Ekonomisti par ražošanu: mūsu eksportētājiem preces rauj no rokām ārā  (119)

"Decembrī Latvijas rūpniecībā turpinājās straujš pieaugums, un vismaz pagaidām rūpniecībā kopumā Covid-19 otrā viļņa negatīvā ietekme nav jūtama. Arī salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijas rūpniecībai 2020. gads ir bijis veiksmīgs, un rūpniecības atkopšanās no Covid-19 sākotnējā šoka ir bijusi ievērojami ātrāka nekā lielākajā daļā citu Eiropas Savienības valstu," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Skatoties uz rūpniecības apgrozījuma datiem, rodas sajūta, ka kāds rauj mūsu ražotājiem produktus ārā no rokām, apgrozījums eksportā decembrī gada griezumā auga par 20,1%, tai skaitā ārpus eirozonas – par 26,2%. Pēdējais skaitlis acīmredzot ir saistīts ar gatavošanos tobrīd vēl ticamajam "Brexit" sliktākajam scenārijam, taču arī eirozonā ir pieaugums par 12,7%. Tas apstiprina ražotāju sniegtās labvēlīgās prognozes šī gada sākumam," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs teic, ka kopumā 2020. gadā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi, pēc neizlīdzinātiem datiem, bija par 0,9% mazāki nekā pirms gada. To būtiski ietekmēja ar Covid-19 pandēmijas sākumu saistītie faktori gada 2. ceturksnī. Šajā laika posmā samazinājās lielākā daļa rūpniecības apakšnozaru ražošanas apjomi, būtiskāk – automobiļu un piekabju, metālu, gatavo metālizstrādājumu un dzērienu ražošana.

"Apstrādes rūpniecībā izaugsme turpinās neitralizēt aktivitātes kritumu pakalpojumu nozarēs. Izaugsmi balstīs arī labvēlīgās plūsmas eksportā. Šobrīd lielākie izaicinājumi būs tikt galā ar vīrusa prevencijas pasākumiem un nodrošināt spēju audzēt izlaidi. Iepriekšējā perioda piesardzība daudzās nozarēs ir izveidojusi būtisku izejvielu un komponenšu iztrūkumu, kas veido pudeles kaklus izaugsmei. Šobrīd nav dzirdams par plašiem sarežģījumiem ar piegādēm Latvijas uzņēmumiem, bet drīzāk var pavērt iespējas iespraukties jaunās nišās," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Par spīti pandēmijai tuvākie mēneši apstrādes rūpniecībā izskatās diezgan labi. Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka Latvijas ražotāju noskaņojums otrā vīrusa viļņa ietekmē nav būtiski pasliktinājies. Pasūtījumi turas nedaudz virs ilgtermiņa vidējā. Kokapstrādē tie turpina augt. Pagaidām neredzam, ka pieprasījums pēc koksnes mazinātos, piemēram, britu pilno noliktavu dēļ. Eirozonas lielāko valstu, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iepirkumu vadītāju aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecība Latvijai nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs 2021. gadu ir iesākušas ar stabilu, lai gan nedaudz lēnāku izaugsmi. Pēdējos mēnešos daudzviet ar vīrusa ierobežošanu saistītie pasākumi ir kļuvuši stingrāki un arvien biežāk kavē ražošanā nepieciešamo preču piegādi. Turklāt izejmateriālu trūkums ceļ to cenas. Neskatoties uz to, ražošana un pasūtījumi turpina augt," prognozē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

"Ko mēs varētu gaidīt turpmāk?" jautā Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska. Gads ir iesācies jau ar krietniem ierobežojumiem un izaicinājumiem. Ja šo laiku izdosies izmantot tālākiem darba procesu uzlabojumiem un digitalizācijai, ja pratīsim izmantot pieejamo palielināto Eiropas Savienības finansējumu inovācijām un mūsdienīgām ražotnēm, tad tas varētu būt labs atspēriens nozarei kļūt par krietnu vilcējspēku ne vien krīzes apstākļos, bet arī labvēlīgākos periodos.

