra imports no trešajām valstīm uz Baltiju iespējams tikai no Krievijas, jo Baltkrievijas – Lietuvas starpsavienojums tirdzniecības darījumiem ir slēgts. Tā kopumā no trešajām valstīm (Krievijas un Baltkrievijas) importētas 3 949 672 megavatstundas elektroenerģijas, kas ir par 50% mazāk salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad importētas 7 823 174 MWh un par 28% mazāk nekā 2018. gadā, kad importētas 5 502 328 MWh. Pērn Baltijā no Eiropas importētas 11 455 952MWh elektroenerģijas, kas ir par 45% vairāk nekā 2019. gadā, kad tika importētas 7 913 798 MWh un par 90% vairāk nekā 2018. gadā, kad imports no Eiropas Savienības valstīm bija 6 018 101 MWH elektroenerģijas.
Elektroenerģijas imports uz Baltiju no Eiropas var notiks caur Lietuvas starpsavienojumiem ar Poliju ("LitPol Link") un Zviedriju ("NordBalt"), kā arī diviem Igaunijas starpsavienjumiem ar Somiju ("Estlink 1" un "Estlink 2"). Saskaņā ar elektroenerģijas biržas "NordPool" apkopoto informāciju, Zviedrija caur "NordBalt" kabeli 2020. gadā eksportējusi uz Lietuvu 4 559 426 MWh, bet Polija caur "LitPol Link" – 458 046 MWh.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