Pozitīvās tendences rūpniecībā šobrīd vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Covid-19 ierobežojumu dēļ ir būtiski sarukusi pakalpojumu pieejamība. Vienlaikus ir ievērojami palielinājies pieprasījumu pēc dažādām precēm. Tā rezultātā decembrī rūpniecībā visstraujāk augusi koka izstrādājumu (+17% pret 2019. gada decembri), mēbeļu (+21,6%), poligrāfijas (+9,9%) un auto detaļu (+17%) ražošana. Tikmēr samazinājās tekstilizstrādājumu (-17,9%), dzērienu (-15,9%), gatavo metālizstrādājumu (-3,7%) un ķīmijas produktu (-11,5%) ražošana.

Šobrīd, manuprāt, neskatoties uz Covid-19 otro vilni un ar to saistītajiem ierobežojumiem, ir labi priekšnosacījumi, lai šī gada pirmajā pusē Latvijas rūpniecībā turpinātos ražošanas apjomu pieaugums. . Pasaulē vadošais ražotāju iepirkumu menedžeru noskaņojuma indekss ir vienā no pēdējo gadu augstākajiem līmeņiem, un pasaules tirdzniecība faktiski ir atgriezusies pirms Covid-19 līmenī. Globālo rūpniecības pieaugumu šobrīd pamatā virza divi faktori - patēriņa struktūras maiņa ir būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc dažādām precēm, un globālā ražošanas sistēmas pārrāvums pērnā gada sākumā ir ievērojami samazinājis preču krājumu līmeni. To redzam arī Eiropas ražotāju noskaņojuma aptaujās, un tā rezultātā vērojams arī dažādu izejvielu, kā arī transporta izmaksu cenu kāpums.

Šie faktori turpinās noteikt arī Latvijas rūpniecības virzienu šī gada pirmajā pusē, savukārt Covid-19 otrajam vilnim, visticamāk, būs tikai lokāla ietekme gadījumos, kad slimo darbinieki. Īstermiņa indikatori liek domāt, ka šis gads rūpniecībā ir sācies labi. Janvārī elektroenerģijas patēriņš ir saglabājies stabils, savukārt Latvijas ražotāju noskaņojums nav mainījies. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos rūpniecībā būs ļoti lieli gada pieauguma cipari, jo pērnā gada pavasarī rūpniecību negatīvi bija ietekmējis Covid-19 pirmais vilnis. Vienlaikus šī gada otrajā pusē ekonomikā, visticamāk, dominēs ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās pakalpojumu nozarēs, savukārt rūpniecībā pieauguma ātrums varētu samazināties. Taču pat ar to rūpniecības pieaugums Latvijā šogad varētu sasniegt 5%.

Un tā, apstrādes rūpniecības produkcija 4. ceturksnī salīdzinājumā ar samērā vasarīgo un Covid-19 maz skarto 3. ceturksni palielinājās par 2,4%, sasniedzot pat 3,7% izaugsmi pret pērnā gada atbilstošo ceturksni. Tā kā prāvs ražošanas apjomu kritums bija pirmajā pandēmijas vilnī, 2020. gadā kopumā apstrādei ir samazinājums par 1,2%.

Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devums; procentpunkti) un rūpnieku noskaņojums (%)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini

Ja mēs runājam par investīcijām pēdējos piecos tautsaimniecībai samērā labajos gados, tad diemžēl apstrādes rūpniecībā tās relatīvi ir bijušas krietni mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja nebūtu atsevišķu nozaru ražošanas apjomu veiksmīgu izrāvienu, tad situācija izskatītos pagalam stagnējoša.

Savukārt saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas aptauju 2020. gadā ir vērojams gluži vai apvērsums digitalizācijas uzlabošanā, dažādu piegāžu ķēžu sakārtošanā, produktu un pakalpojumu piedāvājumā. Tiktāl hipsterīgā pieeja apstiprinās.

Tomēr jāatzīst, ka stāsts par apstrādes rūpniecību nav tik vienkāršs, jo lielu lomu tajā spēlē kokrūpniecība, kurai 2020. gadā bija labvēlīgāka situācija cenu un pieprasījuma dēļ, kā arī bija vērojams mazāks negantnieka – egļu astoņzobu mizgrauža – kaitējums. Bet ir arī jūtama pandēmijas ietekme, kas līdz ar ierobežojumiem un attālināto darbu veicinājusi "dari pats" segmenta popularitāti. Daudzi steidza labiekārtot savus mājokļus ar jaunām grīdām, skapjiem, pirtīm un citiem sadzīves un atpūtas elementiem.

Paldies par spēju spītēt vētrai jāsaka arī vēl dažām nozarēm: elektrisko un citu ierīču ražotājiem, poligrāfiķiem, gumijas un plastmasas izstrādājumu un auto detaļu ražotājiem, kā arī nezināmajām jeb konfidencialitātes dēļ noslepenotajām nozarēm (kurām no šīm – farmācijai, datoru un elektronikas ražotājiem vai citu transportlīdzekļu ražotājiem – mēs nezinām). Pateicību pelnījuši arī visi tie, kuriem ir izdevies izaicinājumus pārvērst iespējās un rast jaunus tirgus, produktus, digitālus risinājumus u.c. attapīgus ceļus, lai izdzīvotu un varbūt pat izkonkurētu citus.

Ko mēs varētu gaidīt turpmāk? Gads ir iesācies jau ar krietniem ierobežojumiem un izaicinājumiem. Ja šo laiku izdosies izmantot tālākiem darba procesu uzlabojumiem un digitalizācijai, ja pratīsim izmantot pieejamo palielināto Eiropas Savienības finansējumu inovācijām un mūsdienīgām ražotnēm, tad tas varētu būt labs atspēriens nozarei kļūt par krietnu vilcējspēku ne vien krīzes apstākļos, bet arī labvēlīgākos periodos.

1 "Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam." Avots: tezaurs.lv

Pērn kopumā ļoti veiksmīga bija ekrānu pārbagātības laikos it kā vecmodīgā poligrāfija (+6,8%), kuras galvenais vitamīns ir grāmatu eksports, pieaugums bija arī elektrisko iekārtu ražošanā (+5,7%), kokapstrādē (+4,1%) un ķīmiskajā rūpniecībā (3,0%). Ļoti iespējams, ka vēl labāk veicās elektronikas un farmācijas nozarēm, bet par to sekmēm statistiķi šobrīd klusē. Lielākais kritums ir novērots iekārtu uzstādīšanā un remontā (-29,5%), kas galvenokārt saistīts ar svarīga tās klientu – tranzīta biznesa vājumu. Bēdīgs izskatās arī autobūves rezultāts (-17,3%), bet var teikt, ka uz globālā fona šī nozare ir samērā viegli tikusi cauri, jo krīzes smagi skartā vieglo auto ražošana nav to galvenais klients. Savukārt pircēju novēršanās no klātienes apģērbu veikaliem par desmito daļu samazināja izlaidi vieglajā rūpniecībā.

Sarunas ar industrijas kapteiņiem un kapteinēm pirms šī raksta tapšanas ļauj spriest, ka situācija rūpniecībā 2021. gada sākumā ir visumā apmierinoša. Divas lielākās nozares – kokapstrāde un inženierija (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) ziņo, ka dažādos produktu segmentos pasūtījumu līmenis ir no apmierinoša līdz pat ļoti augstam. Piemēram, ir tādi kokapstrādes un metālapstrādes uzņēmumi, kas ir rezervējuši jaudas līdz pat šā gada jūlijam.

Šobrīd lielākā rūpe ražošanā ir iepirkumi – izejvielas un komponentes. Kokrūpniecības cīņa par apaļkokiem ir leģendāra, un šogad tā varētu būt īpaši asa. Spēcīga galaproduktu pieprasījuma apstākļos zāģbaļķi tiek un tiks pirkti par cenām, kas var radīt galvassāpes vēlāk. Pērnā gada novembrī sāka strauji kāpt tērauda cenas, kuras nozares pārstāvji dēvē pat par kosmiskām. Dažas "eksotiskas" komponentes – specializētas nerūsējošā tērauda šķirnes, liela diametra tērauda stieņi, ir grūti nopērkamas par gandrīz jebkuru cenu. Taču visu pārspēj elektronikas komponenšu deficīta radītās galvassāpes. Ja jau pat "Volkswagen" ir spiests mikroprocesoru trūkuma dēļ samazināt ražošanu, uz ko var cerēt citi? Ne velti tiek lietoti tādi epiteti kā "pilnīgs ārprāts", ir uzņēmumi, kuri komponenšu trūkuma dēļ izpilda vien pusi no pasūtījumiem. Dažādu nozaru ražotājus nomāc arī globālas loģistikas problēmas. Konteineru fraktu cenas no Ķīnas uz Eiropu īsā laikā ir apmēram pieckāršojušās. Ražotājiem tā ir gan slikta, gan laba ziņa – sadārdzinās komponenšu piegādes, taču vienlaikus rodas arī jaunas pārdošanas iespējas, jo Rietumeiropas pircēji meklē alternatīvas. Skatoties uz rūpniecības apgrozījuma datiem, rodas sajūta, ka kāds rauj mūsu ražotājiem produktus ārā no rokām, apgrozījums eksportā decembrī gada griezumā auga par 20,1%, bet skaitā ārpus Eirozonas – par 26,2%. Pēdējais skaitlis acīmredzot ir saistīts ar gatavošanos tobrīd vēl ticamajam "Brexit" sliktākajam scenārijam, taču arī eirozonā ir pieaugums par 12,7%. Tas apstiprina ražotāju sniegtās labvēlīgās prognozes šī gada sākumam.

Svītras pavilkšana zem pērnā gada datiem ir iespēja pārdomāt mūsu rūpniecības izredzes nākotnē. Ļoti svarīgs aspekts, kas mūsu mediju telpā nav pietiekami aplūkots, ir globālās enerģijas revolūcijas ietekme uz Latvijas rūpniecību. Tā būs visumā labvēlīga.

Lai arī aizvadītais gads ir bijis nepatīkamu pārsteigumu pilns, taču ir viens ļoti svarīgs un patīkams pārsteigums – krasi mainījusies enerģētikas nākotnes aina. Gan pāreja uz fosilo kurināmo aizstāšanu enerģijas ražošanā, gan pāreja uz elektrisko piedziņu transportā notiks daudz straujāk, nekā to paredzēja prognozes 2020. gada sākumā. Šī atklāsme nes svarīgas ziņas Latvijas ekonomikai.

Abi šie procesi radīs milzīgu bagātības pārdali par labu valstīm, kuras ražo metālizstrādājumus, mašīnas un elektroniku, to atņemot fosilās enerģijas eksportētājiem. Mūsu rūpniecība nav globāls inženierijas gigants, bet tā progresē, un mūsu iespējas jaunajā enerģētikā ir daudz labākas nekā fosilo kurināmo eksportā. Enerģijas revolūciju var aplūkot arī kā kārtējo izdevumu aizstāšanu ar kapitālieguldījumiem – nepērkam naftu un gāzi, bet maksājam vairāk par iekārtām. Latvijas uzņēmumi ir piegādātāji vēja un saules iekārtu nozarei, kā arī biomasas sadedzināšanas iekārtu ražotājiem. Piemēram, vēja rotori ir svarīgs tirgus tādiem metālapstrādātājiem kā "East Metal", "Silkeborg Spaantagning Baltic" un arī citiem. Latvijā ražo arī pārklājumus saules paneļiem. Šī attīstība ir iespēja visiem uzņēmumiem, kuru kompetence ir darbs ar metāliem, pat, ja viņi vēl nav enerģētikas klienti.

Enerģijas revolūcija veļas kā sniega bumba. Pagājušajā nedēļā "General Motors" paziņoja par pilnīgu pāreju uz elektrisko piedziņu vieglajiem auto līdz 2035. gadam. Tas pastiprinās spiedienu uz citiem auto ražotājiem rīkoties vēl ātrāk, kā arī vēl skaidrāk signalizēs fosilo kurināmo piegādātājiem, ka ir kritiski jāizvērtē nepieciešamību ieguldīt to pašreizējā biznesā. Šo stratēģiju maiņas būs savstarpēji pastiprinošas.

Inženierijas nozares bija galvenās Latvijas rūpniecības attīstības virzītājas piecos gados pirms pandēmijas, tās piedzīvoja salīdzinoši lielas nepatikšanas pērn, taču tām ir labas izredzes atkal kļūt par spēcīgāko lokomotīvi un nostiprināties šajā pozīcijā uz ilgu laiku. Mašīnbūve ir ekonomiskajiem cikliem spēcīgi pakļauta nozare, tā bija slikta ziņa pērn, bet laba šim un nākamajam gadam, un šo efektu pastiprinās aprakstītās pasaules ekonomikas strukturālās pārmaiņas.

Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas "Brexit" priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā.

Par spīti pandēmijai tuvākie mēneši apstrādes rūpniecībā izskatās diezgan labi. Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka Latvijas ražotāju noskaņojums otrā vīrusa viļņa ietekmē nav būtiski pasliktinājies. Pasūtījumi turas nedaudz virs ilgtermiņa vidējā. Kokapstrādē tie turpina augt. Pagaidām neredzam, ka pieprasījums pēc koksnes mazinātos, piemēram, britu pilno noliktavu dēļ. Eirozonas lielāko valstu, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iepirkumu vadītāju aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecība Latvijai nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs 2021. gadu ir iesākušas ar stabilu, lai gan nedaudz lēnāku izaugsmi. Pēdējos mēnešos daudzviet ar vīrusa ierobežošanu saistītie pasākumi ir kļuvuši stingrāki un arvien biežāk kavē ražošanā nepieciešamo preču piegādi. Turklāt izejmateriālu trūkums ceļ to cenas. Neskatoties uz to, ražošana un pasūtījumi turpina augt.

Pandēmijas ietekmē iedzīvotāji nepieejamos pakalpojumus ir aizstājuši ar dažādu preču patēriņu, kas, protams, labvēlīgi ietekmē preču ražotājus. Tāpēc rodas bažas, ka, pandēmijai atkāpjoties, šī tendence mainīsies pretējā virzienā un mazināsies preču pieprasījums un attiecīgi to ražošana. Pagaidām gan Eiropas uzņēmumu aptaujās šādas bažas nav novērojamas, tieši otrādi – optimisms ir lielāks, raugoties pusgadu-gadu uz priekšu. Latvijas ražotājiem, kuru piedāvājumā ir liels klāsts ar dažādiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem, labvēlīgas būs ekonomikas atveseļošanās fāzē gaidāmās investīcijas būvniecībā. Gaidāms, ka tas kompensēs iespējamo pieprasījuma kritumu citās kategorijās. 2020. gads apstrādes rūpniecības ražošanas apjomos bija mērāms ar mīnusa zīmi, bet 2021. gadā ražošana augs kopsolī ar ekonomiku.

Decembrī rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 4,7%. Apjomi apstrādes rūpniecībā pieauga par 5,1%. Produkcijas apjoma pieaugumu uzrādīja lielākā daļa apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā kokrūpniecība, mēbeļu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un apģērbu ražošana.

Noskaņojuma vājināšanās norāda uz iespējamu nelielu izaugsmes saminstināšanos, tomēr nekas neliecina, ka pozitīvā tendence pārtrūks. Eirozonas apstrādes rūpniecības PMI indekss janvārī ir sarucis no 55,2 decembrī līdz 54,8, bet tas joprojām liecina par ļoti veselīgu ekspansiju. Apstrādes rūpniecībā izaugsme turpinās neitralizēt aktivitātes kritumu pakalpojumu nozarēs. Izaugsmi balstīs arī labvēlīgās plūsmas eksportā. Šobrīd lielākie izaicinājumi būs tikt galā ar vīrusa prevencijas pasākumiem un nodrošināt spēju audzēt izlaidi. Iepriekšējā perioda piesardzība daudzās nozarēs ir izveidojusi būtisku izejvielu un komponenšu iztrūkumu, kas veido pudeles kaklus izaugsmei. Šobrīd nav dzirdams par plašiem sarežģījumiem ar piegādēm Latvijas uzņēmumiem, bet drīzāk var pavērt iespējas iespraukties jaunās nišās. Par to varētu signalizēt visai straujā izaugsmes ražošanas pakalpojumu eksportā. Domājams, ka līdz ar ierobežojumu samazināšanu izaugsme vēl vairāk nostiprināsies.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020. gada decembrī pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 10,9% lielāki nekā pirms gada, bet pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem – par 5,1%. Jāatzīmē, ka gada griezumā novembrī un decembrī apstrādes rūpniecības izlaidei bija lielākie mēneša pieaugumi 2020. gadā.

Pēc Covid-19 izraisītās krīzes pēdējos mēnešos lielākā daļa nozaru turpina atgūties un uzrāda pozitīvas tendences. Decembrī gada griezumā straujākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā bija vērojams lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – par 23,4%. Tāpat pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija mēbeļu (+30,9%), automobiļu un piekabju (+22,6%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu (+9,9%) ražošanai. Nedaudz ražošanas apjomi pieauga arī otrajā lielākajā rūpniecības apakšnozarē – pārtikas ražošanā.

Savukārt negatīvās tendences apstrādes rūpniecībā 2020. gada decembrī gada griezumā bija vērojamas dzērienu (-11,2%) un tekstilizstrādājumu (-13,2%) ražošanā. Samazinājās arī ķīmiskās ražošanas apjomi.

Kopumā 2020. gadā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi, pēc neizlīdzinātiem datiem, bija par 0,9% mazāki nekā pirms gada. To būtiski ietekmēja ar Covid-19 pandēmijas sākumu saistītie faktori gada 2. ceturksnī. Šajā laika posmā samazinājās lielākā daļa rūpniecības apakšnozaru ražošanas apjomi, būtiskāk – automobiļu un piekabju, metālu, gatavo metālizstrādājumu un dzērienu ražošana.

Decembrī strauji – par 18,8% – pieauga apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Par 6,2% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, savukārt par 26,7% – eksportā realizētās produkcijas apjomi.

Līdzīgi kā kopējā ekonomikā, arī apstrādes rūpniecības perspektīvas 2021. gadā ir neskaidras. Acīmredzami ražotāji spēj pielāgoties esošajai situācijai, taču arvien jauni epidēmijas uzliesmojumi un vīrusa izplatības ierobežojošie pasākumi vismaz gada sākumā var apgrūtināt arī apstrādes rūpniecības nozares darbību. Sagaidāms, ka, beidzoties vīrusa izplatības 2. vilnim, apstrādes rūpniecībai ir potenciāls straujākai izaugsmei, jo īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina. Sagaidāms, ka kopumā 2021. gadā apstrādes rūpniecībā izaugsmes tempi varētu sasniegt 4%, kas būtu straujāk nekā kopējā ekonomikas izaugsme.